Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Mēs šobrīd esam visskaistākajā periodā – attīstības aktīvajā posmā," par situāciju Zemessardzē un tās nākotni saka Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš. Lai gan šajā amatā viņš ir tikai nedaudz vairāk par diviem mēnešiem, sarunas laikā viņš bieži lieto vārdu "mēs", ar to domājot Zemessardzi, un vairākkārt izsaka pateicību gan zemessargiem, gan veterāniem.

Pēdējā laika rezonanse ap skolotāju algām mudināja mani uzrunāt kādu pazīstamu skolotāju, lai uzzinātu, ko tad domā "dzīvs" pedagogs. Jana, sauksim viņu tā, jau 20 gadus katru dienu mēro ceļu no mazpilsētas uz Rīgu, kur strādā kādas Pārdaugavas vidusskolas sākumskolā.

Pēdējā laikā itin bieži nācies lasīt pārmetumus par puspatiesībām gan saistībā ar K. Barona ielas remontu, gan Skanstes tramvaja projektu, gan pedagogu algām. Pārmetumi bijuši abos virzienos – tie, kuri atļāvušies kritizēt otru pusi, savā retorikā lietojuši skaļākos un redzamākos argumentus, izliekoties, ka faktus un pamatojumus nav dzirdējuši.

Kamēr Kučinskis sagaida KNAB bez visādām izrādēm, īstu realitātes šovu mums pēdējā laikā nodrošināja šīs pašas iestādes aizturētais Jūlijs Krūmiņš.

Nupat 1. septembrī stājās spēkā jaunie Ugunsdrošības noteikumi, kas, pēc speciālistu domām, paredz virkni uzlabojumu. Iespējams, tā arī ir, bet, tā kā neesmu attiecīgās jomas eksperte, neapspriedīšu, ir vai nav tie ērtāki un izsmeļošāki par iepriekšējiem.

Par vīrieti nepiedzimst – par vīrieti kļūst. Daudzās pasaules kultūrās zēns kļūst par vīrieti, piedzīvojot iniciācijas rituālu. Arī šobrīd pasaulē ir vietas, kur šie rituāli joprojām tiek praktizēti, taču Rietumu civilizētajā pasaulē vīriešu iniciācijas nozīme nav pietiekami apjausta.

Nebīstieties, ieraugot mani formas tērpā, – nekas ārkārtējs valstī nav noticis! Gluži pretēji – šodien ir svētki, kad mēs – vairāki tūkstoši zemessargu – ar lepnumu savās ikdienas darbavietās ierodamies formas tērpā, tā parādot, ka esam zemessargi un savas valsts patrioti, un atgādinām, ka Zemessardze šodien atzīmē 25 gadu jubileju.

Jau trešo nedēļu, dzīvojot lauka apstākļos, Ādažu poligonā nesen dienestā pieņemtie zemessargi no visas Vidzemes, tostarp Pierīgas, pamatapmācības nometnē apgūst lauka kaujas iemaņas, topogrāfiju un orientēšanos, ieroču un ierindas mācību, sakaru tehniku, kaujas šaušanu, pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu, kā arī citas karavīram nepieciešamās prasmes.

Tā kā gaileņu mērce ir kalorijām bagāta, bieži ēst to nevar atļauties, bet sēņu sezonā tas ir to vērts. Savukārt sēņu nesezonā žuljēnu var gatavot, sēņu vietā liekot laša vai vistas filejas gabaliņus.

Nesen savā komentārā rakstīju, ka piedalījos diskusijā par to, vai var definēt patriotismu. Toreiz pie vienas konkrētas definīcijas nenonācām, jo tādas – visiem vienas – nemaz nevar būt. Toties ir daudz un dažādu izpausmju, kā valsts iedzīvotājs var paust savu patriotismu.

Man bija tā veiksme izrauties divu nedēļu atvaļinājumā, tāpēc nepretendēju uz objektīvu viedokli un nekomentēšu to, kas labs vai ne tik labs noticis Latvijā un pasaulē. Gluži vienkārši tāpēc, ka atvaļinājumā katra stunda ir tik dārga, ka neatlika laika ne ziņu lasīšanai, ne televizora skatīšanai.

Nobeigums sarunai ar 26 gadus veco karavīru no Ukrainas Juriju Čerkašinu, kurš Latvijā turpina ārstēšanos pēc smaga ievainojuma un divām pārciestām operācijām.

26 gadus vecais karavīrs no Ukrainas Jurijs Čerkašins Latvijā turpina ārstēšanos pēc smaga ievainojuma un divām pārciestām operācijām. Sarunā ar "Rīgas un Apriņķa Avīzi" viņš turpina stāstīt par sevi, par karu, par to, kas notika un notiek Ukrainā.

Šobrīd Latvijā ārstējas divi smagi ievainoti karavīri no Ukrainas. Viens no viņiem joprojām ir smagā stāvoklī, bet otrs – Jurijs Čerkašins – pārcietis divas operācijas un cer pēc iespējas ātrāk doties mājup, lai vajadzības gadījumā atkal stātos pirmajās rindās.

Vēl ceturtdien kolēģiem redakcijā pārliecinoši paudu, ka neticu, ka ministrs Belēvičs varētu melot, kā to apgalvoja anonīmais ziņotājs un žurnālisti. Teicu, ka tā nu gan viņš nedarītu, jo agri vai vēlu jebkādi meli – lieli vai mazi – nāk gaismā. Un viņš taču tā neriskētu zaudēt sev uzticību.

Iedvesmojoties no sociālajos tīklos izlasītās ziņas, ka kopš 1. jūnija no Rīgas uz Valmieru plkst. 18.08 kursē ekspresvilciens, devos to izmēģināt, kaut tajā dienā man bija iespēja izmantot kaimiņa piedāvājumu braukt mājup ar auto.

Pēc ziemas pārtraukuma atsākušies būvdarbi valsts ceļu tīklā. Ieskatoties VAS "Latvijas Valsts ceļu" ceļu remontu kartē, Pierīgā šogad plānoti apjomīgi darbi valsts ceļu sakārtošanā.

Sestdien jau devīto reizi visā Latvijā notiek tradicionālā Lielā talka. Tās mērķis ir līdz Latvijas valsts simtgadei padarīt mūsu zemi par tīrāko pasaulē. Pirms desmit un pat pieciem gadiem man šis mērķis likās kārtējais skaļais sauklis, bet šogad pirmo reizi esmu tam gandrīz noticējusi.

Līdz Lielajai talkai atlikušas dažas dienas, tāpēc ielūkojos tās oficiālajā vietnē, lai pārliecinātos par entuziastu aktivitāti, piesakot oficiālās talkošanas vietas. Jāatzīst, aktivitāte Pierīgā, manuprāt, varēja būt lielāka.

"Mēs neesam tirgoņi vai algotņi, mēs esam amatnieki, kuri mīl savu darbu," pirmās "John Neeman Tools" izstādes atklāšanā pauda viens no amatniekiem Stefans Ezra Dimiters.

Kārli Būmeisteru Latvijā pazīstam kā Kažu, kurš kopā ar Valteru Frīdenbergu savulaik veiksmīgi piedalījās "Eirovīzijā", bet pirms tam bija un joprojām ir viens no populārākajiem "dzeguzēniem" un "Putnu balles" dalībniekiem.

Pirms vairākiem gadiem kādā žurnālā (vairs neatminu, kurā), izlasīju Lieldienu pashas recepti, kuras sastāvdaļu saraksts vien liecināja, ka tai jābūt īpašai. Nekad iepriekš nebiju pashas gatavojusi, jo likās, ka tas ir garš un sarežģīts process, bet šī recepte nelika mani mierā, un es to pagatavoju.

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos aizvien biežāk izskan sašutuma pilni viedokļi par Valsts zemes dienesta plāniem būtiski paaugstināt īpašumu kadastrālo vērtību, kas būtiski ietekmēs nekustamā īpašuma nodokli.

Pagājušajā nedēļā man bija laime intervēt simtgadnieci, siguldieti Valiju Staģi. Lai gan pagājis jau laiciņš, turpinu kavēties atmiņās gan par dzirdētajiem stāstiem, gan sajūtām, ko baudīju viņas saulainajā mājā un klātbūtnē. Daļu no viņas stāstījuma lasiet intervijā, bet uzreiz brīdinu, ka tā tiešām ir tikai maza daļiņa no viņas mūža.

Pavisam nesen – 18. februārī – siguldiete Valija Staģe svinēja 100 gadu jubileju. Kad norimušas nedēļu ilgās svinības, apciemot cienījamo jubilāri devās arī "Rīgas un Apriņķa Avīze".

Krievijas mediju propaganda šobrīd Eiropā ir diskusiju tēma numur viens, pagājušajā nedēļā Rīgā notikušajā konferencē "Kritiskā domāšana. Cilvēks. Bizness. Valsts" teica bijusī tīmekļa izdevuma "Lenta.ru" galvenā redaktore Gaļina Timčenko.

"Ņemot vērā drošības situācijas pasliktināšanos visā Eiropā, mums ir nepieciešams palīdzēt valstij veikt rekrutēšanu Zemessardzē," saka zemessargs Oskars Puriņš, kurš kopā ar domubiedriem no Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona izveidojis uzsaukumu jeb skrejlapas, kurās tautieši tiek aicināti papildināt Zemessardzes rindas.