Un tad pienāca piektdienas rīts. Belēvičs paziņoja, ka mazi meli velk līdzi lielākus un pavisam lielus melus. Tieši un patiesi. Bez meliem.
Piektdien Belēvičs nožēloja izdarīto, atvainojās itin visiem šajā valstī un demisionēja. Tik vienkārši.
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers izteicās, ka Belēviču iegāzuši paša partijas biedri, jo viņam esot zemi reitingi. Varētu piekrist Zatleram, jo ne tik tālu aiz kalniem nākamās Saeimas vēlēšanas, un pirms tām šai Saeimai finiša taisnē jāieiet tīriem un bez skeletiem skapī.
Tas par lielo politiku un lielajiem meliem.
Bet mums Pierīgā arī ir sava politika un, iespējams, arī savi mazie meli. Pēc gada būs pašvaldību vēlēšanas, un to mēs redakcijā jau sākam just. Kaimiņš par kaimiņu jau sūta "patiesības vēstulītes", neaizmirstot pieminēt, ka "nekrietnieks" gatavojas startēt deputātos nākamajā vietējā domē. Savukārt apvainotais kaimiņš dod pretim ar vēl smagākiem argumentiem. Rezultātā izveidojas pat sazvērestības teorija, kurā iesaistīta pat vietējā pašvaldība. Protams, ir arī formāls iemesls, kāpēc vispār viens vai otrs vēršas pēc redakcijas palīdzības – kaimiņš pirms vairāk nekā pieciem gadiem mēģinājis būvēt mototrasi, kas, iespējams, neļautu tagad mierīgi dzīvot.
Par sīkākām detaļām šobrīd nerunāšu, jo redakcijā notiek izmeklēšana. Varu tikai atklāt notikuma vietu – tas ir Inčukalna novads. Par lietas iznākumu, cerams, mums izdosies savākt objektīvu informāciju. Bet pagaidām no abām iesaistītajām pusēm saņemam arvien iespaidīgākus pierādījumus. Kuri no tiem izrādīsies patiesi, bet kuri – mazie baltie meli, mēs diezin vai līdz galam uzzināsim.
Lielās politikas lietā viss ir vienkārši – vēl trešdien, 8. jūnijā, Belēvičs sacīja, ka nav ārstējies Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centrā. Taču piektdien, 10. jūnijā, Belēvičs atzinās melos un skaidroja, kā nonācis šādā situācijā.
Vai mazajā politikā kāds atzīs savu alošanos? Turklāt jo tuvāk nāks vēlēšanu laiks, jo vairāk kaimiņš no kaimiņa vai deputāts no kolēģa par sevi uzzinās tik daudz jaunu lietu. Pašam atliks vien pabrīnīties, bet kurš gan vairs klausīsies taisnošanos? Kurš tad uzreiz ticēs apvainotajam? Kamēr nenolīgsti advokātu un neieguldi sevis attīrīšanā zināmas summas, tikmēr apmelotājam taisnība. Vai nu jāatzīstas uzreiz, kamēr mazie meli nepārvēršas lielajos.
Ar to nu jārēķinās, cienījamie deputāti un deputātu kandidāti!