Izstādē, kas kopš 24. marta atvērta Siguldas pils kompleksa rekonstruētajā staļļa ēkā, klātienē beidzot apskatāmi Latvijas meistaru pamatīgie, rokām darinātie kokapstrādes darbarīki, kas iemantojuši atzinību visā pasaulē.
"John Neeman Tools" darinājumi nav nopērkami nevienā veikalā un līdz šim plašākai publikai bijuši apskatāmi tikai interneta vidē. Kā pastāstīja "John Neeman Tools" dibinātājs, galdnieks un dizainers Jēkabs Dimiters, viņa dibinātās amatnieku brālības mērķis nekad nav bijis izrādīt savus darbus, bet gan gatavot tiem, kuri tos novērtē. Tāpēc līdz šim "John Neeman Tools" darbarīki publiski nav tikuši izrādīti.
Tomēr izņēmuma kārtā viņš piekritis Siguldas Attīstības aģentūras pārstāvju mudinājumam par godu rekonstruētā staļļa – darbnīcu – atklāšanai sarīkot savu pirmo izstādi. Iespējams, viens no iemesliem ir viņa saistība ar Siguldu, kur viņš dzimis un apguvis pirmās amatnieka prasmes.
Kā atklāja Jēkabs, no idejas par amatniecību līdz pirmajai izstādei ir pagājuši pieci gadi. "John Neeman Tools" nu ir izaudzis par modernu platformu, kurā apvienojušies amatnieki – četri kalēji, četri kokamatnieki un četri ādas apstrādes meistari –, kas strādā ar pasūtījumiem no visas pasaules. Tomēr Jēkabu un viņa vīrus nesaista liela apjoma ražošana – par galveno vērtību viņi izvirzījuši instrumentu unikalitāti un augsto kvalitāti, ko var panākt tikai ar nesteidzīgu un rūpīgu roku darbu.
"Mēs esam prasmīgu amatnieku brālība, un mūs vieno mīlestība pret roku darbu un senām tradīcijām. Izmantojot no paaudzes paaudzē nodotas zināšanas un rūpīgi piemeklējot materiālus, mazās amatnieku darbnīcās ar tradicionālām metodēm radām augstvērtīgus namdara instrumentus, nažus un to aksesuārus no ādas," iepazīstinot ar izstādē redzamo, pastāstīja Jēkabs. Viņš arī uzsvēra, ka "John Neeman Tools" kalēju un kokamatnieku veikums saglabā latviešu amatniecības tradīcijas dzīvas mūsdienās, un aicina piedzīvot patieso radīšanas prieku, kas gūstams jēgpilnā roku darbā.
Brāļa pausto apstiprināja "John Neeman Tools" amatnieku brālības dalībnieks Stefans Ezra Dimiters, nolasot savu vēstījumu Siguldas pils kompleksa stallim un tā apmeklētājiem. To viņš sāka ar režisora Andreja Tarkovska vārdiem: "Jo vairāk pasaulē vairojas ļaunais, jo nozīmīgāk ir likt dzimt skaistajam. Tik ilgi, cik eksistēs cilvēks un cik ilgi cilvēks sevi apzināsies par cilvēku, – tik ilgi pastāvēs instinktīva nepieciešamība radīt. Tā izpaužas cilvēka un viņa Radītāja saites."
Vēstījumu Stefans turpināja ar saviem vārdiem: ""John Neeman Tools" ir 21. gadsimta amatniecības glābšanas un pamodināšanas ģilde. Katra izstrādājuma dizains, forma, ergonomika un funkcionalitāte ir unikāla un izveidota, balstoties rūpīgā izpētē. Radošais potenciāls tiek ieguldīts "John Neeman Tools" radīšanā, tas nav patentējams nevienā no pasaules patentu valdēm, jo ar savu neatkārtojamību ir neaizstājams un neaizvietojams. Katra amatnieka darbs pastāvēs tik ilgi, kamēr pasaulē būs cilvēki, kas novērtēs izgatavoto lietu vērtību. Saņemot mūsu darinātos instrumentus, cilvēki šajā noskumušajā pasaulē ir iepriecināti ar tajos iekalto mīlestību, rūpību un eleganci. Mēs neesam tirgoņi vai algotņi, mēs esam amatnieki, kuri mīl savu darbu."
Stāstot par izstādē redzamo, galdnieks un dizainers Jēkabs Dimiters katram darinājumam veltīja stāstu un atklāja, ka viss sācies ar ideju uzbūvēt sev koka māju, kam bijis nepieciešams darbarīks – kalts –, tāpēc viņš kalējam Krišam lūdzis izgatavot atbilstošu kaltu. "Līdz ar to varu teikt, ka viss sākās ar vienu instrumentu un prasmīgu kalēju," stāsta Jēkabs.
Šis kalts viņam tā iepaticies, ka ievietojis tā bildi internetā, uzskatot, ka gan jau vēl kādam tāds būtu nepieciešams. Izrādījies, ka pasaulē tādus gatavo tikai divās vietās, tāpēc strauji audzis pieprasījums gan pēc kaltiem, gan vēlāk arī nažiem un citiem darbarīkiem. Nu jau amatnieku brālība gatavo arī ādas aksesuārus un šaušanas lokus.
Jēkaba un viņa vīru domu lidojumu raksturo Jēkaba stāsts par pēdējo ideju – pulksteņu gatavošanu. Kad diskutējuši, ko likt pulksteņa ciparnīcā, sprieduši, ka varētu likt ozolu.
"Bet ozols ir tāds prasts koks, toreiz nodomāju. Un tad atradu, ka ir viens specifisks, no purva izvilkts ozols, kuram ir 7260 gadu. Guļot purvā, tas bija kļuvis melns. Tā nolēmām ciparnīcā likt melnozolu. Bija paredzēts, ka pulkstenis būs te izstādē pie sienas, bet tas vēl nav gatavs. Ar labām lietām nevar steigties," teic Jēkabs un nosmej, ka, cerams, viņu brālības idejas pie pulksteņiem apstāsies.
