"Rīgas un Apriņķa Avīze" 3. Zemessardzes (ZS) novada intensīvās apmācības nometnē viesojās brīdī, kad apmācāmie jau bija noklausījušies kursa teorētisko daļu un trešo diennakti dzīvoja mežā. Nometnes priekšnieks majors Andis Landrāts, raksturojot apmācāmo zemessargu noskaņojumu pēc vairāk nekā divu nedēļu intensīvām aktivitātēm lauka apstākļos, pastāstīja, ka "viņi ir noguruši, bet morāle joprojām ir augsta. Ar savu stāju viņi ne ar ko neatšķiras no profesionālā dienesta karavīriem."
Nometnes dalībnieki divas nedēļas mācījās un dzīvoja telšu pilsētiņā, kaimiņos ASV karavīriem. Ik rītu pie medicīnas telts rindā stāvējuši vismaz pieci zemessargi, lai saņemtu palīdzību – galvenokārt apkopt noberztās kājas.
Kā pastāstīja 3. Zemessardzes novada komandieris jūras kapteinis Rūdolfs Rudzuroga, šī ir pirmā šāda veida intensīvās apmācības nometne 3. Zemessardzes novadā. Līdz šim zemessargi pamatiemaņas apguva nedēļas nogalēs savos bataljonos, kas bija laikietilpīgi un ne vienmēr ērti pašiem zemessargiem.
"Pamatapmācības nometņu organizēšana ir jauna pieeja zemessargu apmācībā, pielietojot nometņu modeli, kurā nesen dienestā pieņemtie zemessargi militārās pamatiemaņas apgūst īsākā un nepārtrauktā laika posmā. Pēc pamatiemaņu apgūšanas katrs zemessargs savā bataljonā varēs izvēlēties savu specializāciju – kļūt par mediķi vai ložmetējnieku, vai izlūku, vai pavāru."
3. Zemessardzes novada pamatapmācības nometni uzsāka 58 jaunie zemessargi vecumā no 18 līdz 36 gadiem no visiem sešiem novada, tostarp abiem Pierīgas, bataljoniem – 17. Pretgaisa aizsardzības un 19. Nodrošinājuma bataljona. Līdz nometnes pēdējai nedēļai tikai četri apmācāmie to pametuši.
"Vienu zemessargu "atsauca" darba devējs, viens saslima tik ļoti, ka nevarēja atgriezties ierindā, bet divi zemessargi nenokārtoja drošas šaušanas pārbaudījumu," pastāstīja majors Landrāts un piebilda, ka visiem apmācāmajiem ir brīva izvēle turpināt mācības vai doties mājās. "Viņi var kaut tūlīt pienākt pie manis un teikt, ka nevēlas turpināt mācības. Bet līdz šim vēl neviens šādu iespēju nav izmantojis. Viņi ir ļoti augsti motivēti un nekurn par grūtībām."
Atvaļinātajam majoram Andim Landrātam ir ilggadēja militārā pieredze, tostarp trijās NATO misijās, un šobrīd 3. Zemessardzes novada vadība viņu ir pieaicinājusi organizēt nometnes norisi.
Uz jautājumu, kā zemessargi, kuri ikdienā strādā pamatdarbā, var atļauties intensīvajām mācībām veltīt trīs nedēļas no savas vasaras, saņēmām vairākas atbildes: kāds izmanto savu ikgadējo atvaļinājumu, kāds lietderīgi pavada brīvlaiku skolā, kāds ir uzņēmējs un pats var plānot savu darba laiku. "Ja ir pietiekami spēcīga motivācija, iespēju atvēlēt trīs nedēļas no savas vasaras var atrast," domā majors Landrāts.
Tomēr, lai šīs trīs nedēļas lauka apstākļos neliktos kā atvaļinājums, Zemessardzes instruktori un pieaicinātie karavīri parūpējušies par intensīvu slodzi, proti, diena nometnē sākas jau sešos no rīta un ir piepildīta aktivitātēm līdz pat plkst. 22.30, kad nometnē iestājas naktsmiers. Savukārt šajā pēdējā mācību nedēļā rīts mežā sākas ar pirmo un beidzas ar pēdējo gaismiņu. Ja pirmās divas nedēļas apmācāmie gulēja lielajās teltīs, šajā noslēguma nedēļā viņi naktsmieru bauda zem klajas debess, vien nodrošinoties pret lietu ar telteni un sūnās ieklājot centimetru biezu paklājiņu.
Trīs nedēļu garās apmācība noslēgsies ar pārbaudījumiem, kuros instruktori vērtēs zemessargu sasniegto zināšanu un iemaņu līmeni.
Tēma: Zemessardzei - 25
