Viens no tiešākajiem veidiem ir būt gatavam iestāties par savu valsti, aizstāvēt to un pat atdot savu dzīvību. Tieši to paredz brīvprātīgais dienests Zemessardzē. Ne velti zemessarga zvērests skan šādi: "Es, uzņemoties zemessarga pienākumus un apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, zvēru būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību."
Arī es pirms 20 gadiem devu šādu zvērestu, bet, atzīšos, tā vārdus no galvas nezinu. Vienīgais, ko vienmēr esmu atcerējusies, ka reiz solīju netaupīt savu dzīvību. Izrauti no konteksta, šie vārdi varbūt skan pārāk skarbi, taču liek aizdomāties par to nozīmi. Vienmēr esmu cerējusi, ka tie ir tikai vārdi, kas praksē nebūs jāpiepilda. Tomēr prātā jāpatur.
Pirms 25 gadiem augustā, kad Latvijā vēl spilgtā atmiņā bija barikāžu laiks un aktīvi darbojās Tautas fronte, Maskavas puča laikā un tieši Baltijas ceļa otrajā gadadienā tika dibināta Latvijas Republikas Zemessardze. Nekavējoties savu vēlmi tajā iestāties izteica simtiem vīru un sievu. Lielākā daļa to darīja ar pārliecību, ka ir nepieciešami savai valstij.
Zemessardze gan toreiz, gan tagad ir lielākais spēks, uz ko var paļauties gan dabas stihiju laikā, kad jāglābj applūdušās mājas un pēc tam jāapsargā tās, gan arī tad, kad jāmeklē nomaldījušies cilvēki vai jādzēš meža vai kūlas ugunsgrēki. Tomēr zemessargi nav tikai iekšējās kārtības nodrošinātāji. Pēdējā laikā ir daudz darīts, lai paaugstinātu viņu kaujas spējas un krīzes situācijā 8000 brīvprātīgo būtu nopietns atbalsts armijai.
Augustā "Rīgas un Apriņķa Avīzē" un portālā "Apriņķis.lv", rubrikā "Zemessardzei 25", regulāri publicēsim rakstus, kuros iepazīstināsim ar Pierīgas bataljoniem un cilvēkiem, kuri pieredzējuši Zemessardzes dibināšanu vai iestājušies tajā pavisam nesen. Gatavojot šim notikumam veltītos rakstus, daudz esmu runājusi ar gados jauniem un ne tik jauniem zemessargiem, arī veterāniem.
Kad jaunajiem jautāju viņu motivāciju stāties Zemessardzē, viņi visi kā viens saka: "Lai spētu aizsargāt savu ģimeni un valsti." Savukārt, kad jautāju, ko lai dara tie, kuri vairs nav gana jauni vai nevar apvienot pamatdarbu ar mācībām brīvdienās, viņi atbild, ka varot atbalstīt citādi – vai nu finansiāli, vai arī... netraucējot.
Te atcerējos jūlijā notikušās Zemessardzes mācības "Wenden 16", kad vairāk nekā 200 Vidzemes zemnieku un namu īpašnieku atļāva lietot savus īpašumus. Vai, piemēram, to, ka vairāki uzņēmumi savos veikalos zemessargiem un veterāniem dod līdz pat 20% atlaidi. Savukārt pagājušajā nedēļā AS "Tallink Grupp" pārstāvji pasniedza Zemessardzei dāvanu kartes kruīza ceļojumiem Baltijas jūrā.
Bet, kad jautāju veterāniem, vai toreiz – deviņdesmitajos – zāle bija zaļāka, viņi teic, ka noteikti tajā ziņā, ka zemessargi, pildot policejiskās funkcijas, vairāk varēja palīdzēt sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tādēļ laukos dzērājšoferu bija mazāk. Toreiz, tāpat kā tagad, policijai pietrūcis resursu, tādēļ viņi sūtījuši pēc palīdzības tieši pie zemessargiem. Tagad vairs nav pie kā pasūtīt...