Šodien notiekošā zibakcija "Esmu zemessargs", iespējams, daudzās darbavietās raisījusi neizpratni un pārsteigusi kolēģus. Bet tas ir labi, jo viens no zibakcijas mērķiem ir paplašināt sabiedrības priekšstatu par to, cik dažādu profesiju pārstāvji dien Zemessardzē – ka tie nav tikai skarbi un atlētiski vīri. Šodien pilsētu ielās un pagastu veikalos satiksiet vīrus un sievas militārajos formas tērpos un būsiet pārsteigti, ka kaimiņiene Anna vai skolotājs Pēteris, izrādās, arī ir zemessargs. Un jautāsiet: kāpēc nekad agrāk viņš tāds nebija redzēts?
Ja Zemessardzes pirmsākumos – deviņdesmitajos gados – ielās regulāri redzējām zemessargus, tad tagad tas notiek daudz retāk. Tas tāpēc, ka zemessargi formas tērpu drīkst nēsāt tikai tad, kad pilda dienesta pienākumus. Tā kā Zemessardzes uzdevumi 25 gadu laikā ir mainījušies, arī sabiedrības attieksme ir bijusi mainīga.
Toreiz, pirms 23–25 gadiem, nebija jautājumu, kāpēc ielās ir tik daudz formās tērptu vīru, jo visi saprata – valstī jāievieš kārtība. Kad tā nostabilizējās un zemessargi vairs neķēra noziedzniekus, par viņu varoņdarbiem piemirsa. Vienu brīdi pat izturējās ar nicību – ko tad tie bārdainie vīri spēj? Un šie bārdainie un ne tik bārdainie sāka izvairīties vispār rādīties formas tērpā.
Zināmā mērā arī tāpēc, ka sabiedrība ar lupu pētīja katru formās tērpto soli. Sak', ja jau vēlaties tērēt divus procentus no valsts kopprodukta, tad pierādiet, kāpēc vispār esat vajadzīgi! Arī mūsdienu tehnoloģijas, kad katru kustību kāds var fiksēt ar telefona fotokameru un nekavējoties izlikt vispārējai ķengāšanai, ierobežo vēlmi atrasties uz ielas vai veikalā formas tērpā.
Daudzi zemessargi ir apstiprinājuši, ka apzināti pa ceļam uz un no dienesta nevelk formas tērpu, jo tad pat veikalā nav iespējams ieiet. Atliek iepirkumu groziņā līdzās maizes kukulītim un piena pakai ielikt vienu alus pudeli, ko pēc smagas darba dienas izdzert, vērojot hokeja spēli, tā jārēķinās ar rindā stāvošo nosodošo acu skatienu. Kāds vēl pamanās nofotografēt un izlikt sociālajos tīklos – redz, kādi žūpas ir mūsu zemessargi. Varētu domāt, ka cilvēks formas tērpā nav cilvēks, bet gan pārcilvēks, kuram "parastā mirstīgā" baudas nav nepieciešamas.
Bet varbūt tā arī ir – tie, kas nēsā jebkādu formas tērpu (militāro, policijas, ārsta halātu, ugunsdzēsēja kombinezonu, mācītāja mantiju...) ir citādāki? Īpašāki? Atļaušos apgalvot, ka zināmā mērā – noteikti. Bet vai pārcilvēki? Varbūt tomēr tādi paši kā jebkurš iedzīvotājs, tikai brīvprātīgi uzņēmušies kalpot citiem? Tāpēc viņiem būtu jābūt pareizākiem, priekšzīmīgākiem, vērtētākiem? Un kā jūs domājat?
Zemessargi, priecīgus svētkus!
Iepriekš: Zemessardzei - 25