G. Timčenko, kura šobrīd vada Latvijā reģistrētu ziņu mediju "Meduza", arī uzsvēra, ka Kremlis par galvenajiem savas propagandas līdzekļiem izmanto televīzijas kanālus un internetu. Kā populārākos šīs propagandas avotus viņa nosauca TV kanālu "Rossija" ("Россия") un Pirmo kanālu (Первый канал). Ilustrējot konkrētu notikumu atspoguļojumu šajos kanālos, G. Timčenko uzskatāmi parādīja, kādā veidā tie tikuši sagrozīti par labu Kremļa politikai.
Viņa arī zināja stāstīt, ka attiecīgo Krievijas mediju redaktori ik piektdienu dodas pie Kremļa preses dienesta, lai saņemtu instruktāžas, kāds tēmas un kādā veidā tās atspoguļot.
G. Timčenko atklāja dažus paņēmienus, ar kādiem propagandas mediji cenšas iegūt to, ka auditorija šai informācijai tic.
Viens no tādiem ir paņēmiens "Lieli meli", kad tiek parādīts inscenēts "šokējošs gadījums", kas tiek pasniegts auditorijai un kam vēlāk netiek sniegti nekādi skaidrojumi vai attaisnojumi. Viens no šādiem piemēriem bija it kā Ukrainā krustā sistā puisēna gadījums.
Otrs paņēmiens, ko minēja G. Timčenko, ir tā sauktais "60/40" princips, kas nozīmē, ka 60% medija sniegto ziņu ir objektīvas un neitrālas, tādējādi iegūstot auditorijas uzticēšanos, bet 40% ir pilnīgi izdomājumi un meli – propagandas ziņas. Tā kā auditorijas uzticamība ir iegūta ar 60% neitrālo ziņu, 40% melu tiek uztverti kā tikpat ticami.
Vēl kā izplatītu paņēmienu G. Timčenko aprakstīja personas diskreditēšanu jeb apmelošanu. Piemēram, medijā parādās ziņa, ka kāds ietekmīgs opozīcijas blogeris seksuāli izmantojis savu bērnu. Rezultātā jebkas, ko šis blogeris cenšas pateikt, tiek pavadīts ar nicinājumu un slēdzienu: "Tas jau tas bērnu izmantotājs!" Ticamības moments jebkam, ko viņš pauž, ir zaudēts, un neviens vairs nedzird, ka tie bijuši meli.
Kā pretoties propagandai, jautāsiet. Sākt diskusijas? Organizēt preses konferences? Nodibināt pretpropagandas mediju? G. Timčenko novērojusi, ka šīs metodes, kas tiek izmēģinātas Eiropā, nedarbojas. Viņas ieteikums ir: "Aizmirstiet par propagandu!"
G. Timčenko iesaka netērēt spēkus cīņai pret tā dēvētajiem troļļiem*, bet strādāt pie labu stāstu un ziņu veidošanas un cīnīties par savu auditoriju un tās uzticību. To, kā atzīmēja G. Timčenko, ļoti veiksmīgi dara Kremļa mediji: izraisa auditorijas emocijas, līdzcietību, smieklus, rāda populārus un kvalitatīvus seriālus, šovus un humora raidījumus. Tās ir lietas, kas savas auditorijas iekarošanai noderētu jebkuram medijam. Tikai ar lielu un neatlaidīgu darbu, lai informētu, izklaidētu un izglītotu savu auditoriju, ir iespējams iegūt tās uzticēšanos.
Ja G. Timčenko uzstāšanās sākumā cerēju saņemt konkrētus instrumentus, kā neietekmēties un cīnīties pret propagandu, viņas runas beigās jutos mazliet vīlusies. Tik vienkārši? Darīt to, ko līdz šim esam darījuši? Tikai objektīvi informējot un izklaidējot savu lasītāju? To nu gan darām pēc labākās sirdsapziņas! Un ticam, ka gan mūsu, gan citu Latvijas plašsaziņas līdzekļu lasītāji ir pietiekami gudri, lai neuzķertos uz fiktīviem stāstiem un "troļļu" radītām ziņām.
*Troļļi – Krievijas varas iestāžu pastarpināti vai tieši algoti un labi apmaksāti komentētāji, kuri piedalās diskusijās sociālajos tīklos, portālu komentāru sadaļās un blogos ar mērķi radīt Krievijai labvēlīgu fonu. Tā dēvētie troļļi darbojas gan Krievijas medijos un interneta vidē, gan strādā, lai ietekmētu citu valstu informācijas telpas, tostarp Latvijas.