Viņš savai ģimenei vēlējies uzcelt nelielu savrupmāju (60 m2) ar saimniecības ēku (36 m2) un pagrabu (40 m2). Taču Ķekavas novada būvvalde liedz Salnājam būvēt uz sev piederošās zemes saimniecības ēku, kas pēc izmēra paredzēta mazliet lielāka nekā puse no iecerētās dzīvojamās ēkas, pamatojot to ar Ķekavas apbūves noteikumos teikto, ka palīgizmantošana nevar aizņemt vairāk par 30% no galvenās izmantošanas platības, bet vēlāk, atklājot, ka uz Salnāja zemes atrodas arī dīķis, vispār aizliedza jebko uz tās būvēt.
Iesaistās ministrijas un tiesībsargs
Sarakste un komunikācija ar vietējo būvvaldi rezultātus nav devusi, tāpēc A. Salnājs vērsies gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), gan Ekonomikas ministrijā (EM), gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Viņš lūdzis palīdzību arī Tiesībsarga birojā, kas nupat pabeidzis pārbaudes lietu par personas īpašuma tiesību nepamatotu ierobežošanu un labas pārvaldības principa pārkāpšanu. "Rīgas un Apriņķa Avīzes" rīcībā esošajā atzinumā tiesībsargs atsaucies arī uz abu ministriju un Ķekavas novada būvvaldes atbildēm.
Tiesībsargs un abas ministrijas Ķekavas novada apbūves noteikumu 7.2. apakšpunktu, kurš nosaka, ka palīgizmantošana nevar aizņemt vairāk kā 30% no galvenās izmantošanas platības un tā nav izmantojama dzīvošanai, uzskata par personas īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Tiesībsargs atzinumā norāda uz to, ka minētā tiesību norma pati par sevi ir uzskatāma par Satversmes 105. pantam neatbilstošu.
Gan abas ministrijas, gan tiesībsargs konstatējis arī labas pārvaldības principa pārkāpumus Ķekavas novada pašvaldības rīcībā, nesniedzot personai skaidras un saprotamas atbildes pēc būtības likumā noteiktā termiņā.
Abas ministrijas arī secinājušas, ka Ķekavas būvvalde nepareizi interpretē Būvniecības likumu un Ministru kabineta noteikumus, kas hierarhiski ir normatīvie akti ar augstāku spēku nekā pašvaldības izdotie saistošie noteikumi.
VARAM skaidro, ka būvvaldes izvirzītā prasība, ka saimniecības ēku platības aprēķināmas no projektējamās mājas platības, ir uzskatāma par nepamatoti ierobežojošu un prettiesisku. Turklāt normatīvajos aktos nav noteikta prasība, ka vispirms būtu jāizprojektē un jāuzbūvē dzīvojamā māja, līdz ar to būvniecības ierosinātājam, proti, cilvēkam, kurš vēlas apbūvēt savu teritoriju, ir tiesības izvēlēties, ko būvēt vispirms – saimniecībā nepieciešamās palīgēkas vai dzīvojamo māju. Papildus tam būvniecības ierosinātājam ir tiesības nepieciešamības gadījumā dzīvojamo māju pārbūvēt un paplašināt, līdz ar to iepriekš minētā būvvaldes prasība ir absurda pēc būtības.
"Ministrija kategoriski nepiekrīt šādam būvvaldes normu interpretējumam, kad galvenās izmantošanas platība tiek attiecināta uz konkrētu būvi," norāda VARAM, papildinot, ka būvvaldes izvirzītā prasība, ka saimniecības ēku platības aprēķināmas no projektētās dzīvojamās mājas platības, ir uzskatāma par nepamatoti ierobežojošu un prettiesisku. Arī Latvijas Arhitektu savienība piekrīt VARAM sniegtajam Ķekavas apbūves noteikumu skaidrojumam.
Tomēr Ķekavas novada dome nepiekrīt VARAM interpretācijai un skaidrojumam par apbūves noteikumiem un norādījusi, ka minētās normas mērķis ir "ierobežot situāciju, kad savrupmāja aizņem 60 m2, bet saimniecības ēka, piemēram, 300 m2, pie nosacījuma, ja īpašums ir 1200 m2 liels, kas vienmēr saistīts ar paredzētās saimniecības ēkas izmantošanu un funkciju". Uz šo EM norādījusi, ka vēsturiski lauku teritorijās saimniecības ēkas ir bijušas lielākas par dzīvojamām ēkām, nevis otrādi.
Jāizvēlas – dīķis vai māja
Andim Salnājam īpašums "Vakarvēji" 1,3800 ha platībā pieder jau sen. Pirms 10 gadiem viņš tajā ierīkojis dīķi, kam savulaik akceptu devis Rīgas rajona arhitekts Māris Ārgalis. Toreiz šī teritorija bija lauksaimniecībā lietojamās teritorijas statusā. Ķekavas novada pašvaldība savā atbildē Salnājam šogad maijā norāda, ka viņa īpašumā "Vakarvēji" ierīkotais dīķis 5509 m2 platībā aizņem 39,92% no īpašuma apbūves blīvuma platības, līdz ar to īpašums vispār nav apbūvējams. Šī atbilde ir pretēja pašvaldības iepriekš norādītajam, ka apbūve ir iespējama un atkarīga no arhitektūras risinājumiem.
Bez tam pašvaldība norāda, ka, ja zemes vienībā ietilpst arī ūdensobjekti vai to daļas, apbūves blīvumu aprēķina attiecībā pret visas zemes vienības platību. Tiesībsarga ieskatā arī šajā gadījumā būvvalde nav pareizi interpretējusi tiesību normas, jo MK Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka, ka dīķa platība nav ierēķināma konkrētajā formulā kā apbūvētā teritorija.
Tiesībsargs arī šajā gadījumā norāda uz pašvaldības neizdarību, proti, sniedzot Salnājam informāciju, ka vienā gadījumā nekustamo īpašumu ir iespējams apbūvēt, bet otrā, ka nekustamais īpašums nav apbūvējams, pašvaldība nav rīkojusies atbilstoši labas pārvaldības principam, jo informācija par dīķa esamību tās rīcībā ir bijusi jau sākotnēji, tā kā projekts ir bijis saskaņots Būvvaldē.
Arī EM skaidri norādījusi, ka normatīvajos aktos (MK noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi") noteikts: rēķinot apbūves blīvumu, inženierbūvju laukumi netiek ņemti vērā, bet tikai ēkas apbūves laukumi. Saskaņā ar noteikumiem arī hidrobūves netiek ņemtas vērā, rēķinot apbūvējamo platību. Savukārt Ķekavas novada būvvaldes skatījumā dīķis ir pielīdzināms ēkai, un citas ēkas uz šīs zemes vairs nedrīkst atrasties.
Jāmaina apbūves noteikumi
Kā norāda Andis Salnājs, viņa ģimene nav vienīgā, kas saskārusies ar Ķekavas būvvaldes likumu un normatīvo aktu interpretāciju: "Tie ir vairāki simti novada iedzīvotāju, kuri saskaras ar šādu būvvaldes attieksmi." Arī VARAM pašvaldībai norādījusi, ka ministrijā saņemtas vairākas iedzīvotāju sūdzības par būvvaldes rīcību, izvirzot dažādas nepamatotas prasības un neievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību par būvniecības ieceres iesniegumu izskatīšanu.
Tiesībsargs norāda, ka situācijā, kad Ķekavas novada pašvaldība nepareizi tulko apbūves noteikumus, izvirzot Salnājam nepamatotas un īpašumtiesības ierobežojošas prasības, Ķekavas novada pašvaldība ir rīkojusies labas pārvaldības principam neatbilstoši. Tiesībsargs ir aicinājis Ķekavas novada domi veikt grozījumus apbūves noteikumos un raudzīties, lai netiktu pieļauta labas pārvaldības principam neatbilstoša rīcība pašvaldības darbā.
Tiesībsarga pārbaudes lietas atzinumus ir saņēmusi arī Ķekavas novada pašvaldība, kas "Rīgas un Apriņķa Avīzei" paskaidroja: "Nekustamā īpašuma "Vakarvēji" teritorijas plānotā atļautā izmantošana noteikta mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija. Tajā ir izrakts dīķis. Atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem konkrētā gadījumā dīķis ir klasificējams kā otrās grupas būve. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi nosaka, ka nekustamajā īpašumā apbūves blīvums nevar pārsniegt 30% no zemesgabala platības, savukārt apbūves blīvumu nosaka procentos kā apbūvētās teritorijas – apbūves laukuma – attiecību pret visa zemesgabala platību, kur apbūvētā teritorija – visu apbūvēto laukumu summa."
Uz jautājumu, kā risināt Salnāju ģimenes problēmu, pašvaldībā atbild, ka šobrīd veic priekšdarbus, lai šogad uzsāktu darbu pie grozījumu vai jauna Ķekavas novada teritorijas plānojuma izstrādes. Izmaiņas tiks veiktas arī apbūves noteikumos. Teritorijas plānojuma izstrādes termiņi būs atkarīgi no izvēlētā varianta – izdarīt tajos grozījumus vai izstrādāt jaunus. Teritorijas plānojuma grozījumu gadījumā termiņš varētu būt 2018. gada beigas, bet jauna teritorijas plānojuma izstrādes gadījumā termiņš varētu būt līdz 2019. gada pirmajai pusei.
Tātad, iespējams, Salnāju ģimenei ir cerības, ka 2019. gadā viņu dīķis vairs netraucēs celt māju.