Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Janvāris man vienmēr asociējies ar baltu, skaistu ziemu, kad varu nodarboties ar savu mīļāko sportisko aktivitāti – slēpošanu. Kopš bērnības esmu gluži vai atkarīga gan no distanču, gan kalnu slēpošanas, tāpēc sniegs, kas pēdējās nedēļās daudzus "negaidīti" pārsteidza, mani ir darījis tikai un vienīgi priecīgu.

Pagājušas septiņas nedēļas kopš Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane apņēmās atrisināt jautājumu par satiksmes autobusa biežāku iebraukšanu Ropažu novada Mucenieku ciemā.

Pagājuši desmit gadi, kopš traģiskās uguns nelaimes daudzdzīvokļu mājā Rīgā, Mirdzas Ķempes ielā, kad, nesagaidot glābēju palīdzību, bojā gāja vecāki un divi bērni. Iespējams, nelaimi varēja novērst, ja ugunsdzēsēju automašīnai ar pacēlāju netraucētu pie mājas novietotās iedzīvotāju automašīnas. Lai gan tiesa šo iemeslu neatzina par būtiskāko, glābēji zaudēja dārgo laiku, cenzdamies no automašīnām atbrīvot piebrauktuvi.

Decembra sākumā apmeklēju projekta "Latvijas lepnums 2015" ieraksta pasākumu (nav noslēpums, ka raidījums, ko televīzijā rādīs 26. decembrī, tiek laicīgi ierakstīts). Tāpat kā iepriekš, šo laiku līdz Ziemassvētkiem un arī pēc tam vēl visu gadu dzīvoju ar iedvesmu, ko smeļos no šī sirsnīgā un emocionālā pasākuma.

Ja saskaita bijušos audzēkņus bērnudārzā, mūzikas skolā un vokālās studijas "Siguldiņa" dziedātājus, Elīnu Gruzniņu pazīst vairāki simti Siguldas bērnu un viņu vecāku. Kā pozitīvu, mērķtiecīgu un vienmēr mūzikā "līdz ausīm" esošu viņu atceras bērnības pagalma un skolas biedri.

Daži teic, ka ir jau par vēlu domāt par Ziemassvētku dāvanām, bet, tā kā kārtējo reizi neesmu izpildījusi savu apņemšanos par tām domāt jau septembrī, šobrīd man nākas šo jautājumu risināt ik brīvo minūti.

Vērojot pēdējā laika norises Latvijas novados un galvaspilsētā, ir skaidrs, ka Latvijā būs vērienīgas, vēsturē paliekošas simtgades svinības. Arvien biežāk drukātās preses slejās, TV ekrānā un sociālajos tīklos pamanāmas aktivitātes, kas veltītas valsts apaļajai jubilejai.

Nesen svinējām Latvijas 97. dzimšanas dienu. Tieši tā – svinējām. Nevis pieminējām vai atcerējāmies, bet svinējām. Vismaz manā ģimenē un draugu lokā. Mums bija gan svētku brokastis ar attiecīgu svētku galda klājumu, gan pusdienas ārpus mājas ar svētku ēdienkarti, gan vakara pastaiga pa svētku rotā ietērpto Rīgu.

Man vienmēr licies, ka nelaimei nav tautības, rases un politiskās piederības. Manas emocijas par sestdien Ēģiptē notikušo aviokatastrofu, kurā bojā gāja 224 cilvēki, to apliecināja. Skatoties TV sižetus un fotogalerijas internetā, jutu līdzi katram piederīgajam, kurš piemiņas vietās lika ziedus un bērnu rotaļlietas.

Pēdējā laikā vārds "kvotas" kļuvis gluži vai par lamuvārdu. Kvotas uz izmeklējumiem, kvotas uz analīzēm, kvotas uz pakalpojumiem, kvotas uz... un tā joprojām. Līdz šim ar kvotu sekām nebiju saskārusies, tāpēc tīri emocionāli to kaitīgumu nejutu, bet, izrādās, no kvotām, tāpat kā no veselības problēmām, neviens nav pasargāts.

Pirms diviem gadiem līdz manām ausīm nonāca ziņa, ka ikkatrs Latvijas iedzīvotājs var piedalīties Likteņdārza veidošanā, kas būšot dāvana Latvijai valsts simtgadē.

Ceturtdien Rīgā, Mazajā ģildē, sākas lekciju cikla "Domāsim kopā!" trešā sezona. Tā sola publiskas, visiem pieejamas un populārzinātniskas lekcijas par kultūras, ekonomikas, filozofijas, vēstures, mākslas, izglītības, reliģijas un sabiedrības dzīves jautājumiem, un tās vada Latvijā populāri lektori un augstskolu mācībspēki.

Rudens ir laiks, kad Sigulda kļūst par neoficiālo Latvijas galvaspilsētu. Gandrīz ikviens latvietis septembra beigās vai oktobra sākumā brauc uz Siguldu, lai baudītu Gaujas senlejas krāsu bagātību.

Gada laikā Latvijas iedzīvotāji "Rimi" veikalos iegādājas vairāk par 5700 tonnām tomātu, 4000 tonnas burkānu un gurķu, kā arī gandrīz 3700 tonnas kāpostu, liecina pārdošanas rādītāji "Rimi" veikalos.

Asaras Juglas dzīvnieku patversmē "Labās mājas" ir ierasta lieta. Vakar tās nebija ierastās – skumju un līdzjūtības –, bet gan prieka un laimes asaras. Patversmei tika svinēta trīs gadu jubileja, un viesu un atbalstītāju sniegtās dāvanas saraudināja gan patversmes darbiniekus, gan svinību viesus.

Sabiedriskā organizācija "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) paziņojusi, ka gandrīz 60 tilti pār Latvijas upēm ir tik kritiskā stāvoklī, ka tie būtu steidzami jāslēdz vai satiksme pār tiem jāierobežo vēl stingrāk.

Šonedēļ guvu visai atšķirīgu pieredzi. Divi gadījumi lika man ilgi domāt. Sākšu ar pozitīvāko pieredzi. Pirmdien pēc darba gāju pa visai darbīgo Tērbatas ielu Rīgā, un ik pa brīdim man garām centās tikt kāds riteņbraucējs.

Latvietim vienmēr bijis aktuāli pret kaut ko iestāties, protestēt, sacelties, piketēt un, protams, žēloties. Ja ar protestiem un piketiem var panākt kādu rezultātu vai vismaz paust attieksmi, tad kāds ir žēlošanās mērķis?

Kā liecina pētījumu kompānijas TNS apkopotie TV auditorijas pētījuma rezultāti, skatītākais kanāls jūlijā bijis LTV1 ar 10,7% skatīšanās laika daļu. Otrs skatītākais bijis kanāls TV3, kura vērošanai veltīti 9,3% no kopējā TV skatīšanās laika.

Tiem, kuriem Čehija savulaik bija viena no pirmajām ārvalstīm, ko varēja atļauties apceļot, pret šo valsti ir īpašas jūtas un nostalģija. Nepretendējot uz eksperta lomu, vēlos padalīties ar dažiem praktiskiem padomiem. Iespējams, tie jums noderēs, plānojot nākamo atvaļinājumu.

Tiem, kuriem Čehija savulaik bija viena no pirmajām ārvalstīm, ko varēja atļauties apceļot, pret šo valsti ir īpašas jūtas un nostalģija. Iespējams, šajā valstī vairs nav būts visus šos 20–25 gadus, jo "kas gan tur var mainīties" un lietderīgāk šķitis apceļot tālākas valstis.

Viens no veidiem, kā mani saraudināt, ir ļaut piedzīvot kopīgas emocijas lielā ļaužu pūlī. Vai tas būtu kultūras, sporta vai kāds cits pasākums – ka tik tas ir saistīts ar Latviju. Piemēram, kopīga himnas dziedāšana Dziesmu svētkos, militārajā parādē vai vietējā pasākumā nelielā ļaužu pulkā.

Nu jau gandrīz nedēļu aktuālākā tēma, ko joprojām apspriež ģimenēs, pašvaldībās, kolektīvos, plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, ir pagājušās sestdienas vakars un svētdienas nakts, kas bija pārbaudījums visu līmeņu iesaistītajiem – gan Skolēnu dziesmu un deju svētku organizatoriem un atbalsta dienestiem, gan pašiem dalībniekiem un viņu ģimenēm.

Pirmdien apritēja 96. gadadiena Cēsu kaujām. Igaunijā tā ir svētku diena, ko zina un atzīmē vai ikviens igaunis. Viņi tās uzskata par atslēgu uz savu brīvību. Diemžēl Latvijā šo dienu piemin tikai reģiona mērogā.

Septīto daļu "Rīgas Apriņķa Avīzes" mūža ar to kopā bija Juris Saukāns. "Zināju, ka tā ir bijusī "Darba Balss", taču priekšstats par to, kas redakcijā notiek 2002. gadā, bija nekāds," atceras Juris.

Pagājušajā nedēļā, piedaloties divos pasākumos, guvu atziņas, pie kurām jau nedēļu atgriežos ik dienas, tāpēc nevaru nepadalīties. Pirmo dzirdēju no mūsu vietējā reklāmas guru Ērika Stendzenieka.

Šonedēļ Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus Izglītības likumā, kas paredz to papildināt ar sadaļu "Izglītība un tikumība". Šis Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums pēdējo nedēļu laikā izraisījis plašu rezonansi gan valstsvīru un sievu dienas kārtībā, gan skolās un medijos.