Lai gan laika vēl daudz, kāds jau ziņo, ka sācis aust savu tautastērpu, vēl kāds – ka Latvijai vēlētos uzdāvināt sakoptu Brīvības pieminekļa apkārtni un tumšo asfalta joslu aiz pieminekļa varētu noflīzēt ar divu krāsu bruģakmeņiem kā Lielvārdes jostu. Nupat novadu mēri Rīgā prezentēja savu ļaužu ieceres, kas novados notiks pirms un pēc apaļās jubilejas. Arī dažādas biedrības un iniciatīvu grupas arvien aktīvāk nāk klajā ar dažādām idejām par paliekošu vērtību un tradīciju radīšanu.
Piemēram, Daugavpils Latviešu biedrība nākusi klajā ar ideju veidot pieminekli, kas simbolizētu Latvijas valstiskumu, bet Cēsis pievērsīs uzmanību Cēsu kauju nozīmei valsts neatkarības saglabāšanā. Tā varētu uzskaitīt vēl un vēl.
Acīmredzot te jānovērtē Kultūras ministrijas darbs, uzrunājot tautu jau vairāk nekā divu gadu garumā. Lai izstrādātu simtgades programmas mērķus, pamatprincipus, programmu un komunikācijas vadlīnijas un domu apmaiņā iesaistītu plašu sabiedrību, Kultūras ministrija ir izveidojusi simtgades svinību struktūru un organizāciju.
Ne tikai gaisā izšauti salūti
Novembra svētku nedēļā, atklājot digitālo platformu "LV100.lv", kultūras ministre Dace Melbārde atkārtoti prezentēja Latvijas simtgades svinību koncepciju un mērķus. Viņa atzina, ka notikumi Parīzē likuši nopietni pārdomāt kontekstu, kādā sagaidīsim Latvijas jubileju.
"Tas veido kopējo noskaņojumu, un jāatzīst, ka ģeopolitiskā situācija ir jauns izaicinājums, kas atspoguļojas iekšpolitikā. Mums ir daudz vairāk jādomā par sabiedrības noskaņojumu, jāstrādā pie sabiedrības saliedētības, un vienlaikus ir ļoti svarīgi, ka cilvēki paši uzņemas iniciatīvu un domā par savas valsts veidošanu. Esmu pārliecināta, ka piederības sajūtu vislabāk mēs iegūstam darot," pauda D. Melbārde.
"Domājot par Latvijas valsts simtgadi, mēs vēlamies akcentēt, ka tie nav tikai gaisā izšauti salūti un skaisti izskanējuši koncerti. Mēs vairāk domājam par to, ka tā ir lieliska iespēja visiem kopā rosināt pozitīvas pārmaiņas, stiprināt ticību un mīlestību pret Latvijas valsti, saliedēt sabiedrību, rosināt atgriezties Latvijā tos, kuri ir aizbraukuši. Protams, tā ir arī iespēja un impulss apņemties uzsākt ko jaunu, veidot nākotnes Latviju," teica ministre.
Lai to visu panāktu, Latvijas valsts jubilejas programma paredzēta kā atvērts ietvars, kam ir definēts kopējs mērķis, uzdevumi un nacionālie notikumi. Tajā pašā laikā ministre cer, ka nacionālie notikumi, kas būs iekļauti svētku programmā, būs iedvesmas avots ikvienam Latvijas iedzīvotājam nākt ar savu iniciatīvu un savu projektu. "To var īstenot katrs – viens pats, kopā ar ģimeni, draugiem, kaimiņiem, skolā. Ir svarīgi, ka cilvēks saprot, ka arī viņš ir Latvijas valsts veidotājs," pauda D. Melbārde.
Kultūras ministrija uz Latvijas simtgades programmu skatās kā uz pārnozaru pasākumu kopumu, kad visas nozares nāk ar saviem priekšlikumiem un idejām, aptverot visu Latviju un iekļaujot dažādas sociālās un etniskās grupas.
"Mēs negribētu, lai tie ir pasākumi, kuros daudz runājam par pagātni, bet pagātne ir kā iedvesmas avots labākas tagadnes un nākotnes veidošanai. Latvijas valsts simtgades programma veidota pieciem gadiem – no 2017. līdz 2021. gadam. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai patiešām iekustinātu procesus, kas ir saistīti ar attieksmi, vērtībām, un vienlaikus tā ir iespēja loģiskā secībā pievērst uzmanību simtgades notikumiem, ar kuru palīdzību varam izstāstīt Latvijas valsts veidošanās stāstu," ir pārliecināta kultūras ministre.
Virsmērķis – piederības sajūta
Latvijas valsts simtgades svinību virsmērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu savai valstij, veicinot pašorganizējošus procesus un sadarbību.
"Piederības sajūta sākas ar aktīvu līdzdalību, tāpēc šobrīd daudz uzmanības pievēršam tam, kā mēs gatavojamies svētkiem. Visu aizvadīto gadu esam pavadījuši, daudzviet Latvijā diskusijās runājot ar vairāk nekā 5000 cilvēku, lai rosinātu viņus pašiem vairāk nākt ar savām iniciatīvām. Esam saņēmuši vairāk nekā 700 ideju. Kopīgi esam vienojušies godināt valsts dibinātājus un pieminēt notikumus, kas ietekmējuši valsts izveidi, cildināt Latvijas kā nacionālas un eiropeiskas valsts vērtības.
Vienlaikus tas ir arī ietvars, kurā atstāt mūsu laika paaudzes jaunradītās vērtības un domāt par jaunu vēsturisku simbolu radīšanu, kas stāstīs stāstu par Latvijas valsts simtgadi un cilvēkiem, kas šo simtgadi sagaidīja. Tāpat mums ir jābūt ietvaram, kurā mēs runātu par Latvijas dabas skaistumu un kultūras daudzveidību, daudzinātu mūsu cilvēku talantus, izcilību, uzņēmību. Tajā pašā laikā mums ir jādomā, kā par Latvijas valsts simtgadi mēs stāstām pasaulei."
Saprotams dzimšanas dienas rituāls
Lai visiem būtu saprotams valsts svētku ietvars, Kultūras ministrija izvēlējusies ikvienam cilvēkam ikvienā vecumā saprotamu tēmu – dzimšanas dienas rituālu.
"To, kas ir dzimšanas diena, saprot gan bērniņš, gan babiņa kaut kur Latgales sētā. Ko mēs parasti darām dzimšanas dienā? Mēs pasakām paldies senčiem, tēvam un mātei, mēs godinām viņu piemiņu, dzimšanas dienā mēs vērtējam savus sasniegumus dažādos laika posmos, mēs sakārtojam māju un uzpošamies paši, dzimšanas dienā mēs svinam un dāvinām dāvanas, satiekamies ar draugiem un kaimiņiem. Tieši tāpat mēs aicinām domāt par Latvijas valsts dzimšanas dienu – ļoti personīgi un tajā pašā laikā visi kopā," ieceri skaidroja ministre.
Lielnotikumi – jau ierastās tradīcijas
Domājot par lielnotikumiem, ministrija vēlas, lai simtgades lielnotikums spēj uzrunāt, iesaistīt un saliedēt lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju un tautiešu ārvalstīs, lai tas rada svētku sajūtu un prieku par savu valsti, rosina pievienot savas iniciatīvas un stāsta Latvijas stāstu. Ministre izteica cerību, ka šie notikumi vienos Latvijas iedzīvotājus un katrs no mums atzīs, ka esam daļa no Latvijas.
Vietnē "LV100.lv" atraktīvā veidā raksturoti "Latvijai 100" lielprojekti
Katram savu tautastērpu
Vai tautastērps piedien tikai skaistam un staltam arājam lauku sētā? Nē! Tautastērps der gan jaunam, gan vecam. Gan tievam, gan resnam. Gan IT speciālistam, gan kinooperatoram, gan ganiņam. Gan Latgales laukos, gan Ziepniekkalnā, gan lidmašīnā uz Londonu. "Katram savu tautastērpu" pierādīs, ka tautastērps var piestāvēt gan dāmām un kungiem, gan beibēm un džekiem.
Latvijas filmas Latvijas simtgadei
Tāpat kā mēdzam skatīties bildes no savām dzimšanas dienām un smieties par stulbo frizūru un nepiedienīgas krāsas biksēm, tāpat pēc gadiem skatīsimies tagad radītās filmas, kurās nepielūdzami būs ieslēgts šis laiks. 100 gadi ir grandioza jubileja, tāpēc esam pelnījuši gan dokumentālo kino, gan mākslas filmas, gan īsfilmas, gan pilnmetrāžu. Mēs esam pelnījuši, lai pēc gadu desmitiem Latvijas simtgadi atcerētos kā kino uzplaukuma laiku.
Nacionālā enciklopēdija
Esam jau pieraduši visas problēmas risināt ar "Vikipēdijas" palīdzību. Tomēr nereti gadās apmaldīties tulkojumā. Un cilvēkiem, kas svešvalodas nav apguvuši, interneta enciklopēdijas ir pilnīgi aizslēgtas. Latvija dzimšanas dienā ir pelnījusi savu nacionālo enciklopēdiju, kur, neizmantojot citu valodu starpniecību, i jauns, i vecs varēs apgūt būtisko. Un brīvajā laikā – arī nebūtisko.
Kultūras skolas soma
Kultūras skolas soma ir zināšanu bagāža kultūras jomā, ko dāvināsim bērniem un jauniešiem. Tā palīdzēs apgūt kino, mūzikas un mākslas vēsturi, neko nekaļot, bet gan gūstot prieku no dziesmām, kam dziedāt līdzi, un filmu skatiem, kas līdz šim redzēti tikai sapņos. Kultūras skolas soma nebūs smaga taša, ko diendienā stiept uz skolu un atpakaļ. Tas būs viegls un vērtīgs sainītis, ko nēsāt līdzi mūžam.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki 2018. gadā
Lai ko arī priekšā teiktu nosaukums, Dziesmu un Deju svētki ir svētki arī tiem cilvēkiem, kuri neprot vai kautrējas dziedāt un dejot. Savu ieguldījumu grandiozajos svētkos var sniegt arī tie, kuriem lācis uzkāpis uz ausīm, organizējot, kārtojot un vēstot! Un pa kluso, protams, arī dungojot līdzi.