"Ideja par laimīgu bērnu skolu radās pirms dažiem gadiem. Augot mūsu lolojumiem, pienāca brīdis realizēt mūsu, vecāku, ieceres un piepildīt bērnu vajadzības mācīties, attīstīties un sevi pilnveidot harmoniskā, radošā, drošā un draudzīgā vidē," atklāj trīs bērnu māmiņa Ieva.
Viņa uzsver, ka skolas veidotāji – biedrība "Mana Taka" – vēlas, lai šī skola ir vieta, kur bērni mācās mācīties, ieklausīties, sadzirdēt, izmēģināt paši, piedalīties ar reālo dzīvi saistītos apmācības projektos. "Bērni izzina paši sevi un apkārtējo pasauli, apgūst mākslu dzīvot harmoniski un pilnvērtīgi. Galvenais, lai mūsu bērni sajustu prieku un laimi no tā, ko viņi mācās un dara un kur viņi piedalās. Lai bērna dabiskais izziņas un pētnieka gars tiktu apmierināts, uzturēts un veicināts," skolas vīziju uzbur Ieva.
Viņa arī skaidro, ka skolas "MANA TAKA" mācību process tiks balstīts uz individuālu mācību plānu katram bērnam, ar mākslu aktivitāšu iesaisti (mūzika, māksla, kustības, teātris), kā arī uz ģimenisku un atbalstošu vidi – neliels skolēnu skaits un saime kā ģimenē. Skolas dibinātāji – pati Ieva un vēl trīs bērnu vecāki – kopējo audzēkņu skaitu neredz lielāku par 12 skolēniem.
Skola "MANA TAKA" būs izglītošanās vieta, kur tiks attīstītas gan intelektuālās spējas, gan veicināta personības izaugsme, pilnveidotas komunikācijas prasmes, veicināta izpratne par veselības un ekoloģijas nozīmi mūsu dzīvē, apgūta morāle un ētika latviskās kultūras kontekstā, kā arī rosināta apzināšanās – es kā personība – sabiedrības, pasaules un Visuma daļa.
Skolotājs "MANĀ TAKĀ" ir virzītājs, vērotājs, palīgs, atpazīstot un radot vidi katra bērna maksimālā potenciāla attīstībai.
Ieva stāsta, ka, lai gan viens no mācību procesa balstiem ir individuāls plāns katram bērnam, tas nenozīmē, ka mācības būs kā privātstundas.
"Individuāla pieeja mūsu gadījumā izpaudīsies kā pedagoga prasme saskatīt un novērtēt bērna intereses, talantus un spējas mācīties, pielāgojot mācību procesu skolēnam. Mans kā skolotājas uzdevums ir sajust to robežu un īstenot harmoniju starp pilnīgi vadītu procesu un bērna vadītu procesu.
Esmu interesējusies un apguvusi teoriju no Valdorfpedagoģijas un arī Montessori pedagoģijas. Katrā no šīm pārliecībām ir savas priekšrocības, un mans mērķis ir radīt balansu starp šo visu. Montessori pieejas pluss ir viegli uztveramie mācību materiāli un projektveida mācības, savukārt Valdorfa pedagoģiskās metodes priekšrocības ir mākslu īpatsvars, smalkā pasaules uztvere un rimtums. Ir vēl un vēl dažādas metodikas un pieejas, ir tikai jāturpina lūkoties plašāk. Tā ir mūžīgā mācīšanās, mēs nevaram apstāties pie vienas paradigmas, to ir svarīgi iemācīt arī bērniem – paplašināt viņu redzesloku un sajust arī savus "filtrus" – kas katram ir derīgs un kas ne."
Pedagoģijas studiju gados Ievai radies pedagoga moto – pedagoģija ir mūžīgā problēma, kas nekad netiks atrisināta vienprātīgi. Tāpēc viņas ģimenē valda uzskats, ka šābrīža izglītības sistēmas problēma ir tā, ka visi cenšas vienoties par kaut ko vienu. "Nav jāvienojas. Katrai salai ir jāveido savas takas, savas pieejas, un vecāki zinās, kura no tām ir piemērotākā viņu bērnam un ģimenes uzskatiem," ir pārliecināta Ieva un uzver, ka šo skolu veido tieši tādu, kādā vēlas redzēt savus bērnus, kuri tajā noteikti mācīsies.
Viņa piekrīt, ka "MANU TAKU" var saukt par citādu skolu, jo mācību process tiks organizēts atšķirīgi. Mācībās daudz vairāk dominēs mākslas. To varētu saukt par mācīšanos caur mākslām. Ir vairāki pētījumi, kas apstiprina, piemēram, mūzikas spēcīgo ietekmi uz smadzeņu darbību. Tāpēc instrumenta apguve būs viena no skolēna iestāšanās prasībām. Arī kustībai tiks piešķirta daudz lielāka nozīme – bērni biežāk izkustēsies, pavadīs vairāk laika svaigā gaisā.
"Laika sadalījums būs citāds nekā citās skolās, un skolēniem būs ļauts "rakt dziļāk" – ja kāds būs aizrāvies ar savu pētījumu, mēs ļausim piepildīt šo pētnieka aicinājumu un virzīsim to uz priekšu. Savukārt motivējoši pamudināsim tos, kuri ir pasīvāki savā pētnieka ceļā. Mācību materiāli būs vairāk taustāmi, nekā lasāmi. Skolēni paši veidos savu projektu portfolio," stāsta skolas vadītāja.
Ieva pagaidām ir vienīgā "MANAS TAKAS" skolotāja, taču viņai būs arī palīgs un aizvietotājs – studējoša skolotāja. Katrā ziņā – skola ir augoša, un gan jau visam līdzi augs arī kolektīva apjoms.
Jautāta, vai "MANAS TAKAS" absolventi varēs iekļauties vispārizglītojošo skolu sistēmā, Ieva atbild, ka tas atkarīgs no viņiem pašiem.
"Katrā ziņā mūsu mērķis nav pielāgot bērnus kādai pastāvošai sistēmai. Mūsu mērķis ir raudzīties nākotnē, sagatavot bērnu piepildītai dzīvei, attīstīt radošu domāšanu, iemācīt mācīties, izglītot intelektuāli, neatstājot novārtā cilvēciskās vērtības. Manā vīzijā mūsu skolas devītklasnieks būtu pietiekami spēcīga personība, kas prot mācīties, komunicēt ar apkārtējiem, saprast savu vērtību. Kāpēc lai viņam būtu problēmas uztvert kādu citu sabiedrības nokrāsu? Galu galā mūsu skola nebūs akvārijs. Mēs tiksimies ar cilvēkiem, apmeklēsim dažādas iestādes, iespējams, pat vairāk, nekā tas tiek īstenots valsts skolās," saka Ieva.
Mācības skolā "MANA TAKA" septembrī uzsāks neliels skaits bērnu, un Ieva aicina arī citus ieinteresētos vecākus pieteikt mācībām savu atvasi pirmajā klasē. Kopā ar vecākiem viņa rūpīgi izvērtēs, vai skola būs piemērota viņu bērniem.
Šobrīd skola ir tapšanas stadijā, tiek iekārtotas telpas mākslu skolas "Baltais Flīģelis" īrētajās telpās, tiek rīkotas sapulces, pieņemti papildu lēmumi. Ieva aicina pievienoties domubiedrus, kas skolu var atbalstīt idejiski, ar darbu, materiāliem, telpām un arī finansiāli.
Patlaban skolu atbalsta pašvaldība, līdzfinansē skolēnu vecāki, bet, kad tā pavisam drīz tiks akreditēta, finansējums būs arī no valsts.
