Kā centra atklāšanas pasākumā pastāstīja tā vadītājs Māris Skromanis, līdz šim šāda vēža ārstēšanas tehnoloģija Baltijā nebija pieejama, tuvākās valstis, kur to izmanto, ir Polija un Somija, un populārākā vieta, kur lieto šo metodi, ir Vācija. Tur šādas iekārtas ir gan valsts, gan privātajās klīnikās.
"Mēs esam gājuši šo ceļu pēc vācu tradīcijām un atvēruši lokalizētu un specializētu centru ārpus universitātes klīnikas, kas ir ļoti liela uzdrīkstēšanās. Pirmo reizi Latvijā ir atvērta vieta, kas ārpus valsts slimnīcām, ir gatava strādāt ar ļoti smagiem onkoloģijas pacientiem un piedāvāt līdzvērtīgu ārstēšanu," pauda M. Skromanis.
Atbildot uzjautājumu, kāpēc bija nepieciešama vēl viena vieta Latvijā, kur ārstēt vēža slimniekus, M. Skromanis skaidroja, ka šis centrs piedāvās ārstēšanos starptautiskā līmenī – te pieņems pacientus gan no Baltijas, gan citām valstīm, un šī unikālā tehnoloģija ļaus ārstēt tādus pacientus, kuriem ķirurģiska operācija nav bijusi pieņemama vai vēlama.
"Mēs esam vērsti uz augstas kvalitātes servisu, ko spēsim nodrošināt sadarbībā ar Siguldas slimnīcu, kurai jau ir ilgstoša pieredze ārvalstu pacientu ārstēšanā un kura nodrošinās citu nepieciešamo atbalstu, piemēram, anestezioloģiju," uzsvēra SRC "Sigulda" vadītājs. Viņš ir pārliecināts, ka nākamais šāda līmeņa centrs Baltijā varētu tikt atvērts ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem.
Ar ko "CyberKnife" atšķiras no ierastajām vēža ārstēšanas metodēm Latvijā?
SRC "Sigulda" vadītājs pastāstīja, ka "CyberKnife" ir neinvazīva robotizēta radioķirurģijas tehnoloģija, kas ir īpaši piemērota tiem pacientiem, kuriem audzēju nav iespējams ķirurģiski izoperēt, ja tā atrašanās vieta nav sasniedzama vai arī operācija rada nopietnus riskus veselībai un dzīvībai. Viņš arī kliedēja mītu par it kā ārvalstīs iepriekš lietotas iekārtas iegādi un atklāja, ka tieši šī Siguldas centrā esošā iekārta pašlaik pasaulē ir visjaunākā un Eiropā šādas sestās paaudzes iekārtas, kas piedāvā vismodernākās tehnoloģiskās iespējas, ir tikai desmit.
Šīs unikālās "CyberKnife" tehnoloģijas galvenās priekšrocības ir spēja piekļūt ķirurģiski nesasniedzamiem veidojumiem, ārstēšanas procedūra notiek 1–5 seansos, ambulatori un pacientam nav jāuzturas slimnīcā. Līdz šim, lai atveseļotos, apstarošanas procedūras pacientam Latvijā bija jāapmeklē 30 reizes. Ārstējot ar šo metodi, rodas ievērojami mazāk komplikāciju un pacients saglabā augstākus dzīves kvalitātes rādītājus, nekā pēc ķirurģiskas iejaukšanās. Terapijas laikā audzēja audiem tiek piegādātas lielas starojuma devas no vairāk nekā 1200 leņķiem ar milimetra precizitāti, un pacients pēc 30–45 minūšu terapijas seansa uzreiz var atgriezties ikdienas gaitās.
M. Skromanis atklāja, ka SRC "Sigulda" speciālisti ir rūpīgi gatavojušies darbam ar moderno iekārtu. "Komanda mācījusies pasaules līmeņa radioķiruģijas mācību centros ASV un staru terapijas klīnikās Vācijā un Itālijā. Viena no ciešākajām sadarbībām izveidojusies ar Hamburgas "CyberKnife" centru Vācijā, kura vadošais speciālists profesors Zēgenšmits dalās pieredzē par pacientu ārstēšanu un piekritis sniegt pastāvīgas konsultācijas," teica M. Skromanis.
SRC "Sigulda" vadītājs arī informēja, ka centra darbība ir daļa no valsts onkoloģisko slimību ārstēšanas sistēmas, kas pacientiem ne vienmēr ir skaidra, un paiet ilgāks laiks, lai noskaidrotu, kur un kā saņemt ārstēšanu. Tāpēc centrs piedāvās arī bezmaksas konsultācijas par to ceļu, kas Latvijā veicams, lai saņemtu ārstēšanu onkoloģisku saslimšanu gadījumā. "Mēs esam viens no mehānismiem šajā sistēmā, kas vērsta uz pacientiem, padarot pakalpojumus pieejamākus un ērtākus," teica M. Skromanis.
Kā uzsvēra M. Skromanis, šī metode ir atšķirīga un unikāla arī ar to, ka ļauj būtiski īsākā laika periodā veikt ārstēšanu un nezaudēt gadu, pusotru no savas dzīves, kā tas parasti ir, uzzinot diagnozi par audzēju. Vēža atklāšanas gadījumā ārstēšana parasti iekļāva ķirurģisku iejaukšanos, konvencionālo starošanu, ķīmijterapiju, iespējamu paliatīvo aprūpi, un cīņa ar audzēju liekas mūžīga. Salīdzinot ar ķirurģisku iejaukšanos, piemēram, galvas smadzeņu audzēju gadījumā ķirurģiska operācija vienmēr saistīta ar risku, tā paredz anestēziju, galvaskausa trepanāciju, sāpju sajūtas, atrašanos stacionārā un ilgstošu rehabilitāciju. Savukārt radioķirurģijas laikā pacients nejūt sāpes, procedūra notiek ambulatori neilgu laiku, un pacients uzreiz var atgriezties ierastajās aktivitātēs.
Palīdzēs arī parkinsonisma un epilepsijas gadījumos
Latvijas Terapeitiskās radioloģijas asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Onkoloģijas centra staru terapijas virsārste Dace Saukuma norādīja, ka robotizētā stereotaktiskā radioķirurģija "CyberKnife" ir ražota speciāli tikai radioķirurģijai.
"Tehnoloģija nodrošina ārstēšanu pacientiem gan ar onkoloģiskajām, gan neonkoloģiskajām saslimšanām. "CyberKnife" terapijas laikā pacients saņem lielas jonizējošā starojuma devas, maksimāli pasargājot veselos apkārtesošos audus, panākot līdzvērtīgu efektu ķirurģiskai ārstēšanai, izārstējot un/vai pagarinot pacienta dzīvildzi. Viens no terapijas mērķiem ir arī mazināt sāpes, ilgstoši jeb hroniski traucējošus simptomus, piemēram, parkinsonisma, epilepsijas, trijzaru nerva neiralģijas, asinsvadu patoloģiju gadījumā. Šī metode ir tehniski vieglāka un ērtāka pacientam, nav nepieciešami fiksācijas rāmji, anestēzija," skaidroja D. Saukuma. Viņa arī norādīja, ka šī metode ir piemērota pacientiem sākot no pusaudža vecuma, jo ir nepieciešama pacienta iesaiste. Tomēr katrs gadījums vērtējams individuāli – ja vecāki ir pārliecināti, ka bērns varēs nekustīgi nogulēt 30 minūtes, tad šo metodi var pielietot arī jaunākiem pacientiem.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs dr. Egils Valeinis uzskaitīja diagnozes un gadījumus, kad pacientiem var palīdzēt ar "CyberKnife" tehnoloģiju: "Pirmkārt, tie ir audzēji un metastāzes galvas smadzenēs, piemēram, galvaskausa pamatnes meningiomas, vestibulārās švannomas (dzirdes nerva neirinomas), hipofīzes adenomas, kraniofaringiomas, pineālā rajona audzēji, otrkārt, tās ir asinsvadu patoloģijas jeb arteriovenozās malformācijas, kas ir mazākas par 3 cm, dziļi lokalizētas un kompaktas, treškārt, funkcionālā neiroķirurģija – pacientiem ar trijzaru nerva neiralģijām, kad novēro ļoti mokošas sāpes sejā, ceturtkārt, metastāzes mugurkaula skriemeļos. Atsevišķos gadījumos radioķirurģijas terapiju varam piedāvāt pacientiem, kuri dažādu iemeslu dēļ atsakās no ķirurģiskas ārstēšanas."
Pagaidām ārstēšana tikai par pacienta līdzekļiem
M. Skromanis atklāja, ka pirmie pacienti SRC "Sigulda" ieradīsies jau nākamnedēļ. Sākotnēji tiks ārstēti pacienti ar dažādas lokalizācijas audzēju metastāzēm un primāriem labdabīgiem audzējiem galvas un muguras smadzenēs. No 2017. gada tiks ieviesta ar pacienta elpošanu sinhronizēta ārstēšana, kas ļaus sasniegt audzējus plaušās, aknās. Plānotā pacientu plūsma paredz 125 pacientu ārstēšanu 2016. gadā, sasniedzot 500 pacientus 2021. gadā no tuvākā reģiona – Baltijas, Austrumeiropas un Ziemeļvalstīm.
Pēc M. Skromaņa teiktā, pilnas terapijas izmaksas, iekļaujot datortomogrāfijas un magnētiskās rezonanses izmeklējumus, kas nepieciešami radioķirurģijas plānošanai, sastāda 7500 eiro, kas jāsedz pašiem pacientiem. Tomēr viņš pauda cerību par iespēju saņemt valsts kvotas, kas samazinātu pacientu izdevumus.
Investīcija 5,6 miljonu apmērā
Kopumā šāda medicīnas centra izveide Siguldā izmaksāja 5,6 miljoni eiro, no kuriem 3,8 miljoni eiro ir bankas "Citadele" piešķirtais aizdevums, bet 1,8 miljoni eiro – privātais kapitāls. Projekts saņems arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras grantu 2,13 miljonu eiro apmērā, kas tiks piešķirts tikai pēc projekta veiksmīgas īstenošanas un tiks izmantots "Citadeles" aizdevuma dzēšanai.
Par jaunā centra izveidi gandarījumu pauda arī Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics: "Pēdējā gada laikā šī centra izveide ir lielākā investīcija Siguldas novadā, kas veikta vienā projektā. Šis ir piemērs, kā mazas pilsētas slimnīca, kas iepriekš saskārusies ar slēgšanas risku, bet, pateicoties pašvaldības atbalstam ir spējusi attīstīties un piedāvāt jaunus, kvalitatīvus pakalpojumus, šobrīd piedāvā eksportspējīgu tehnoloģiju. Dubults prieks, ka, īstenojot šo projektu, tiks uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte un – kas vēl svarīgāk – tiks sniegta iespēja dzīvot."
