26.12.2015 09:00

Komentārs: Stāsti, kas iedvesmo

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Baldonē mūzikas pedagoģēm Jolantai Visockai un Andrai Krūmiņai sirdsdarbs jau gadiem ir vijolnieku ansambļa "Brittaband" vadīšana. Šajā ansamblī, kurš ir vienīgais tāds Latvijā, spēlē jaunieši no Baldones Sociālās aprūpes centra ar nopietniem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem Baldonē mūzikas pedagoģēm Jolantai Visockai un Andrai Krūmiņai sirdsdarbs jau gadiem ir vijolnieku ansambļa "Brittaband" vadīšana. Šajā ansamblī, kurš ir vienīgais tāds Latvijā, spēlē jaunieši no Baldones Sociālās aprūpes centra ar nopietniem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem Einārs Binders

Decembra sākumā apmeklēju projekta "Latvijas lepnums 2015" ieraksta pasākumu (nav noslēpums, ka raidījums, ko televīzijā rādīs 26. decembrī, tiek laicīgi ierakstīts). Tāpat kā iepriekš, šo laiku līdz Ziemassvētkiem un arī pēc tam vēl visu gadu dzīvoju ar iedvesmu, ko smeļos no šī sirsnīgā un emocionālā pasākuma.

Cilvēku stāsti, kas tiek atklāti, saliek dzīves prioritātes pa plauktiņiem un krasi maina attieksmi pret ikdienas likstām. Nekādi ikdienas kreņķi un pat slimības nespēj mani vairs satraukt, ja redzi, ko pārdzīvojuši tie, kuri nominēti balvai "No ērkšķiem līdz zvaigznēm", nekādi materiālie jautājumi nerada satraukumu, ja redzi, kā dzīvo tie, kuriem palīdz "Cilvēks cilvēkam" nominanti, un nekādi savi iedomātie varoņdarbi nelīdzinās tiem, ko paveic "Glābēja" balvas saņēmēji.


Tā varu uzskaitīt visas desmit "Latvijas lepnuma" nominācijas – katra ir saņemta par rīcību, kas stāv pāri ikdienišķajam. Paši nominanti gan savā rīcībā nesaskata neko pārcilvēcisku un īpašu. Viņi visi kā viens atzīst, ka rīkojušies savas sirds vadīti un nav pelnījuši uzmanību.

Viņi tā var domāt, bet es gan piekrītu pasākuma rīkotājiem, kuri uzsver, ka šādi cilvēki ir pelnījuši uzmanību, pateicību un visas valsts atzinību. Lai gan balvas, ko viņi saņem, nav materiālās vērtības, šādi publiski pateikti pateicības vārdi dod spēku viņiem turpināt iesākto un iedvesmo citus šaubu brīdī pieņemt tikpat cēlus lēmumus.

Arī mums Pierīgā ir savi lepnumi, un par trim jau jums stāstījām. Tas bija stāsts par Anitu Indriksoni no Babītes novada, kurai pietiek mīlestības gan saviem septiņiem bērniem, gan 23 mazbērniem, no kuriem četri ir viņas audžubērni. Tas bija arī stāsts par divām mūzikas pedagoģēm Jolantu Visocku un Andru Krūmiņu, kuras Baldonē atver vārtus priekam jauniešiem ar nopietniem fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem.

Šādi stāsti – publiski izcelti vai tikai dažiem cilvēkiem zināmi – parāda, ka mums apkārt ir nesavtīgi, varonīgi cilvēki, kuri spēj stāvēt pāri savām vajadzībām un interesēm, rīkoties pašaizliedzīgi un nesavtīgi. Tikai diemžēl mēs par šādiem cilvēkiem visai reti uzzinām, jo neesam raduši kādu izcelt vai pastāstīt citiem. Tāpēc nākamajā gadā aicinu dot mums iespēju uzzināt par jūsu izpalīdzīgo kaimiņu, pašaizliedzīgo līdzcilvēku vai nesavtīgo vietējo uzņēmēju. Mēs par viņiem uzrakstīsim un ar jūsu palīdzību iedvesmosim labākai dzīvei.

Arī akcijas "Eņģeļi pār Latviju" noslēguma koncerts parādīja, ka spējam būt līdzcietīgi un nesavtīgi, ja nepieciešama palīdzība smagi slimiem bērniem. Viena vakara laikā saziedojot vairāk nekā 177 tūkstošus eiro, dodam cerību piepildīt daudzu jo daudzu bērnu sapņus – dzīvot! Vērojot koncertu un klausoties katra bērna stāstu, atkal jau pārvērtēju dzīves prioritātes un jēgu.

Lai nākamajā gadā jums un mums apkārt vēl vairāk priecīgu notikumu, pozitīvu ziņu un iedvesmojošu stāstu!