Tā varētu uzskaitīt vēl un vēl lietas, kas veidojušas Siguldas atpazīstamību un attīstību. Lielu daļu šo inovāciju radījusi un uz saviem pleciem nes augumā trauslā, bet skatienā tiešā Siguldas Attīstības aģentūras direktore Laura Skrodele.
Pirms trim gadiem tūrisma izstādē "Balttour 2012" Laura tika pasludināta par "Gada cilvēku tūrismā 2011". Kā toreiz teica pati Laura, tas pierāda, ka "Sigulda patiesi aizrauj".
Par to, kā rodas idejas un kas nepieciešams to realizēšanai, intervijā ar Lauru.
– Esi ideju ģenerators un vairāku plašu projektu īstenotāja, vilcēja. Iepazīstoties ar tavu atbildības lauku – tūrisms, sporta komplekss, ID kartes, sabiedriskais transports, novada attīstības jautājumi, Siguldas zīmols, nu arī Siguldas pilsētas trase – nav saprotams, pa kuru laiku to visu var paspēt.
– Piekrītu, ka darba apjoms ir liels, un brīžiem ir ļoti jāpiedomā, lai neciestu neviena no jomām. Katru dienu precīzi jāsaliek prioritātes un darbu saraksts. Domāju, ka atslēgas vārds manam darbam ir simtprocentīga aizrautība. Mēs esam to nodefinējuši kā pašvaldības moto.
Arī pilsētu zīmolu tops to apliecina, jo vārdi "Sigulda" un "aizrautība" saistīti ar vienādības zīmi. Tas arī parāda to, ka mēs kā Latvijas mazpilsēta varam izvirzīt tik milzīgas ambīcijas un sapņus, kas reizēm šķiet realizējami tikai Baltijas līmenī.
Aizrautība ir tā, ko sajutu, kad apsvēru darba piedāvājumu, un tādā zīmē esmu pavadījusi visus šos piecarpus gadus, kopš esmu Siguldā.
– Tu arī pati esi "aizraujoša" – ar degsmi un iniciatīvu. Vai tas ir viegli? Ko prasa darbs ārpus darba laika un "noteikumiem"?
– Es cenšos, tomēr ne vienmēr iekļaujos darba dienas stundās. Bet tā ir motivācija savākt pēc iespējas labāku komandu. Darbs pašvaldībā nav tikai algots darbs. Tā ir sirdslieta. Līdz ar to tas no manis neprasa piepūli. Ja sirdī ir degsme, vari iedot stimulu tik daudziem! Tas ir tas Siguldas kods, kas piesaista cilvēkus.
– Kurš šo aizrautību iekodē jūsu cilvēkos?
– Man šķiet, ka aizrautība nekad nevarētu veidoties, ja to tikai pateiktu viens cilvēks "no augšas". Pilnīgi noteikti tas ir komandas darbs. Mums ir vairāki projekti, kuru idejas ir nākušas no dažādiem pašvaldības profesionāļiem jeb komandas spēlētājiem. Tā, manuprāt, ir veiksmīga pašvaldības spēja salikt kopā lietas tā, lai no vienas idejas būtu iespējams īstenot un iegūt vairākus labumus. Pirms ko iesākam, domājam par to, kā ar vienu šāvienu nošaut vairākus zaķus. Tas ir ļoti pareizi, skatoties no ekonomiskā viedokļa, proti, kā ar vienu projektu palīdzēt īstenot vairākas pašvaldības funkcijas. No otras puses, tas nozīmē, ka ir reālas iespējas izdarīt daudz vairāk. ID karšu programma to lieliski pierāda.
– Tas nozīmē, ka pašvaldības komandā esat vairāki vienādi aizrāvušies kolēģi, kas cits citu papildina un pavelk līdzi?
– Kā jau teicu, tā noteikti ir komanda. Bet atļaušos teikt, ka maģija ir tā, ka aizrautību ir sajutuši arī iedzīvotāji, organizācijas, uzņēmēji. Aizrautība ir kļuvusi par Siguldas pašsaprotamu sastāvdaļu. Mēs redzam, ka to no mums arī sagaida. Sigulda vienmēr būs maza, un tā vienmēr būs mūsu priekšrocība. Tā ir mūsu pilsētas vērtība, ko nekad nevajag pazaudēt. Iedzīvotāji to sajūt un dod mums šo aizrautību atpakaļ. Tie ir impulsi, ko saņemam no uzņēmējiem, sabiedrības pārstāvjiem. Tas arī ir grūdiens mūsu komandai strādāt tālāk.
Kad pagājušajā gadā apkopojām pēdējo četru gadu laikā paveikto, sagatavojām izstādi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ar nosaukumu "Siguldas aizrautības vektors".
– Pirms pieciem gadiem Sigulda nāca klajā ar ambīciju izveidot savu zīmolu "S!" ar koda vārdu "Aizrauj". Ir pagājis laiks... Vai "S!" sevi ir attaisnojis?
– Atzīšu, toreiz diskusijas bija intensīvas. Bet mēs bijām drosmīgi. Jārēķinās, ka cilvēki ir dažādi un viedokļi ir dažādi. Šobrīd redzam, ka Latvijas pilsētu zīmolu topā esam trešajā vietā, tikai par mata tiesu atpaliekot no Ventspils. Bet tas ir loģiski, jo Ventspils ar zīmolvedību nodarbojas jau padsmit gadu, bet Rīgu, speciālistu skatījumā, šajā topā nebūtu godīgi iekļaut vispār.
Domāju, ka mūsu izvēle ir veiksmes stāsts. Mēs nevarējām bāzēt logotipu tikai uz vienu objektu – pili, Gauju vai tiltu, jo tas nepateiktu visu par Siguldu kopumā. Izvēlējāmies zīmolu, kas neiemiesoja nevienu jau esošu vērtību tiešā veidā, bet, ja šobrīd uz ielas siguldiešiem pajautāsim, kas viņus aizrauj, viņi pastāstīs katrs savu stāstu. Tā ir tā mūsu kopējā Siguldas vērtība, ko kopā esam radījuši.
– Sigulda ir pirmā, kas saviem novadniekiem piešķīra identifikācijas kartes, kas tiem dod dažādas priekšrocības un atlaides. Pēdējā laikā arī citi novadi paziņo, ka tādas ieviesīs. Kā šis projekts ir attīstījies, un vai tas sevi attaisno?
– Jāatzīst, ID karšu programma ir viens no mūsu drosmīgajiem projektiem. Tā bija ļoti pārdroša priekšsēdētāja Uģa Mitrevica ideja. Ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi biznesā un šo ideju, salikām kopā ļoti inovatīvu projektu. Tagad varu droši teikt, ka tas noteikti ir attaisnojies. Patlaban ID kartes ir saņēmuši 70% iedzīvotāju, kuriem tās pienākas. Ja mēs iedomājamies, piemēram, degvielas uzpildes staciju, kurā iegriežas visi šie 70%, tad biznesā tā ir neiedomājama veiksme.
Mēs šai kartei esam iedevuši augstu pievienoto vērtību. Esmu piedzīvojusi, ka konferencē Rīgā pie manis nāk klāt nepazīstami cilvēki un pirms iepazīšanās vispirms lepni parāda savu siguldieša karti.
Gan Siguldas zīmols, gan ID kartes ir topa jautājumi, ar kuriem pie mums pieredzes apmaiņā brauc ļoti daudzas Latvijas pašvaldības, arī Igaunijas. Bet nevienam nav izdevies tās ieviest tādā līmenī kā mums.
No ekonomikas viedokļa, esam lieli ieguvēji – to redzam no deklarēto iedzīvotāju nodokļos samaksātās naudas pieauguma, no uzņēmēju ieguvuma un tā, ko naudā nenovērtēt, – lokālpatriotisma.
ID kartes šogad piedzīvos attīstību – tās būs elektroniskas un ar tās īpašnieka foto. Šī sistēma nodrošinās precīzāku to darbību un izslēgs krāpšanos, kad vietējie tās mēdza iedot viesiem no citiem novadiem. Tas nebija godīgi pret vietējiem iedzīvotājiem, jo atlaižu sistēma ir bonuss tikai tiem, kuri novadā maksā nodokļus.
– Nupat izveidota Siguldas atpazīstamības zīme "Radīts Siguldā".
– Arī šis projekts, tāpat kā ID karšu programma, ir balstīts uz "S!" bāzes. Tā mērķis ir veicināt pie mums radīto lietu atpazīstamību un apgrozījumu. Kāpēc pirkt cepumus vai saldējumu bez vietas vārda, ja var atbalstīt savējos?
Šobrīd šo zīmi saņēmuši jau 30 uzņēmēji. Piemēram, viens no kritērijiem šīs zīmes iegūšanai ir vietējo cilvēku nodarbināšana. Tā mēs esam pārliecināti, ka uzņēmējs maksās algu savējiem un nodokļi paliks novadā. Tā ir arī vēl viena kustība, kā mēs varam veicināt lokālpatriotismu. Piemēram, siguldietis Daugavpils veikalā varēs atpazīt savu novadnieku ražoto preci un, visticamāk, izvēlēsies to. Šāda pamanāma zīme, pirmkārt, motivēs izvēlēties Latvijas preci un veicinās Siguldas novada uzņēmējdarbību, bet izbraukuma tirdzniecībā – arī Siguldas atpazīstamību.
– Sigulda ir Latvijas rudens un ziemas galvaspilsēta. Vai šos titulus var nopelnīt, pateicoties skaistajai dabai, vai tomēr tas ir mērķtiecīgs darbs?
– Jā, uz katru no šīm sezonām rūpīgi strādājam, lai gan no malas to varbūt nemana. Nenoliedzami, pateicoties mērķtiecīgam darbam, ir izveidojusies Siguldas vārda vilkme, jo, piemēram, sestdienas rītā, kad rīdziniekam jādomā, kurp doties, viņš, daudz nedomājot, izvēlas Siguldu.
Siguldas vārds publiskajā telpā tiek locīts nemitīgi. To redzam arī komunikācijā, kad sociālajos tīklos lasām: "Pie mums ir tikpat skaisti kā Siguldā"
Pēdējā laikā arvien vairāk strādājam pie ziemas sezonas – lai vietējiem te ir ko darīt un ir visi apstākļi, lai var trenēties gan jaunie, gan profesionālie sportisti. Jaunais sporta komplekss, pie kā strādājām četrus gadus, ir viens no lielajiem ieguvumiem tieši ziemas sezonai. Ne velti tā pamatakmens likšanas pasākumā Zintis Ekmanis teica, ka apskauž tos jauniešus un sportistus, kuri te varēs trenēties, jo viņa laikā par ko tādu pat sapņot nevarēja.
Sporta komplekss atbalstīs arī uzņēmējus ziemas sezonā, nodrošinot klientus, kas dzīvo viesnīcās, lietos vietējos pakalpojumus, iepirksies veikalos. Savukārt vietējiem iedzīvotājiem beidzot piepildīsies sapnis par baseinu.
– Vai būt siguldietei ir īpaša sajūta?
– Siguldiete esmu piecarpus gadu un varu teikt, ka tā sajūta ir īpaša. Turklāt uz mani tā atsaucas īpaši spilgti, jo, lai vai kur es parādītos, cilvēki sauc: re, kur Sigulda nāk! Sanāk, ka esmu viens no Siguldas vēstnešiem.
Darba un projektu dēļ man ir tik liels atbalstošo cilvēku loks, ka jūtos šeit kā mājās. Vienmēr biju sapņojusi dzīvot pilsētā, kurā strādāju. Beidzot tas ir piepildījies.
– Ar ko Sigulda atšķiras no citām vietām? Vai un kā to var sajust? Cilvēkos, uzņēmējos, viesos?
– To noteikti jūt. Cilvēku faktors ir īpašs. Iepriekš domāju, ka ideju realizēšanai noteicošais ir finanšu resurss. Tieši šeit sapratu, ka cilvēki ir viss!
Un Siguldas cilvēki ir tik dažādi! Viņi ienes pilsētā kosmopolītismu, kā varētu būt pat vēl vairāk. Lasot senāku laiku publikācijas, redzu, ka Sigulda vienmēr ir bijis kā magnēts, kas pievilcis cilvēkus ar jaudu. Ir svarīgi mācēt piesaistīt šādus cilvēkus un atstāt to pēdas.
Siguldieši grib kaut ko darīt pilsētas labā. To jūt, kad viņi nāk un pauž savas idejas, piedāvā sadarbību.
– Kas ir tavs nākamais projekts?
– Pēdējos divus gadus esam daudz pētījuši Siguldas apbūves vēsturi. Tas varētu būt viens no projektiem – izstrādāt vīziju, kā panākt, lai pilsētas senās ēkas saglabātos arī nākamajām paaudzēm. Bet kopumā mums vēl ir ļoti daudz darāmā. Jo vairāk dari, jo vairāk atrodi, ko uzlabot.
Tajā pašā laikā mans šā brīža projekts, kas prasa daudz darba, ir Siguldas pilsētas trase, kas kopš vasaras ir manā pārziņā un prasa daudz investīciju. Arī pils kompleksa radošais kvartāls ir liels projekts, kurā drīz piedzīvosim staļļa ēkas atvēršanas svētkus. Vēlamies, lai šis kvartāls sniedz pievienoto vērtību novadam un siguldiešiem ir kur pavadīt laiku. Tāpat dienas kārtībā ir jaunā sporta kompleksa biznesa stratēģija un daudzas citas idejas.
– Ko tu rosinātu ikdienā pamanīt siguldiešiem?
– Iedvesmojoties no Paula Timrota, kā viņš vērtē pilsētu tūrisma piedāvājumu, arī mēs paši veicam ekstrēmo Timrota versiju un mērķtiecīgi iztirzājam Siguldu. Kritiski vērtējam ēkas, ielas, bedres, soliņus, lietas, kas ir gan pašvaldības, gan privāto īpašnieku atbildībā. Arī paši siguldieši varētu pamanīt, piemēram, nodegušu atkritumu tvertni pie veikala durvīm vai vecas norādes, ko atstājuši uzņēmumi, vai neeksistējošu firmu reklāmas, kas rēgojas kā spoki. Vēlos aicināt siguldiešus pavērties apkārt un celt Siguldas vērtību, domājot – kas ir tava pēda pilsētā? Tās ir tās mazās lietas, kā varam Siguldu padarīt labāku. Būt savas pilsētas Lāčplēšiem!