Lai vai kā, bet uz to mums ir talants. Nupat piedzīvojām aukstu jūniju un jūliju un divus mēnešus par to vien žēlojāmies, ka nav vasaras. Tad pienāca ilgi gaidītā vasara, un atkal ir par ko čīkstēt, jo ir par karstu, un tiek piesaukts ilgi nebijušais lietus. Tas pats bija ziemā – kad nebija sniega, bija slikti, kad uzsniga sniegs – atkal slikti.
Lai vai kas mainītos mūsu dzīvē, par visu ir savs "cepiens". Mediju slejas pilnas ar ekspertu viedokļiem un lasītāju komentāriem. Kad ceļi bedraini – slikti. Kad tos remontē – atkal slikti, jo satiksme ir lēna un sastrēgumi milzīgi. Nu grūta dzīve mums te! Ne tā kā kaimiņvalstīs, kur zāle zaļāka, ceļi līdzenāki, valdība gudrāka. Kā gan mums neveicas!
Te nu bildīšu piemēru, kā reiz kāds mūsu tautietis apskauda lietuviešus, ka viņi ir labāki sportā, jo viņiem tik laba basketbola izlase, uz ko lietuvietis atbildēja: "Mums ir tikai basketbols, bet jums ir hokejs, pludmales volejbols, motosports, bobslejs, skeletons un vēl, un vēl..."
Savukārt pati, kas pirms pāris gadiem lielīju Lietuvas jaunos, gludos ceļus, nupat, šovasar, pārliecinājos, ka tajos jau izveidojušās tādas rises, ka par to bīstamību jau brīdina speciālas ceļa zīmes. Un pieķēru sevi priecājamies, ka šiem nemaz nav tik labi, kā bija. Un mums tagad būs labāki ceļi, jo šovasar visas šosejas tiek pamatīgi pārbūvētas. Vēl pieķēru sevi, ka nežēlojos par remontu izraisīto lēno satiksmi un nīkšanu pie luksoforiem. Jo zinu, ka drīz būs labi.
Priecāsimies par to, kas mums ir, nevis žēlosimies par to, kā mums nav! Esat sajutuši, kā šovasar vakaros smaržo mūsu pļavas un kā skan klusums mežā? Es šonedēļ to izbaudīju un kārtējo reizi pārliecinājos, ka nekur nav tik labi kā Latvijā. Vai ne?
Skeptiķiem daži aforismi par žēlošanos:
• Mēs žēlojamies, ka dienas par īsām, bet izturamies tā, itin kā tām nekad nepienāktu beigas. (Seneka)
• To, kas vienmēr žēlojas, nekad nepažēlo. (Fullers)
• To, ko izmainīt nav tavos spēkos, panes nežēlojoties. (Publijs Sīrs)
• Ja esi vainīgs pats, nežēlojies par likteni. (Publijs Sīrs)
• No vaimanāšanas enerģija nerodas! (Anda Grante)
”Latvijas Valsts ceļi”
Latvietim vienmēr bijis aktuāli pret kaut ko iestāties, protestēt, sacelties, piketēt un, protams, žēloties. Ja ar protestiem un piketiem var panākt kādu rezultātu vai vismaz paust attieksmi, tad kāds ir žēlošanās mērķis?