Ja nav vēlēšanu gads, valsts amatpersonas uz Cēsīm godāt kritušos nav ne vilkšus aizvelkamas.
Latvijā šo vēsturisko notikumu pieminēja ar kauju rekonstrukciju – entuziasti Cēsīs izspēlēja fragmentu no kaujas pie Cēsīm, kad 1919. gadā latviešu karavīri kopā ar igauņiem sakāva vācu landesvēra vīrus, tā nostiprinot Latvijas neatkarību.
Toreiz, pirms 96 gadiem, tie bija vietējie skolas puikas ar ieročiem rokās, ne savam vecumam domātos karavīru tērpos, bet bez kuriem šodiena pavisam noteikti nebūtu mūsu. Baltijas guberņā sarkanbaltsarkanais karogs neplīvotu ne Cēsīs, ne Rīgā, ja ne viņi... Tolaiku ļaudis, lai gan citādi auguši, bet vienā ziņā tādi paši kā mēs, jo mūs vieno mīlestība uz savu zemi, kas liek celties aizstāvēt to briesmās un būt saimniekiem un turēt to godā ikdienā.
Kopā ar simtiem skatītāju vērojot kaujas fragmentu, aizdomājos, vai šodien 12–14 gadus veci puikas spētu atrast sevī drosmi un pārliecību doties pret tik lielu pārspēku, kā tas bija toreiz? Jo tieši drosme un pārliecība bija viņu galvenie ieroči.
Cerību par mūsu spējām un garu man dod pēdējā laikā arvien aktīvākā jauniešu iesaistīšanās Jaunsardzes kustībā un Zemessardzē. Avīzē un portālā jau vairākkārt esam atspoguļojuši gan jaunsargu, gan zemessargu nometnes un mācības. Esam dzirdējuši statistiku par to, ka Zemessardzē pēdējā gada laikā iestājušies vairāki simti jauniešu – gan studenti, gan uzņēmēji, pat vesela futbola komanda.
Manā radu pulkā arī ir puisis, kurš kopā ar saviem "garāžas" domubiedriem pēkšņi izdomāja, ka laiku lietderīgāk būtu pavadīt Zemessardzē, un nu šis puišu bariņš katras brīvdienas pavada mežā un šautuvē. Zinu arī kādu labi situētu uzņēmēju, kurš visās brīvdienās bez izņēmuma dodas uz Zemessardzes mācībām. Viņa draudzene par to nekurn, jo zina, ka viņš to dara, pārliecības vadīts. Tāpat zinu, ka vairāki mednieku kolektīvi jau izdomājuši savu stratēģiju tā sauktajai X stundai. Arī viņi nemetīšot plinti krūmos.
Tas vairo pārliecību, ka nebūsim tie, kuri rūpes par mūsu pašu drošību nogrūž uz citu pleciem, bet paši steidz iepirkt aviobiļetes uz mierīgākām vietām (diemžēl nākas dzirdēt arī tādus plānus). Tomēr vēl vairāk par šo pārliecību ticu, ka mums nebūs jādomā par to, ko kurš darīs X stundā. Cēsu kauju un mūsu jauniešu rīcība to pamato.
arhīvs
Pirmdien apritēja 96. gadadiena Cēsu kaujām. Igaunijā tā ir svētku diena, ko zina un atzīmē vai ikviens igaunis. Viņi tās uzskata par atslēgu uz savu brīvību. Diemžēl Latvijā šo dienu piemin tikai reģiona mērogā.