Un ne jau himnas vārdi mani aizkustina, bet tā enerģija un sajūtas, kas rodas, stāvot cieši blakus ar tādiem pašiem kā es. Nevaru atrast citu definīciju šai parādībai kā "kopība".
Vēl tas varētu būt lepnums. Lepnums par mums. Jo himnu dziedam brīžos, kad kaut ko atzīmējam, svinam, uzsākam, apbalvojam. Tādos brīžos esmu lepna par mūsu sasniegumiem un par to, ka spējam tos novērtēt. Vienkārši tā – stāvot kājās un kopā dziedot. Darot kaut ko kopā, vienoti. Tādos brīžos nešķirojam – dzied jauni un veci, bagāti un ne tik bagāti, bērni ar vecākiem, tie, kuri prot dziedāt un kuri to neprot. Šādi mirkļi mani aizkustina un dara lepnu.
Pēdējā reize, kad izjutu kopības aizkustinājumu, bija nupat – festivālā "Positivus". Teiksiet, kas gan var būt aizkustinošs festivālā, kur ir tikai "tusiņš"? Var! Brīdī, kad grupa "The Sound Poets" izpildīja dziesmu "Kalniem pāri", publika, kas pirms tam bija ērti iekārtojusies uz soliem vai atlaidusies zālītē, pēkšņi bez jebkāda signāla cēlās kājās, radot liela viļņa efektu.
Kopkorī dziedāja jauni un veci, bērni un vecāki, jauni pārīši, draugu kompānijas. Visi! Neticēju savām acīm – pēcpusdienā, kad "tusiņš" bija tikai sācies, mūs spēja piecelt kājās un vienot viena pavisam vienkārša dziesma. Kas bija tas, kas to spēja paveikt? Dziesmas vārdi: "Kalniem pāri citi kalni būs..."? Par kādiem citiem kalniem mēs katrs sapņojām?
Lai vai kas tie katram būtu, svarīgi, ka tie mums katram ir un tie mūs spēj apvienot. Tajā brīdī biju tik lepna! Lepna par to, ka mums ir tādi mūziķi, kas spēj tā iedvesmot, un lepna par to, ka spējam būt kopā vienās domās, vienā enerģijā. Pozitīvā enerģijā. Un tad ar citu izpratni uztvēru dziesmas turpinājumu:
"Simtiem vēl, tūkstošiem reižu paklupsim,
Un simtiem punu pieres vidū būs.
Viss ar laiku sadzīst, visi sniegi kūst.
Pavasaris līdz ar paliem salauzis ir arī mūs,
Izskalojot krastus, tik stipras upes plūst..."
Kāds varbūt saklausīja tikai to, ka kāds mūs ir salauzis, bet es saklausīju: "Tik stipras upes plūst..." Es ticu, ka dziesmas autors ar tām stiprajām upēm ir domājis mūs. Katru no mums. Ja mūsu katra stiprā upe saplūdīs kopā vienā kopīgā upē, mēs spēsim būt vienoti, lai vai kādi pali nāktu pāri.
Romans Kundeckis, www.facebook.com/thesoundpoets
Viens no veidiem, kā mani saraudināt, ir ļaut piedzīvot kopīgas emocijas lielā ļaužu pūlī. Vai tas būtu kultūras, sporta vai kāds cits pasākums – ka tik tas ir saistīts ar Latviju. Piemēram, kopīga himnas dziedāšana Dziesmu svētkos, militārajā parādē vai vietējā pasākumā nelielā ļaužu pulkā.