Pirmais skaļus vārdus teica Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, norādot, ka 8500 zemju ar ēkām no Lielupes līdz Vaivariem jeb divām trešdaļām Jūrmalas īpašumu gaidāms kadastra vērtību kāpums vidēji 2,5–3 reizes, kas ir „genocīds pret Jūrmalas pastāvīgo pamatiedzīvotāju, jo tad viņam vienkārši jāiet projām no saviem īpašumiem".
Viņš norāda, ka tas sāpīgi skars Jūrmalas vienkāršos cilvēkus – skolotājus, ārstus, valsts sektorā strādājošos –, kuri jau trijās paaudzēs dzīvo Jūrmalā un neplāno savu īpašumu nedz ieķīlāt, nedz pārdot. Piemēram, kādai Majoros dzīvojošai sirmai kundzei pilnais nodoklis par 2,5 hektāriem zemes un uz tā esošo seno māju pieaugs piecas reizes jeb līdz 32 000 eiro, kas ar pašvaldības atlaidēm būtu 3500 eiro, kurus kundze arī diez vai varēšot samaksāt.
Kamēr Jūrmala vēl tikai satraucas, Rīgā jau redzami konkrēti piemēri, proti, kā vēsta prese, rīdziniecei Liānai Hiršsonei desmit gadu laikā nekustamā īpašuma nodoklis par nelielu privātmāju Rīgā pieaudzis 26 reizes – no 40 eiro 2006. gadā līdz 1040 eiro šogad. Skolotāja, kura mantojusi savas vecvecmammas māju, ir iedzīta izmisumā un nezina, kā milzīgo nodokli nomaksāt. Pagaidām viņa ar savu 420 eiro algu, cīnoties ar nabadzību, nekustamā īpašuma nodokli cenšas nomaksāt, bet, ja to nespēs, viņai draud mājas konfiskācija. Turklāt nākotnē nodoklis varētu pieaugt vēl vairāk.
Līdzīgi piemēri gan Rīgā, gan Jūrmalā, gan citviet Pierīgā parādīsies arvien vairāk. Tostarp, ka jaunajām ģimenēm vispār nav cerību nedz nopirkt, nedz dzīvot normālā dzīvoklī vai uzturēt mantojumā saņemtas dzimtas mājas.
Lai gan izglītības ministrs Šadurskis trešdien publiski pauda, ka tuvāko trīs gadu laikā skolotāju algas pārsniegs 1000 eiro, diezin vai tas palīdzēs atrisināt vispārējo situāciju, un pēc pāris gadiem dzirdēsim arvien vairāk likteņstāstu par piespiedu kārtā pārdotām dzimtas mājām un pārcelšanos uz ārvalstīm iztikas nodrošināšanai. Un pēc desmit gadiem, atskatoties uz iedzīvotāju kārtējo masveida izbraukšanu, sociologi un politiķi meklēs vainīgos, kas izraisīja šo "dzimtas māju krīzi" (iespējams, pēc gadiem to tā arī nosauks).
Bet varbūt tas ir apzināts plāns, kā no tik ekskluzīvām vietām kā Jūrmala un Rīga iedzīvotājus pārvietot uz laukiem? Varbūt tas ir kārtējais Latgales glābšanas plāns?
Jo vairāk domāju par Valsts zemes dienesta plāniem, jo vairāk jautājumu rodas. Ceru, ka jautājumus sev un citiem uzdod arī politiķi un ka viņus pašus šis kadastra vērtību paaugstināšanas plāns skars vistiešāk. Ceru, ka viņi atradīs racionālu, Latvijas nākotnei labvēlīgu risinājumu.