To uzskatāmi varēja redzēt saistībā ar Rīgas domes ieceri būvēt Skanstes tramvaja līniju. Lai gan oficiālajā informācijā dome apgalvo, ka saistībā ar būvdarbiem netiks skarta neviena kapu kopiņa, oponenti jau skaita izārdītās kapu vietas un plāno pārapbedīšanas izdevumus. Kam taisnība? To, izskatās, uzzināsim tikai tad, kad sāks rakt. Tā teikt – kaulus skaita rudenī. Bet "sabiedrība parastā" lai pagaidām dzīvo no puspatiesībām.
Arī skolotāju algu jautājums ar katru dienu rada arvien lielāku apjukumu. Skolas un pašvaldības saka, ka Šadurskis visiem solīja lielākas algas, bet realitāte izrādījusies pavisam cita. Ministra teiktos vārdus "taisnīgākas algas" neviens nebija sadzirdējis. Un tas ir loģiski, jo mazāka alga nekad nebūs "taisnīgāka"! Vismaz divas nedēļas redzam tādu kā informatīvo karu starp Rīgas domi un Izglītības un zinātnes ministriju. Ušakovs apgalvo, ka Šadurskis iedevis Rīgai mazāk naudas, bet medijos redzam viedokļus, ka piešķirts esot pietiekami, tikai Ušakovs sadali veicis "pa savam".
Kuram taisnība? Vai tikai baumas? Informācijas un emociju ir tik daudz, ka vienu dienu "patiesība" ir vienā pusē, bet nākamajā – jau otrā. Kamēr puses apmainās laipnībām, skolotāji ir tie, kuri redz īsto patiesību. Savos makos. Vienam šī patiesība dur kā nazis sirdī, cits tikmēr pamanās nedēļā nostrādāt 77,405 darba stundas, par kurām mēnesī kopā ar piemaksām saņem 2193,2 eiro. Un atkal jau – kuram taisnība?
Arī "Rīgas un Apriņķa Avīzei" pagājušajā nedēļā nācās saskarties ar puspatiesībām. Sadzirdot trauksmes signālu, ka Šadurskis krietni apdalījis Mālpils internātpamatskolu (att.), tāpēc esot pamats uzskatīt, ka vēlas to "izravēt", steidzām skaidrot situāciju. Gan pašvaldībā, gan skolā mūs šokēja ar to, ka skolai atņemta trešā daļa naudas tās uzturēšanai, tātad skola drīz vien izputēs. Arī skolotājiem algas krietni vien apgrieztas. Un tas viss tāpat vien, bez iemesla. Skarbi.
Lai gan no sirds jutām līdzi Mālpils internātpamatskolas kolektīvam, tomēr pajautājām arī ministrijas viedokli, sak, kāpēc tāda netaisnība? Uz ko saņēmām bezkaislīgu atbildi, ka valsts nauda skolu uzturēšanai nav tikusi samazināta. Atskaitot tās skolas, kurās samazinājies audzēkņu skaits, jo uzturēšanas naudu saskaņā ar likumu aprēķina atbilstoši skolēnu skaitam.
Būdama tik un tā neizpratnē, kāpēc tad Mālpilij tomēr iedots par trešdaļu mazāk naudas nekā pērn, lūdzu ministrijas darbiniecei atrast atbildi. Un viņa atrada – izrādās, Mālpils internātpamatskolā šogad mācās par trešdaļu mazāk skolēnu nekā šā gada 1. janvārī. Tātad skolai pienākas par trešdaļu mazāk uzturēšanas līdzekļu.
Par loģiku, kādēļ tā, jo, samazinoties skolēnu skaitam, ēkas izmērs un apkures rēķini taču nesamazinās, nediskutējām, jo ministrijā vēl piebilda, ka visā Latvijā skolas uztur pašvaldības un arī Mālpils gadījumā tā būtu jābūt, ja vien valsts pēc inerces to neturpinātu darīt.
Nu, lūk, atkal jau – kam taisnība?
Kamēr runāsim puspatiesībās, taisnību neuzzināsim. Bet tikmēr kādam tas būs izdevīgi.