Manu uzmanību piesaistīja tikai viens punkts, proti, par valodām, kādās jābūt drukātai evakuācijas plāna teksta sadaļai. Saglabājot intrigu, atkāpšos uz vecajiem noteikumiem, kas nu jau vairs nav spēkā. MK noteikumi Nr. 82 paredzēja, ka, ja objektos vai darbavietās uzturas vai strādā ārvalstu pilsoņi, evakuācijas plāna teksta daļai jābūt trīs valodās pēc objekta valdītāja vai īpašnieku (nomnieku) izvēles, neskaitot valsts valodu. Tātad kopā četrās valodās. Turklāt uzņēmuma īpašniekam atkarībā no tā, kādu tautību darbinieki vai visbiežāk gaidītās delegācijas tajā uzturēsies, bija iespēja izvēlēties, kurās trīs svešvalodās noteikumus atspoguļot.
Piemēram, ja uzņēmums pieder dāņiem, kuri regulāri vai pat pastāvīgi uzturas sava uzņēmuma telpās Latvijā, gluži loģiski būtu, ja informācija par evakuācijas iespējām būtu norādīta viņiem saprotamā valodā. Tas pats attiecas uz citu ārvalstu uzņēmumiem, kā arī Latvijas iestādēm, uzņēmumiem, ministrijām, kas pēc saviem ieskatiem, atkarībā no tur visbiežāk lietotajām svešvalodām, varēja izvēlēties, kādās tulkot tik svarīgo informāciju.
Bet kā ir tagad? Divreiz varat minēt, kādās valodās drīkst būt evakuācijas informācija pie sienas! Neuzminējāt?
Jaunie Ugunsdrošības noteikumi (MK noteikumi Nr. 238), kas stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī, paredz, ka (citēju 233. p.): "Publiskā objektā, kurā var uzturēties ārzemnieki, evakuācijas plāna teksta daļu valsts valodā papildina ar tulkojumu angļu valodā un krievu valodā."
Tā, lūk! Tātad viesus un darbiniekus mēs gaidām tikai no divu veidu valstīm – no tām, kurās prot angļu valodu, un no tās, kurā acīmredzot to neprot...
Kāpēc tāda privilēģija tieši šīm svešvalodām? Par vienu ir skaidrs – angļu valoda ir vispārpieņemta saziņas valoda starptautiskajā vidē un visbiežāk to arī prot tie ārzemnieki, kuri vai nu mūs apciemo dažādās vizītēs, vai pat strādā mūsu uzņēmumos un iestādēs. Bet, vai varat man izskaidrot obligāto krievu valodas prasību evakuācijas plānos?
Vai mēs padevīgi klanāmies to priekšā, kuri ieradīsies viesos vai strādāt no austrumu puses? Vai tādējādi mēs parādām, ka zinām – viņi jau citu valodu neprot? (Tas gan būtu necienīgi, tāpēc negribu ticēt šim iemeslam.) Vai mēs kārtējo reizi piekāpjamies tiem, kuri "nav paspējuši" (lasi – nav gribējuši) iemācīties valsts valodu? Vai likumdevējs mums parāda virzienu, kādā mums jābūt gataviem iet?
Vecā likuma norma paredzēja valodu izvēli, arī krievu. Tagad izvēle netiek pieļauta – vai nu angļu, vai krievu. Punkts. Un nekādu atrunu par iespējamām ES valodām. Bet par likuma nepildīšanu, kā zināms, pienākas sods.
Iedomājos, kādā situācijā šobrīd nostādītas mūsu armijas bāzes, kurās šie evakuācijas plāni nu ir jāmaina un jādrukā informācija krievu valodā. Cik man zināms, Latvijas armijas bāzēs un telpās uzsvars tiek likts uz valsts vērtību godāšanu un valsts valodas lietošanu. Protams, arī angļu valoda tur skan, jo ir vispārpieņemtā gan ES, gan NATO valstu saziņas valoda. Krievu valoda nav pieminēta nevienā no šo savienību valodu sarakstiem.
Vai ir plānotas kādas izmaiņas? Manā rīcībā šādas informācijas nav.
Izskatās, ka likumdevējs domā citādi...
Nepārprotiet, es cienu ikvienu valodu, bet, ja par kādas nelietošanu paredzētas soda sankcijas, tad tas liek aizdomāties.