Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Svētdienas vakarā ar zelta maču, kurā par pasaules čempioni kļuva Kanādas komanda, Maskavā beidzās pasaules čempionāts hokejā. Latvijai gan tas beidzās jau agrāk ar 13. vietu 19 pasaules valstu konkurencē un spožu iespēju nākamgad Parīzē uzspēlēt ar zviedriem, slovākiem un itāliešiem.

Pierīgas iedzīvotāju skaits aug un pašvaldības attīstās, jo spēj piemēroties mūsu laika izaicinājumiem, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

"Profesionālā izglītība ir ikvienas stipras valsts un dzīves pamats. Jo vairāk mēs runāsim, ka šāda izglītība nav būtiska, jo ilgāk tā arī būs. Kādu paraugu bērni no mums saņem un ko dzird runājam, to arī savā dzīvē atkārtos," gatavojoties kārtējai Dārznieka dienai Bulduru Dārzkopības vidusskolā, portālam "Apriņķis.lv" saka skolas direktore Anta Sparinska.

Cilvēki dalās tādos, kas makšķerē, un tādos, kas to nedara, taču ikviens no mums kaut reizi ir iedomājies, vai Latvijas upēs un ezeros zivju pietiks arī nākamajām paaudzēm un vai upēs un ezeros zivju kļūst vairāk tikai tāpēc, ka pastāv makšķerēšanas ierobežojumi un dažādas sabiedriskās organizācijas, privātpersonas un pat pašvaldības nemitīgi atjauno zivju resursus.

Nedēļas vidū Latvijas vadošais putnu gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava" Rīgā, Kalnciema kvartālā iepazīstināja gan ar saviem nākotnes plāniem, gan šīs vasaras jaunumiem – marinētās gaļas līniju "Ķekava GRILL".

"Lielveikali ir mūsu templis," reiz, runājot par islāma un kristiešu attiecību nākotnes perspektīvām, rūgtuma pilns sacīja kāds luterāņu mācītājs. Taču skaidrs, ka viss, kas notiek šajos tempļos, mums ne vienmēr patīk.

Rīgas HES ūdenskrātuves ūdens pirmām kārtām ir resurss elektroenerģijas iegūšanai, taču tā ir arī mājvieta daudzām zivju sugām.

Nedēļas sākumā Saulkrastu upēs – Aģē, Ķīšupē un Pēterupē – tika ielaisti pieci tūkstoši taimiņu mazuļu. Mazuļu ielaišana tika veikta sadarbībā ar "Vidzemes zvejnieku biedrību". Viens no pasākuma dalībniekiem Jānis Brants pastāstīja, ka taimiņi Saulkrastu upēs tiek laisti jau piekto gadu.

Siguldas pilsētas vidusskolas 10. klases skolnieks Andris Jenerts plašāku atzinību – Latvijas izcilnieka balvu – ieguva, kad mācījās 6. klasē. Toreiz par saņemtajiem 100 latiem viņš nopirka teleskopu, lai pētītu Mēnesi. Šogad Andris bija viens no stipendiju konkursa „Latvijas maksimālisti" finālistiem, bet nupat viņš kļuva par apbalvojuma „Laiks Ziedonim 2016" laureātu nominācijā „Rabarbers"*.

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. Kā parasti, šajā dienā daudz tiks runāts par to, kas ir bijis un kas būs, un pie viena atgādināts, ka Latvijas valsts tuvojas savai simtgadei.

Vēl tieši nedēļa atlikusi līdz 10. maijam, kad Ķekavas novadā beigsies sabiedriskā apspriešana, lai lemtu, ko darīt ar veco Pļavniekkalna sākumskolu. Pašvaldība piedāvā veco skolas ēku nojaukt un tās vietā uzcelt jaunu, kuras projekts jau ir aplūkojams.

Nesen klajā nākusi valodnieku Laimutes Balodes un Ojāra Buša sastādītā grāmata "No Abavas līdz Zilupei" par Latvijas vietvārdu izcelsmi. To šķirstot, radās vēlme uzzināt arī to, kā cēlušies vietvārdi Pierīgā, piemēram, Carnikava, Baldone, Ķekava, Ulbroka, More, Murjāņi un citi.

Pētnieks, Latvijas Universitātes profesors Leo Seļāvo nominēts balvai "Laiks Ziedonim" zinātnes kategorijā "Taureņu uzbrukums" par projektu "Veselības un sociālie indikatori bērnu ar invaliditāti dalībai fiziskās aktivitātēs". Viens no projekta galvenajiem mērķiem ir ne tikai pētīt sasniegtos rezultātus, bet arī motivēt bērnus ar īpašām vajadzībām vairāk iesaistīties fiziskās aktivitātēs.

Laiki mainās, bet Siguldas suvenīrs – spieķis, kas sākotnēji bija domāts, lai atvieglotu staigāšanu pa Gaujmalas takām, – ir dažādojies, kļuvis krāsaināks un ierakstījies vietējo un gandrīz vai mūžīgo vērtību sarakstā. Tūrisma sezonā tas vienmēr bijis pieprasīts.

Ar apbalvojuma "Laiks Ziedonim 2016" nominantu zinātnē, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku, filoloģijas doktoru Paulu Daiju tiekamies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Viņa darbvieta atrodas Gaismas pils piektajā stāvā.

Šopavasar Allažu pamatskola svin 90 gadu jubileju. "Kopš 1926. gadā, uzcelta par vietējo iedzīvotāju ziedojumiem, skola vienmēr ir bijusi svarīgs pagasta dzīves centrs, un tā būs arī turpmāk," saka Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša.

Zemessardzes mācības nedēļas nogalē nav nekas neparasts, taču ne jau katru reizi lauka mācības noslēdzas ar pusdienām, kuras turpat brīvā dabā sarūpējuši smalku restorānu pavāri.

Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, kā pats saka, vadot laiku starp datoru un gleznotāja otām un jūtoties kā celtniecības firmas un dārzniecības direktors, ir radījis ideālu pili. Tas prasījis pusi gadsimta laika, kas varētu būt bijis pavadīts tikai gleznojot un rakstot mākslas vēstures grāmatas.

"Nekad neesmu nožēlojis laiku, ko esmu veltījis meža nozarei. Kaut ko ir izdevies arī sasniegt. Lūk, esmu ticis pie balvas – "Zelta čiekura"! Bet vai nu tas dzīvē ir pats galvenais. Starp citu, paldies Fredim un grupai "Labvēlīgais tips", ka viņi dzied dziesmu par čiekuru – egles dēlu. Cepuri nost! 

Nedēļas nogalē, aizsākot Lielās talkas aktivitātes Latvijā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards ar ģimeni un ministrijas kolēģiem, Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem un Rīgas pamatskolas "Rīdze" skolēniem Straupes pusē stādīja mežu.

Piektdien Ķīpsalas izstāžu kompleksā tika atklāta ikgadējā starptautiskā autoindustrijas izstāde "Auto 2016". Tajā līdz svētdienai apskatāmi auto jaunumi, kas ienāk arī Latvijas tirgū, notiek profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu profesionālās meistarības konkurss un autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" biedru kopsapulce.

Ķekavas novada Valdlauču izstāžu kompleksā "Rāmava" vēl sestdien un svētdien var pagūt apskatīt pavasara gaidītāko lauksaimniecības, mežkopības un komunālās saimniecības izstādi "Pavasaris 2016". Šogad izstāde pameklētājus aicina jau 24 reizi.