Varbūt svētku reizē tik daudz netiks uzsvērts, ka nav īstas kārtības medicīnas nozarē un Valsts ieņēmumu dienestā un nav arī īstas skaidrības, kā tad, piemēram, būs ar skolotāju algām – vai tās tiešām jūtami pieaugs vai patiesībā tikai par dažiem procentiem. Un, iespējams, gandrīz nemaz netiks runāts, ka jau pēc gada gaidāmas pašvaldību vēlēšanas.
Ik nedēļu, darot korespondenta darbu, nākas sastapties vismaz ar pārdesmit Pierīgas iedzīvotājiem. Lielākoties viņu skats ir nopietns, valoda, ja runas iegriežas par valsts lietām, kļūst paskarba, bet, ja par pašvaldības darbiem, izteikumi kļūst piesardzīgāki. "It kā jau viss ir labi, tikai pašvaldībai vairāk vajadzētu padomāt par vietējās nozīmes ceļiem," viņi stāsta bez smaida ēnas sejā.
Skarbāks izņēmums varbūt ir vienīgi Ropažu novada Mucenieku iedzīvotāji, kurus uztrauc, ka viņu ciemā tiks radīts "cietums" – vieta, kur uzturēties valstī nelikumīgi iekļuvušām personām. Skaļākas balsis pašvaldību virzienā pa reizei atskan no bijušo dārzkopības kooperatīvu teritorijām, kad atsevišķi privātīpašnieki nespēj saprasties ar vietējā kopīpašuma apsaimniekotājiem.
Un vēl daudzi pierīdzinieki uzsver, ka viņu darba un ikdienas dzīve pārsvarā paiet galvaspilsētā, bet mājvieta novadā izvēlēta tikai pārgulēšanai, tāpēc interese par vietējo dzīvi esot ļoti maza.
Tas bija labi redzams jau 2013. gada pašvaldību vēlēšanās, kad uz tām aizgāja tikai 45,99% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pierīgas novadi nebija izņēmums.
Tiem, kuri negāja uz vēlēšanām, ir savi argumenti, kāpēc viņi neizmantoja iespēju nobalsot par saviem priekšstāvjiem pašvaldībā, bet rezultātā ne vienā vien domē 15 deputātus pēdējos gados pārstāv septiņas, pat astoņas partijas. "Nu, kāda mums te politika! Tikai saimnieciskās lietas," ierasto pantiņu skaita deputāti, bet tik un tā tērē enerģiju gan konkurentu projektu "noairēšanai", gan domes priekšsēdētāju mainīšanai un prātojumiem, kādi izskatīsies pirms nākamajām vēlēšanām.
Pavisam nesen kāds Katlakalna iedzīvotājs man sacīja: "Nav žēl, ja cilvēki, kuri četrus gadus godīgi kalpojuši pašvaldības iedzīvotājiem, pirms vēlēšanām griež lentītes, atklājot jaunas sabiedriskās celtnes, bet nepatīkami, ja to dara cilvēki, kas vairāk domājuši par savām interesēm vai nav pratuši neko labu izdarīt iedzīvotāju labā." Tiesa, viņš nenoliedza, ka pats jau arī īpaši neesot sekojis līdz tam, kas nonāks domē.
Šogad 4. maijā valsts iedzīvotāji ir aicināti svinēt Baltā galdauta svētkus, kas veltīti Latvijas valsts neatkarības atgūšanas emocionāli augtākajam punktam – Neatkarības deklarācijai, simboliskam brīdim, kad tika atjaunots Latvijas valstiskums, bez kura nenotiktu arī Latvijas simtgades svinības. Kultūras ministre Dace Melbārde uzsvērusi, ka kopīga svinēšana veicina piederības izjūtu savai apkaimei un valstij.
Bet valsts svētki, tāpat kā vēlēšanas, ir arī daļa politikas, ko brīvā valstī veido brīvi pilsoņi. Gribam – svinam, gribam – vēlējam.