Jānis Pumpurs: Kāpēc mums jādotē lielās pilsētas?
"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards ir teicis, ka viņam ir zināmi rezultāti, kas pierāda, ka iepriekšējā administratīvi teritoriālā reforma sevi nav attaisnojusi. Bet kurš tad to ir pētījis, ka tā tas tiešām ir? Un kur ir garantija, ka sevi attaisnos jaunā reforma?
Ar cerībām – uz jauno Siguldas sociālo centru
FOTO: Olainē atšķir latviešu strēlnieku vēstures lappusi
Nedēļas nogalē Olaines Mežaparkā notika latviešu strēlnieku simtgadei veltīts atceres pasākums "Latviešu strēlnieku simtgade". Tā laikā olainiešiem tika parādīti Pirmā pasaules kara laika formastērpi un ieroči un biedrības "Latviešu karavīrs" dalībnieki izspēlēja vēsturisku kauju starp latviešu strēlniekiem un vācu armiju.
FOTO: Salaspils luterāņiem atkal ir savs, iesvētīts dievnams
Sestdien, Ticības atjaunošanas jeb Reformācijas svētkos, klātesot Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, Salaspilī tika iesvētīts jaunuzceltais luterāņu dievnams.
Ķirbis – ne tikai Visu svēto dienas priekšvakara izklaidēm
Līdz svētdienai Rīgā, Dabas muzejā, aplūkojama izstāde "Ķirbis jūsu veselībai", un muzeja direktore Skaidrīte Ruskule teic, ka tā ir viena no apmeklētākajām. Šogad izstādē piedalās arī trīs ķirbju audzētāji no Pierīgas – Sarma Žarčinska no Ulbrokas, Elga Bražūne no Baložiem un izstādes "debitants" Jānis Andersons no Allažmuižas.
Otrā iespēja nolietotam datoram un ledusskapim
Kurš gan kādreiz nav uzdevis sev jautājumu, ko darīt ar veco televizoru, ledusskapi, izlietotām baterijām, akumulatoriem vai izdegušām dienasgaismas spuldzēm? Skaidrs, ka no tām tā vai citādi vaļā jātiek, taču nolietotās elektropreces jau kā atkritumi nodara kaitējumu videi, bet tas savukārt atspēlējas uz cilvēka veselību.
22 mazi bundzinieki dimdina Sējas skolā
Komentārs: Būt redzamam ir drošāk
Esam atvadījušies no vasaras laika, pagriežot pulksteņa rādītājus vienu stundu atpakaļ. Jau ierasts, ka gada tumšākajos mēnešos palielinās to ceļa negadījumu skaits, kuros cieš gājēji un velosipēdisti. Tā gadās ne tikai dziļos laukos, bet pilsētās, piepilsētās un visur citur, kur biežāk krustojas automašīnu un kājāmgājēju ceļi.
Ropažniekiem drošāk būtu paļauties uz Eiropas fondu naudu
Mucenieku iedzīvotāji ir pirmie, kas ikdienā saskaras ar Latvijā nonākušajiem patvēruma meklētājiem, taču, domājot par to, kā veidot vietējo iedzīvotāju un patvēruma meklētāju saskari, izveidojot multifunkcionālo centru, valdības pārstāvji netieši iesaka padomāt par projektu, kas ļauj piesaistīt Eiropas fondu naudu.
Karina Putniņa: Baldone ir pateicīga vieta dzīvošanai
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa amatā ir jau 18 gadus. "Tā nu ir sanācis, ka pašlaik Baldones vārds vairāk saistās ar pamesto sanatoriju, radioaktīvo atkritumu krātuvi un tikai tad ar tām pozitīvajām iespējām, ko piedāvā Baldones novads," viņa atzīst sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi".
Mazliet steidzīgais zelta lapu laiks Siguldā – iespējams, šogad pēdējo nedēļas nogali
Salīdzinot ar citiem gadiem, mazliet aizkavējies, tomēr visā krāšņumā Gaujas senlejā pie Siguldas valda zelta lapu laiks. Vietējie cilvēki, kas ikdienā saistīti ar tūristu apkalpošanu, gan domā, ka krāsaino lapu svētki dabā drīz būs galā. Ja sāksies stiprāki vēji, šī nedēļas nogale jau var izrādītes pēdējā krāsaino lapu laika svētdiena.
Juris Riekstiņš "Bildēs" kopā ar meitu un draugiem
Mūziķis Juris Riekstiņš no Baldones mūzikas un mākslas festivālā "Bildes" uzstājas divos koncertos – "Ielūdz "Bilžu" mūziķi un viņu bērni", kas notika trešdien, un kopā ar citiem "Bilžu" veterāniem novembra beigās.
Astoņu valstu karavīri atmīnē Cekules mežus
Komentārs: Viens lasis šodien, mīnus piecdesmit nākotnē
Pagājušajā nedēļā kopā ar Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektoriem iznāca paceļot pa Gaujas lejteci no Carnikavas dzelzceļa tilta līdz upes ietekai jūrā, un šim "ceļojumam" bija gluži praktisks iemesls – ir sācies lašu nārsta laiks, kas turpināsies līdz 30. novembrim, un spēkā ir stājies liegums to ķeršanai.
Ja nesargāsim, lašu kļūs vēl mazāk
Ar "Bildēm" sasaistītā – Ira Krauja-Dūduma
"Neesmu "Bildēs" ne īsti veterāns, ne ciemiņš, taču, kā jau daudzi mūsu mūziķi, sevi saistu ar šo Tijas Auziņas rīkoto mūzikas un mākslas festivālu. Ja es te tieku aicināta uzstāties, uztveru to kā lielu uzticību," sagaidot "Bilžu" 30. gadadienu, teic Mārupes kultūras nama direktore un novada domes deputāte, dziedātāja Ira Krauja-Dūduma.
Saules stari siltumam un gaismai
Dzīvot zaļi, tas ir, domājot par to, kādu pasauli atstāsim pēc sevis, nenozīmē dzelžainu atteikšanos no ierastajām ērtībām – silta ūdens, elektrības un daudz kā cita, bet gan labas idejas un veidus, kā, piemēram, tos pašus labumus iegūt no saules siltuma, neatstājot uz vidi, kurā dzīvojam, nekādu iespaidu.
Ropažniekiem ļauj pavērt durvis uz neierastāku pasaules skatījumu
Ko darīt ar kritušajām koku lapām, un kas notiek ar nederīgu pārtiku
Komentārs: Kā gan var tos bēgļus neienīst?
Skolotāja Vineta Ūdre: Tikai šovos viss notiek ātri
Šosvētdien, kā ik gadu Skolotāju dienā, tiks pieminēti cilvēki, kuri darījuši labu ikvienam no mums, tieši vai netieši ietekmējot turpmākās dzīves gaitas. Tā kā pašlaik daudz runājam, ka sabiedrībai, kas novērsusies no dabaszinībām, nav nākotnes, aicinājām uz interviju Mārupes vidusskolas ķīmijas skolotāju Vinetu Ūdri, kura skolā strādā jau 30. gadu.
Salaspils memoriāls: Ar faktiem pret dzelzsbetona mītiem
Salaspils memoriāls ir vieta, kas nav apstrīdama kā monumentālās mākslas vērtība ar tā milzīgajām betona skulptūrām. Taču kā vērtēt iemeslu, kāpēc tāds memoriāls ar dzelzsbetonā veidotu uzrakstu "Aiz šiem vārtiem vaid zeme" 1967. gadā tika atklāts un kāpēc desmitiem gadu sabiedrība, nepadomājot kāpēc, runājusi par Salaspils nāves nometni.
Pašu audzētas vīnogas sirdij un interesei
FOTO: Gaismas svētki Salaspils botāniskajā dārzā
Knuts Skujenieks: Galvenais, ka mums ir sava valsts
Šosestdien Salaspils kultūras namā "Enerģētiķis" jau 15. reizi notiks Knuta dienai veltīts literāri muzikāls pasākums "Skujenieks – tautas dziesmu tulks". Pasākumā piedalīsies dzejnieks Knuts Skujenieks, muzikologs Valdis Muktupāvels, vijolniece Karlīna Īvāne un Salaspils 1. vidusskolas meiteņu koris "Sonāre".
Vai Pierīga būs ĢMO jeb "Frankenšteina pārtikas" poligons?
Amerikā par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu neviens daudz neuztraucas. Mēs, eiropieši, šajā ziņā esam bažīgāki. Turklāt šā gada pavasarī Zemkopības ministrija paziņoja, ka tikai pieci Latvijas novadi nav noteikuši ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu savā teritorijā. To vidū bija arī daži Pierīgas novadi.
Zvejniekciema skolēni iezīmē Eiropas pēdas Latvijā
Audzēts Pierīgā. Ja ir strausu fermas, kāpēc neaudzēt tītarus?
Rinalds Bukšs un viņa dzīvesbiedre Svetlana Sējā nodarbojas ar bioloģisko tītaru audzēšanu. "Kad cilvēki uzzina, ar ko es nodarbojos, viņi saka: "Ārprāts! Tas taču ir tik sarežģīti!" Savukārt, kad devos uz Zemkopības ministriju reģistrēt savu bioloģiski audzēto tītaru ganāmpulku, ierēdņi nemaz tādu pozīciju "tītars" nevarēja atrast," teic Rinalds.
Šosvētdien, 20. septembrī, Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē tiks atklāta izcilās latviešu gleznotājas Džemmas Skulmes 90 gadu jubilejas izstāde. Svētdien, kas ir arī mākslinieces dzimšanas diena, viņa solījusi kādu brīdi būt kopā ar mālpiliešiem.
Komentārs: Bēgļu karstais kartupelis
Par bēgļiem tagad runā visi. Lai gan esam daudz cietuši zem dažādām okupācijas varām un skaitļi liecina, ka brīvā darbaspēka plūsma aiznesusi pasaulē tik daudz cilvēku, ka Lielbritānijā un Īrijā dzimst katrs ceturtais bērns, kas būtu varējis nākt pasaulē Latvijā, tomēr bez liekām ierunām bez tiem sākumā noteiktajiem 250 mums solidaritātes vārdā būs jāuzņem vēl 526 patvēruma meklētāji, kas no Sīrijas un Ziemeļāfrikas jau nonākuši Dienvideiropā.
Bioloģiski audzēts izaug saskaņā ar dabu
Kartupeļu, dārzeņu vai dārza ogu audzēšana, neizmantojot pesticīdus un minerālmēslus, nezāļu apkarošana ravējot, nevis lietojot ķimikālijas, ir daļa no tā, kas ir bioloģiskās lauksaimniecības* pamatā. Te spēkā ir noteikums, ka tikai veselīgā augsnē var izaudzēt veselīgus augus un iegūt veselīgu pārtiku.
Reportāža no Muceniekiem: Ko par patvēruma meklētājiem saka vietējie
Kā jau visur, kur savulaik saimniekojusi padomju armija, arī Mucenieki saglabājuši vaibstus, kas atgādina, ka te savulaik dzīvojuši karavīri. Uz ielas bieži skan krievu valoda, un, lai arī salīdzinoši netālu no Rīgas centra, tas tomēr ir Ropažu novada rietumu nostūris, kuru atpazīstamāku dara Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki".
Komentārs: Ne auto cenā vaina
Pagājušajā nedēļā man acīs iekrita kādā no sociālajiem tīkliem – šajā gadījumā tviterī – neviena cita kā latviešu politiķu aprindām tuvu stāvošā Ata Kampara ievietotais prātojums: "Ļaudis, kuri kaut kā tikuši pie "Audi A8" vai "Bentley" tipa limuzīna un nopietnu sejas izteiksmi paši sēž pie tā stūres, izskatās nedaudz komiski."