Nolietotās elektroierīces ir tikai neliela atkritumu daļa
Edgars Mūrnieks: Pirmkārt, atkritumos nokļuvušas lietas var kalpot par otrreizējām izejvielām jaunu produktu radīšanai. Otrkārt, izmetot ledusskapi kaut kur krūmos, ir skaidrs, ka vidē nepaliks tikai sarūsējis metāls vien.
Turpat divus gadus Siguldas novadā darbojas sadzīves atkritumu šķirošanas laukums "Zemdegas", un, kā stāsta Siguldas pilsētas SIA "Jumis" direktors Edgars Mūrnieks, kura pārziņā ir laukums, tā ietilpība ir 1400 tonnu gadā. No tām aptuveni 250 tonnu ir nolietotās elektroierīces.
"Tas it kā nav daudz, ņemot vērā to, ka Siguldas novadā savāc aptuveni 2900 tonnu sadzīves atkritumu mēnesī, kas tiek nogādāti uz Getliņiem, taču arī tas ir ieguldījums rūpēs par vidi," teic E. Mūrnieks.
Siguldā ir izveidojusies prakse, ka iedzīvotāji uz atkritumu šķirošanas laukumu divas reizes nedēļā var atgādāt sašķirotus sadzīves atkritumus, kur tos pieņem bez maksas. Atsevišķos konteineros tiek ievietotas jau no pārējās sadzīves atkritumu masas atšķirotās PET pudeles, polietilēns, kartons, stikls, baterijas. Īpašs noslēgts konteiners ir paredzēts dienasgaismas spuldzēm. Savukārt jāatceras, ka vecajos akumulatoros ir dažādas skābju atliekas.
"Mūsu uzdevums, savācot bīstamos atkritumus, ir nodrošināt to nodošanu pārstrādei, lai gāzes, skābes vai dzīvsudrabs nenokļūtu vidē," uzsver atkritumu apsaimniekotājs.
Elektroierīces jānodod tikai pilnā komplektācijā
Mūsdienās akumulatori un baterijas tiek izgatavotas no ķīmiskiem savienojumiem, kas, nonākot dabā, nodara kaitējumu gan videi, gan cilvēka veselībai.
Atkritumu šķirošanas laukumā "Zemdegas" atsevišķi tiek uzglabāta nolietotā sadzīves elektrotehnika – vecās veļas un trauku mazgājamās mašīnas, ledusskapji, datori un televizori, mikroviļņu un elektriskās krāsniņas.
E. Mūrnieks teic, ka sadzīves tehnika, kas nokļūst līdz atkritumu laukumam, mainās pat sezonāli. Piemēram, tuvojoties Ziemassvētkiem, cilvēki cenšas nomainīt cepeškrāsnis, bet vasarā tie ir ledusskapji un saldētavas. Taču atkritumu daudzuma plānošana, piemēram, ka uz Ziemassvētkiem tiks atvestas 40 cepeškrāsnis vai uz Jāņiem 100 ledusskapji, nav iespējama.
Tiesa, ir cita tendence – jo pārticīgāk cilvēki dzīvo, jo atkritumu ir vairāk. Pieredze liecina, ka, pieaugot turībai, ļaudis mēdz iegādāties arī lietas, bez kurām iespējams iztikt, vai dzīvo pāri saviem līdzekļiem, un tas atspoguļojas arī atkritumu struktūrā.
"Pastāv prakse, ka nolietotās veļas un trauku mazgājamās mašīnas, ledusskapji, ūdens sildīšanas boileri, televizori, datoru monitori tiek pieņemti bez maksas, bet ar vienu nosacījumu – tās tiek pieņemtas tikai pilnā komplektācijā, proti, ja ledusskapis, tad ar kompresoru, ja televizors, tad ar kineskopu, ja dators, tad ar mātesplati, nevis tikai detaļās izformēts tehnikas vraks vai rāmis. Ja kaut kā pietrūkst, šie priekšmeti tiek ierakstīti lielgabarīta atkritumos un vērtēti kā būvgruži, par kuru nodošanu ir jāmaksā," bilst E. Mūrnieks.
Kad nolietotās elektroierīces ir uzkrātas pietiekamā daudzumā, tās nonāk uzņēmumā SIA "Eco Reverss", kur tiek izjauktas pa frakcijām, atsevišķi liekot, piemēram, elektromotorus, kompresorus, plastmasas un gumijas detaļas. Dzelzs detaļas tiek šķirotas atkarībā no tā, vai detaļa izgatavota no krāsainā vai melnā metāla. Tas tiek darīts ar mērķi, ka atkritumos nokļuvusi lieta var kalpot par otrreizējām izejvielām jaunu produktu radīšanai.
Svarīgākais – pasargāt vidi
Luminiscentās spuldzes jānogādā pieņemšanas vietā nesasistā veidā. Atkritumu šķirošanas laukumā tās tiek ievietotas īpašā konteinerā, izolējot spuldzes no apkārtējās vides.
Finansiālā puse, kas pamato nolietoto elektrisko un elektronisko ierīču nodošanas atkritumos lietderību, ir tāda, ka elektropreču ražotājs samaksā subsīdijas Latvijas "Zaļajam punktam" par jaunas preces iepakojumu.
Proti, klients, kas nopērk, piemēram, ledusskapi vai kādu citu sadzīves elektronikas preci kartona iepakojumā ar putu polistirola spilveniem, jau ir samaksājis naudu, kas atnāk pie atkritumu savācēja brīdī, kad viņš tam nodod nolietoto preci. Turklāt nav lielas atšķirības, vai prece ir ražota Padomju Savienības laikā, Eiropā vai citur, atšķirība ir tikai tajā, cik daudz materiālu – metālu, plastmasas, gumijas un tamlīdzīgi – izmantots preces ražošanā.
Piemēram, luminiscento spuldžu darbību to dzīves laikā nodrošina mirdzizlāde, kas tiek izraisīta dzīvsudraba tvaikos, kas iepildīti lampās. Savukārt vecajos akumulatoros ir dažādu skābju atliekas.
"Mūsu uzdevums, savācot šādus atkritumus, ir nodrošināt to nodošanu pārstrādei, lai gāzes, skābes, dzīvsudrabs nenokļūtu vidē. Izmetot ledusskapi kaut kur krūmos, ir skaidrs, ka vidē nepaliks tikai sarūsējis metāls vien."
Pie videi kaitīgajiem atkritumiem pieder arī auto riepas. Kā stāsta E. Mūrnieks, Siguldas novada iedzīvotāji, uzrādot iedzīvotāja ID karti, katru gadu bez maksas var nodot četras vieglā auto riepas. Par katru riepu virs šīs normas jāpiemaksā trīs eiro.
Nākotnē situācija mainīsies un liks vairāk piedomāt pie atkritumu šķirošanas, uzskata E. Mūrnieks, jo paredzams, ka atkal varētu pieaugt dabas resursu nodoklis, un sadzīves atkritumu deponēšana ar katru gadu kļūs dārgāka.
"Tad viss būs pašu rokās – cik cītīgi atšķirosim no atkritumiem stiklu, plastmasu, papīru un nolietoto sadzīves tehniku. Ja lētāk nebūs, vajadzētu jau laikus domāt, kā maksāt mazāk, samazinot atkritumu daudzumu, tos šķirojot."
Kāpēc elektrisko un elektronisko iekārtu, bateriju un akumulatoru, kā arī riepu atkritumi ir bīstami?
Šo preču ražošanā tiek izmantoti vairāk nekā 1000 dažādu materiālu, no kuriem daļa ir pieskaitāma bīstamo kategorijai. Tie var apdraudēt pat cilvēku dzīvību, ja netiek savlaicīgi savākti un atbilstoši pārstrādāti.
Svins un atsevišķi tā savienojumi var radīt bojājumus centrālajā un perifērajā nervu sistēmā, asinsrades sistēmā un nierēs. Būtiskākais apdraudējums – svins ar gruntsūdeņiem var nokļūt dzeramajā ūdenī.
Kadmijs un tā savienojumi var neatgriezeniski ietekmēt nieres, izraisīt vēzi un radīt skeleta demineralizāciju.
Niķelis var iespaidot endokrīno un imūnsistēmu, ādu un redzi.
Dzīvsudraba neorganiskajiem savienojumiem nonākot notekūdeņos, tie viegli akumulējas dzīvajos organismos un ar pārtiku (sevišķi ar zivīm) nonāk arī cilvēka organismā. Šie savienojumi var radīt hroniskus smadzeņu bojājumus.
Sešvērtīgais hroms arī mazās koncentrācijās var radīt alerģiskas reakcijas, tostarp astmatisko bronhītu, un DNS bojājumus. Hromu saturošos atkritumus nedrīkst dedzināt, jo pelnos nonākušie hroma savienojumi ir viegli šķīstoši un var piesārņot gruntsūdeņus, kā arī uzkrāties augos un citos dzīvajos organismos.
Alvas savienojumi var viegli izkliedēties vidē, radot piesārņojumu.
Arsēns un visi tā savienojumi ir toksiski. Parasti arsēna uzņemšana nerada tūlītējas letālas sekas, bet rada izmaiņas atsevišķu orgānu stāvoklī, līdz ar to veidojot hroniskas saslimšanas ainu. Arsēns var iekļūt organismā ieelpojot, ar barību vai caur ādu.
Berilija savienojumu akūti toksiskā iedarbība saistās ar tā spēju izraisīt faringītu, traheobronhītu, čūlas un audzējus.
Selēns nelielos daudzumos ir nepieciešams augu un dzīvnieku attīstībai. Hroniska saindēšanās ar selēnu konstatēta tikai ar šī metāla izmantošanu saistītās nozarēs.
Bromu saturoši plastmasu pretaizdegšanās stabilizatori akumulējas mātes pienā un cilvēka organismā nonāk ar jaunlopu gaļu. Tie var radīt bojājumus arī atsevišķos hormonos un traucēt augļa attīstību grūtniecības procesā.
Sēra dioksīds, kas rodas riepu sadedzināšanas rezultātā, var izraisīt saslimšanu ar astmu.
Plastmasas – PVC degšanas produkti ir viens no nopietnākajiem iemesliem fatāliem iznākumiem.
Avots: AS "Latvijas Zaļais elektrons"
