05.05.2016 15:27

Inčukalnieši pulcējas pie svētku galda un apciemo kaimiņus Allažos

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Inčukalnieši pulcējas pie svētku galda un apciemo kaimiņus Allažos Einārs Binders

Inčukalnā 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena – jau no paša rīta iesākās ar iedzīvotāju kopā sanākšanu pie vecās pasta mājas. Skvērā pie ēkas, kurā nākotnē varbūt iemājos Inčukalna novadpētniecības muzejs, ikviens bija aicināts pie galda ar baltu galdautu.

Patiesību sakot, balto galdautu bija trīs, tā simboliski pārstāvot trīs Inčukalna iemītnieku dzimtas. Pirmais galdauts – jau 80 gadus vecs – pieder Greivuļu dzimtai, otrais – Inčukalna Goda novadnieces Aijas Svikles-Ielītes dzimtai. Šī ģimene Inčukalnā dzīvo jau kopš 1940. gada, un pati Svikles-Ielītes kundze ilgus gadus strādājusi kādreiz slavenajā restorānā „Sēnīte". Trešais baltais galdauts – izšūts ar rudzupuķēm un vārpām – nācis no Inčukalna Tautas nama vadītājas Ingas Freimanes mātes dzimtas.

Īpašs ir stāsts arī par karogu, kurš rotāja svētku pasākumu, – to politiski represētajai Anitai Poprockai 90. gadu sākumā uzdāvinājuši radi no Čikāgas, kuri tagad ir atgriezušies uz dzīvi Latvijā.

Svētku reizē bija sarūpēts arī cienasts – kafija, tēja, „Rāmkalnu" sulas, sāļais kliņģeris, taču netrūka arī cienasta, ko līdzi bija paņēmuši Baltā galdauta svētku svinētāji.

Svētku turpinājumā pussimt Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinētāju devās velobraucienā uz Allažiem. Kā pastāstīja Inčukalna uzņēmēju biedrības vadītājs Rolands Freibergs, vispirms velobraucēji piestāja Laugas purvā, kur tiek iegūta kūdra, un pavizinājās ar bānīti, tad caur Mazajiem Kangariem devās uz Allažiem. Šeit pieturas punkti bija Allažmuižas parkā, pieminot, ka Allažos ražots daudzviet pasaulē pazīstamais „Allažu ķimelis". Pa ceļam velobrauciena dalībnieki aplūkoja Allažu Kaļķugravas avotus, Čerņausku akmeni un ozolu un ieturēja draudzīgu maltīti zemnieku saimniecībā „Brankas".

R. Freibergs pastāstīja, ka viņš pats Inčukalnā dzīvo jau desmit gadu. „Baltā galdauta svētki, kuru aizsākums meklējams jau pirmskara Latvijas laikā, ir ļoti svarīgi gan tāpēc, ka cildina darba tikumu, gan tāpēc, ka svētku reizēs tuvina visus novada iedzīvotājus – tos, kuri te dzīvojuši jau no senseniem laikiem, tos, kuri Inčukalnā apmetās, kad te attīstījās mežrūpniecības saimniecība, kā arī nesenos ienācējus. Ja cilvēks izvēlas apmesties kādā vietā un kopj savu sētu, viņš ir daudz atvērtāks apkārtējai videi, nekā iekapsulējoties pilsētas dzīvokļa sienās. Savukārt kopīga svētku svinēšana stiprina arī piederības sajūtu savai valstij," bilda uzņēmējs.