Viens no pirmajiem pasākumiem būs pirms gada mūžībā aizgājušajai gleznotājai Ritai Valnerei veltīts piemiņas brīdis Mālpils baznīcā, kurā dziedās Mālpils jauktais koris, vokālais ansamblis "Vokālā bilance" un sekstets "Buona parte".
Māksliniece R. Valnere gan nav vietējā, taču Mālpils baznīcā atrodas viņas gleznotā altārglezna "Kristus svētītājs", kas, 1990. gadā iesvētīta, ieņēma padomju laikos nozagtās Oto Skulmes altārgleznas "Kristus ērkšķu vainagā" vietu. Pēc piemiņas brīža baznīcā Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē, turpinot tradīciju iepazīstināt novada iedzīvotājus ar slavenāko latviešu gleznotāju darbiem, tiks atklāta arī jau ilgi gaidītā R. Valneres gleznu izstāde.
Sestdien Kultūras centrā tiks atklāta arī otra izstāde, kurā piedalīsies Mālpils un tuvākajos kaimiņos – Inčukalna un Ropažu novadā un Suntažu pagastā – dzīvojošo profesionālo mākslinieku izstāde. Tādu mākslinieku ir vairāki desmiti, un, kā portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja izstādes rīkotāja Māra Ārente, šeit būs apskatāmas gan gleznas, gan grafikas, gan stikla, gan tekstilmākslas darbi un keramika.
Savukārt vakarā turpat Kultūras centrā varēs noskatīties Mālpils amatierteātra "Vēji" iestudēto Īvandes Kaijas romāna "Iedzimtais grēks" dramatizējumu.
Atskatoties Mākslas dienu vēsturē, M. Ārente uzsver, ka tās Mālpilī gadu no gada atšķiras.
"Pirmā Mākslas dienu izstāde Mālpilī notika 1981. gadā, un tajā piedalījos es – jauna, Mākslas akadēmiju tikko beigusi vitrāžiste, arhitekte Māra Steķe, interjera dizainers Māris Steķis, interjeriste Inese Štifta, un mums palīdzēja galdnieks Modris Hapaneoneks. Mēs visi tikai nesen bijām ieradušies Mālpilī, lai piedalītos paraugciemata veidošanā.
Es pati jau studiju laikā veidoju vitrāžas tagadējam Mālpils Kultūras centram, bet 1981. gadā tas vēl nebija uzcelts. Taču gatavs bija Mālpils sovhoztehnikuma administratīvais korpuss, un tur arī visi četri savus darbus izstādījām," teic M. Ārente.
Tad ideju turpināt Mākslas dienas pārņēmusi mākslinieces Džemmas Skulmes māsīca Ināra Skulme kopā ar Helēnu Medni, un Zemkopības un meliorācijas muzejā, kas tolaik atradās Mālpils muižas pilī, tika sarīkota Skulmju dzimtai veltīta izstāde, bet gadu gaitā mālpilieši iepazinās ar tādiem māksliniekiem kā Līvija Endzelīna, Džemma Skulme, Maija Tabaka, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Ieva Iltnere un Jānis Mitrēvics.
Kad Mākslas dienas varēja notikt Kultūras centrā, tika sarīkota Martas Skulmes simtgadei veltīta izstāde, bet citugad izstādīti Vitolda Kucina apgleznotā zīda darbi.
Pagrieziena punkts Mākslas dienu norisēs iezīmējies 1995. gadā, kad pie Mālpils Mūzikas skolas sāka darboties mākslas nodaļa, atceras M. Ārente. Tad pie Mālpils jaunajiem māksliniekiem brauca bērni no citām mākslas skolām.
"Īpašs bija 2005. gads, kad Mākslas dienās pie mums ar modes šovu ciemojās studenti no Itālijas. Arī mēs paši kopā ar kaimiņu mākslas skolu audzēkņiem no Ropažiem, Krimuldas, Siguldas un citām vietām bijām padomājuši, kā, ceļojot cauri gadsimtiem no senās Ēģiptes un Romas līdz viduslaikiem un baroka laikmetam, parādīt modes attīstību."
Runājot par šā gada Mākslas dienām, M. Ārente teic, ka šoreiz nolemts vairāk padomāt par pieaugušajiem.
"Ja reiz dziedātājiem un dejotājiem ir savi svētki, kuros sanākt kopā, kāpēc tādi paši nevar būt arī profesionāliem māksliniekiem un mākslas skolu skolotājiem, kas strādā Mālpils novadā un mūsu kaimiņiem? Aizņemtības dēļ šoreiz neatsaucās tikai Siguldas mākslinieki. Ja mūsu Mākslas dienu sarīkojums izdosies un tā dalībniekiem mūsu ideja iepatiksies, iespējams, nākamgad kaut ko līdzīgu varēs sarīkot kāds no viņiem, bet vēl pēc gada kāds cits gribēs uzaicināt pie sevis pārējos," teic M. Ārente.
