Vēlā pēcpusdienā Allažu pamatskolas gaiteņos valda klusums. Rosība manāma tikai sporta hallē, un skolas direktore aicina uz savu kabinetu skolas augšstāvā. Un var tikai iedomāties, kā palaidnīgs skolēns kāpj pa kāpnēm uz augšu, lai skaidrotu, kāpēc atkal gadījies pastrādāt kādu nedarbu.
"Patiesībā jau Allažu pamatskolas 90. gadadienas svinēšana ir sākusies. Jau 2. aprīlī notika pamatskolas absolventu basketbola turnīrs, pavisam drīz – 30. aprīlī – būs skolas absolventu salidojums, bet 13. maijā – jubilejas pasākums skolēniem un vecākiem," teic direktore S. Tukiša.
Par svētku koncertprogrammu īpaši neesot jāraizējas, jo skolā dejo faktiski visi bērni. Turklāt daudzi pēc skolas turpina dejot jauniešu deju kolektīvā "Ķimenīte", tad vidējās paaudzes deju kolektīvā "Ķimelītis". Tas pats arī ar dziedāšanu un teātra spēlēšanu. Iepazinuši dziedātprieku un skatuves mākslu jau pamatskolā, to turpina darīt arī vēlāk, gan dziedot tradīciju ansamblī "Liepavots", gan darbojoties Allažu amatierteātrī, kā arī darbojoties citos kolektīvos. Interese par dziesmu, teātri un deju nekur nepazūd. To varēs redzēt arī skolas svētku sarīkojumos, kuros uzstāsies gan bērni, gan pieaugušie.
Allažnieki skolu uzcēla par ziedojumiem
Pieminot skolas vēsturi, direktore atgādina, ka Pirmā pasaules kara laikā 85 procenti ēku Allažos tika iznīcinātas, tādēļ daudzas ēkas tika atjaunotas vai uzceltas no jauna, arī sabiedriskās ēkas. Vietējie iedzīvotāji par saviem ziedojumiem uzcēla skolu Allažu pagasta centrā, baznīcu un Tautas namu. Tas viss notika 1926. gadā.
Pirms tam nelielas skoliņas bijušas "Gaismiņās", "Mežmuižā" un "Grunduļos", ir bijusi Allažu draudzes skola. Dažus gadus Allažu otrās pakāpes pamatskola ir bijusi arī iepriekšējā Tautas nama telpās.
Laika gaitā skolai bijuši dažādi nosaukumi: vispirms Allažu sešklasīgā pamatskola, Allažu nepilnā vidusskola, 1941./42. gadā tā saukusies par Allažu tautskolu, pēc tam atkal Allažu nepilnā vidusskola, tad atkal Allažu sešklasīgā pamatskola, vēlāk Allažu septiņklasīgā skola, tad septiņgadīgā, astoņgadīgā un deviņgadīgā skola. Kopš 1991. gada tā ir Allažu pamatskola. 50. gados Allaži bijuši Siguldas rajonā. Tagad vēsturiski Allažu skola atgriezusies Siguldas novadā.
Par ziedojumiem 1926. gadā uzceltais skolas nams kalpoja līdz ugunsgrēkam 1992. gadā. Pēc garākām debatēm – atjaunot skolu vai ne –, jaunais skolas nams tika uzcelts, jau 1994. gadā bija gatava jaunās skolas pirmā kārta, 1998. gadā otrā. Visbeidzot 2008. gadā tika uzcelts sporta komplekss un mājturības un tehnoloģiju kabinetu korpuss. Pašlaik pašvaldība izstrādā skolas ēku siltināšanas projektu, lai skolas telpas kļūtu vēl labākas.
Daudzi skolas beidzēji izvēlējušies darboties biznesā, ir uzņēmējdarbības konsultanti un juristi, bet sabiedrībā pati zināmākā pašlaik ir jaunā dzejniece, vairāku literatūras balvu ieguvēja, "Maskačkas stāsta" un citu bērnu grāmatu autore Luīze Pastore, kura Allažu pamatskolu beidza 2001. gadā. Savulaik te mācījies arī kādreizējais Liepājas teātra aktieris Jānis Dreiblats.
Jāatrod sava niša
Sandra Tukiša stāsta, ka Allažu pamatskolā pašlaik mācās 117 bērni, Allažu pamatskolas pirmsskolā – 60 audzēkņu.
"Pašlaik 8. klasē mācās 16 skolēni, 9. klasē ir 15 skolēni, bet ir klases, kurās ir tikai desmit skolēnu. Bērnu skaits klasēs atspoguļo demogrāfisko situāciju gan pagastā, gan valstī. Tiesa, jaunākajās klasēs skolēnu skaits atkal pieaug," skaidro skolas direktore, piebilstot, ka skola visu laiku ir bijis nozīmīgs pagasta dzīves centrs un, kopš Allažu pagasts ir pievienojies Siguldas novadam, allažnieki noteikti ir ieguvēji, jo lielā novada budžeta iespējas ir plašākas, tostarp atbalsts izglītībai – pedagogu algām un izglītības infrastruktūrai.
Daudzus gadus Allažu pamatskolas pedagogi ir iesaistījušies dažādos projektos, lai iegūtu finansējumu pieaugušo apmācībai, lai skolu veidotu kā vietējās kopienas centru. 90. gadu sākumā skolā tika izveidots Allažu pieaugušo apmācības centrs, kas vēlāk pārtapa par Allažu attīstības biedrību. Skolā sanāca kopā dejotāji no visa pagasta, un tikai pēc tam atdzīvojās arī Tautas nams, uz kuru pārgāja pieaugušo deju kolektīvs.
Kad kolhozs likvidēja bērnudārzu, reizi nedēļā skolā notika estētikas skoliņas nodarbības bērniem. Tad arī vecāki redzēja, ka tieši skola ir tā vieta, pie kuras var atjaunoties bērnudārzs. Sākumā tā bija viena grupiņa, pašlaik darbojas trīs.
Skolā pārsvarā mācās allažnieki, bet ir arī skolēni no citām vietām, kuri labāk jūtas mazākos klašu kolektīvos. Ņemot vērā plašo un kvalitatīvo izglītības nozares piedāvājumu Siguldas novadā, Allažu pamatskola meklēs arī savu īpašo nišu izglītības laukā.
Iespējams, uzsvars varētu tikt likts uz dziļāku dabaszinību apguvi, tā varētu būt arī padziļināta valodas mācīšana vai arī sports. Mūsu skolā jau tagad visās klasēs ir trīs sporta stundas: divas stundas – kā mācību priekšmets, trešā – kā fakultatīvā stunda. Tajā pašā laikā ir arī sporta pulciņi, kas specializējušies basketbolā. Līdz ar to bērniem ir labi sasniegumi sportā. Ja braucam uz sacensībām, gandrīz vienmēr iegūstam godalgotas vietas. Turklāt mūsu skola nav tik liela, lai būtu iespēja izvēlēties labākos.
Par labu tam, ka mēs varētu būt skola ar sporta novirzienu, ir gan lielā sporta halle, gan arī plašā āra sporta bāze.
Atšķirībā no specializētajām sporta skolām mums būtu jāatrod vidusceļš, jo mēs jau savus skolēnus īpaši neatlasām, bet sporta stundās aktīvi piedalās visi. Skolā ir bērni, kas sporta zālē dzīvo cauru dienu, iesaistoties gan skolas organizētajās nodarbībās, gan darbojoties Siguldas Sporta skolas treniņnodarbībās," stāsta S. Tukiša, piebilstot, ka skolas nākotne, protams, ir kopā ar pašvaldību risināms jautājums.
