19.04.2016 10:41

Andris Mangulis Daugmalē: Bioloģiskais dārznieks nedrīkst kļūdīties

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Bioloģiskās zemnieku saimniecības "Atvases" īpašnieks Andris Mangulis ir dārznieks jau trešajā paaudzē. Jautāts, vai pavasaris atnācis arī viņa Daugmales saimniecībā, viņš atbild: "Patiesībā pavasari nemaz nav bijis laika gaidīt, jo darbs dzen darbu, un tā visu gadu."

Galvenā atšķirība – garša

Andra Manguļa siltumnīcu dobēs jau saņēmušies redīsi un spināti, pašlaik podiņos tiek piķēti gurķu un tomātu stādi, bet gar sienu podos zied zemenes un arī rozes. Protams, jautājums ir viens – ar ko bioloģiskā zemnieka pavasaris atšķiras no parastā dārzeņu ražotāja ikdienas.

"Nedomāju, ka bioloģiski audzēti burkāni, bietes, salāti vai citi dārzeņi kaut kā īpaši atšķirtos no tiem, kuru audzēšanā izmantotas ķimikālijas. Gan vieni, gan otri izskatās vienlīdz labi un ir apmēram vienāda lieluma. Atšķirība ir tikai veidā, kā tie audzēti. Tas varbūt ir salīdzināms ar to, kā cilvēki ārstē kādu slimību. To var darīt ar aptiekā pirktām zālēm, varbūt pat antibiotikām, bet līdz zināmai robežai var ārstēties arī ar zāļu tējām. Ja veselībai būs radušās ļoti lielas problēmas, tad nekas nepalīdzēs," saka A. Mangulis.

Viņaprāt, visbūtiskākā atšķirība starp bioloģisko un konvencionālo dārzeņu audzētāju ir tāda, ka, ja bioloģiskais zemnieks pavasarī pieļāvis kādu kļūdu, vienas sezonas laikā to vairs nevar izlabot. Piemēram, ja "parastā" zemnieka audzētajiem dārzeņiem uzmetas lakstu puve, to var nomiglot. Savukārt bioloģiskajam zemniekam jau laikus ir jāpadomā, kā rīkoties, lai nebūtu nedz puves, nedz citu slimību. Tāpēc lielāka uzmanība jāpievērš nevis augam, bet augsnes sagatavošanai.

Bioloģiskie dārzeņu audzētāji drīkst lietot mikroelementus, kuru pietrūkst augsnē, un dabīgos augu aizsardzības līdzekļus uz vara bāzes, bet tas arī pamatā viss. Arī paredzot, kad un ko sēt vai stādīt, var pasargāties no augu kaitēkļiem, jo to parādīšanās laiks ir vairāk vai mazāk paredzams.

"Jāņem vērā, ka dabā vienlaikus notiek dažādas lietas, un starp tām jāatrod līdzsvars, tad rezultāts būs labs. Bet ko darīt ar drātstārpu, kas uzbrūk salātiem, īsti nezina nedz bioloģiskie, nedz konvencionālie dārzeņu audzētāji. Protams, es visu audzēju dabīgā augsnē, bet konvencionālie dārzeņu audzētāji kūdrā vai pat akmens vates substrātā, kur nedzīvo ne sliekas, ne drātstārpi," stāsta "Atvašu" saimnieks.

Taču par vienīgo īsto atšķirība starp parasto un bioloģisko produkciju A. Mangulis uzskata garšu – piemēram, gurķim, kas audzis augsnē vai akmens vatē. "Protams, ja salātiem pievienos balzamiko etiķi, lielas atšķirības garšā nebūs, bet, liekot lapu pret lapu, tā atšķirsies," viņš skaidro.

A. Mangulis teic, ka katru gadu bioloģiskais sertifikāts ir jāatjauno. "No viens puses, ir jābūt papīriem, kas atspoguļo darbu gaitu, audzējot dārzeņus vai ogas, no otras, atbrauc kontrolieri un paskatās, kas notiek uz vietas saimniecībā. Taču man daudz būtiskāk ir tas, ko man saka klienti, kuri uz manu saimniecību regulāri brauc pēc produkcijas."

Ravēšana maksā vairāk par miglošanu

Taču viena lieta ir produkcijas audzēšana, cita – kā to pārdot. "Ja manā siltumnīcā aprīļa vidū zemenes vēl tikai zied, tad lielveikalos jau nopērkamas gatavas ogas. Un šeit runa nav tikai par to, kāda ir ievesto un pašmāju ogu cena. Ja tāda veida produkcija ir pieejama jau vairākus mēnešus, pirms ienākas zemenes Latvijā, tad mūsu zemenes pamatā pērk nevis ēšanai, bet pārstrādei. Turklāt citur tad jau ir sācies ķiršu laiks. Lielāku cenu var uzlikt pirmajai produkcijai, nevis tai, kuru cilvēki jau divus mēnešus ir patērējuši.

No otras puses, bioloģiskās produkcijas audzēšana varbūt pat ir lētāka nekā konvencionālā produkcija, jo nav jātērē līdzekļi ķimikālijām, taču izmaksas palielina darbs, kas jāiegulda ravēšanā. Piemēram, hektāru burkānu pret nezālēm var nomiglot pusstundā, bet viens cilvēks tādu pašu platību var izravēt 15 darbdienās. Protams, kaut kas jau izaug, arī dobes neravējot, bet tas tiešam būs tikai "kaut kas"," teic A. Mangulis.

Bioloģiskais zemnieks atšķirībā no parastā uzsvaru liek uz augsnes apstrādi, bet ne augu miglošanu.Bioloģiskais zemnieks atšķirībā no parastā uzsvaru liek uz augsnes apstrādi, bet ne augu miglošanu.