Izaicinājums restartēt dārzkopības skolu
Savas pastāvēšanas 106. gadā Bulduru Dārzkopības vidusskola tikusi pie jaunas direktores. Anta Sparinska iepriekš vadīja Latvijas Universitātes Botānisko dārzu, ir žurnāla "Dārza Pasaule" pirmā redaktore, bet kopš 1. aprīļa viņa vada Bulduru Dārzkopības vidusskolu.
Kad kopīgi skaitām pazīstamākos skolas absolventus, direktore pasmaida un teic, ka arī viņa ir toreizējā Bulduru sohoztehnikuma 1990. gada absolvente. "Tas, ko šeit iemācījos, man ir palīdzējis visos dzīves posmos. Un cik daudz pazīstamu cilvēku, kas apliecinājuši sevi visdažādākajās jomās, ir mācījušies Bulduros! Piemēram, dzejniece Anda Līce, animācijas filmu režisors Arnolds Burovs. Tā kā skola dibināta 1910. gadā, šādu ir cilvēku ir gana daudz," viņa uzsver.
Tomēr jau gadiem ilgi gan presē, gan no mutes mutē klīst runas par grūtiem laikiem, kas piemeklējuši Bulduru Dārzkopības vidusskolu, tāpēc pašsaprotami šķiet pavaicāt A. Sparinskai, kāpēc viņa atstājusi iepriekšējo amatu un pieņēmusi izaicinājumu restartēt Bulduru Dārzkopības vidusskolu.
"Kā teicis Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, vienmēr pasaulē būs tādi puiši, kas kāps kokos un skaitīs oliņas putnu ligzdās. Es savukārt zinu, ka vienmēr būs tādi cilvēki, kuri jau kopš mazām dienām interesēsies par dārzkopību.
Tāpēc, skatoties uz saviem audzēkņiem, es redzu labus un perspektīvus nozares pārstāvjus nākotnē. Tikai mums jāparūpējas, lai šie jaunieši nepazaudētu savu iedzimto talantu," saka A. Sparinska un piebilst, ka jāsaka paldies Ansim Birzniekam, kurš ar domubiedriem pērn nodibināja Bulduru Dārzkopības vidusskolas attīstības biedrību. "Bez šo cilvēku darbošanās vajadzētu vairāk laika, lai tiktu pāri "grūtajiem laikiem"."
Bez dārzkopības skolas neiztikt
Uz nākamo jautājumu, pieminot daudzreiz atkārtoto faktu, ka Bulduru Dārzkopības vidusskolā varētu mācīties tūkstoš izglītojamo, bet ir daudz mazāk, turklāt daļa no tiem nemaz nemācās par dārzkopjiem, bet, piemēram, viesmīlību, A. Sparinska atbild:
"Vaimanājam, ka neviens nav motivēts mācīties, bet patiesībā taču paši sev iestāstām, ka tā ir. No tā jau neviens nekļūs motivētāks mācīties par dārznieku. Un vai mēs katrs pats esam darījuši visu iespējamo, lai mūsu bērni gribētu mācīties? Vispirms jāmaina sava domāšana, tad arī apkārtējie aizrausies."
"Skaidrs, ka dārzkopības skola Latvijā ir nepieciešama. Kāpēc tad Igaunijā, Repinā, kas nemaz nav tāds pasaules centrs kā Jūrmala, ir dārzkopības skola, kurā mācās aptuveni tūkstoš audzēkņu? Turklāt, ja bērni negrib pēc pamatskolas iet mācīties stādīt ozolus vai taisīt puķu pušķus, jāpadomā arī par cilvēkiem, kuri jau ir sasnieguši tādu dzīves posmu, kad saprot, ka dārzkopība tomēr ir viņu īstais aicinājums. Ir jādomā par mūžizglītības programmām, kuras jau pieminētajā Igaunijā finansē valsts.
Tajā pašā laikā Latvijā ir spēcīga puķkopības kustība un attīstīta dārzkopība, un mēs nedrīkstam to pazaudēt. Gadu desmitiem mēs lielai daļai pasaules esam bijusi tāda kā mazā Holande. Vai tagad jāmeklē kaut kas pavisam cits vai tomēr turpināt darīt tālāk un attīstīt to, kas mums labi sanāk?" retoriski vaicā A. Sparinska.
No dārzkopības vidusskolas uz augstskolu
Bulduru Dārzkopības vidusskolas studentes Lielās talkas laikā.
Direktore skaidro, ka pašlaik Bulduru Dārzkopības vidusskolai veidojas saites ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Pirmā vienošanās tiks parakstīta jau 21. maijā, kad Bulduros būs Atvērto durvju jeb Dārznieka diena. Topošais sadarbības līgums paredz, ka ar Bulduros iegūto trešo profesionālās izglītības līmeni būs priekšrocības, stājoties Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, lai gan gudriem jauniešiem mūsdienās ir atvērtas visas pasaules augstskolas.
"Taču pie mums var nākt mācīties arī pēc vidusskolas līdz pat 29 gadu vecumam. Tālāk seko neklātienes un mūžizglītības programmas. Šogad mums būs jauna programma – dārzkopības tehniķis – ar iespēju specializēties augļkopībā, dārzeņkopībā, puķkopībā, stādu audzēšanā. Protams, mēs mācām uzņēmējdarbības pamatus un ekonomiku, bet to gan varu sacīt – jo cilvēks ir aktīvāks skolas laikā un vairāk attīsta visādas iemaņas, jo lielāka iespēja, ka viņš arī vēlāk dzīvē būs uzņēmējs. Skaidrs, ka pirmais, kas jāattīsta, ir domāšana," teic direktore.
Gaidām Bulduros Dārznieka dienā!
Atgriežoties pie audzēkņu skaita, A. Sparinska atzīst, ka jādarbojas tādos apstākļos, kādi tie ir, un vēsturiski Latvijā nav pirmā reize, kad samazinās cilvēku skaits. "Tad, kad valda zināma spriedze, ja runa ir par izdzīvošanu, zemes lietas, līdz ar to arī skolas, kur var apgūt dažādus amatus, ir daudz būtiskākas nekā laikos, kad dzīve ir zaļa un visiem šķiet, ka pieprasītāki ir sabiedrisko attiecību speciālisti," viņa teic un nenoliedz, ka pastāv konkurence starp skolām.
Viņa arī pieļauj, ka tad, ja Latvijā nepietiks mācīties gribētāju Bulduru Dārzkopības vidusskolā, būs jāskatās arī uz kaimiņvalstīm, neaizmirstot, ka Bulduru Dārzkopības skolu 1910. gadā, vēl pirms radās Latvijas valsts, dibināja latviešu izglītības nodrošināšanai. Tāpēc ikvienam, kurš šeit mācās, ir jārespektē latviešu valoda un kultūra.
Šoreiz Dārznieka dienā skolu beidzējiem tiks parādīts viss, kas notiek Bulduros, – ka te mācīties ir labi, ka ir varoši skolas absolventi, kuri rādīs, ko viņi prot izdarīt parkos, augļu dārzos, kādas perspektīvas paveras, ja jauns cilvēks apgūst viesmīlību un ēdināšanu.
Atvērto durvju dienas kvintesence ir ļaut saprast, ko nozīmē dzīvot un mācīties Jūrmalā. Sporta zālē notiks basketbola mačs un galda tenisa turnīrs, skolas teritorijā būs orientēšanās spēle, kas saistīta ar skolas vēsturi, un veiksmīgākie tiks pie balvām. 9. un 12. klašu audzēkņi ir gaidīti kopā ar vecākiem, kuri varēs ieiet siltumnīcā, nopirkt kādu stādu vai puķi. Varēs uzzināt daudz ko jaunu paši, saņemt padomus par bioloģisko augu aizsardzību un citiem dārzkopības jautājumiem, aplūkot perspektīvas pavasara dekoratīvo augu šķirnes, vērtēt skolas iespējas un labi pavadīt laiku.
Tas būs labs pasākums pirms Muzeju nakts un patiesi laba iespēja piedzīvot pavasari Bulduros.
