Ūdens uzplūdinājumā pastāvīgi mainās, tāpēc šeit nekad nebūs planktona pārpilnības mazajām zivīm, bet, ja to nebūs, ne tikai barības, bet arī nārstošanas risku dēļ iztrūks svarīgs posms barības ķēdē ūdenskrātuvē dzīvojošajām plēsīgajām zivīm – asariem, līdakām un zandartiem. Dabā izjaukto līdzsvaru, papildinot zivju resursus, atjaunot uzņēmusies biedrība "Mēs – zivīm", kas savukārt paļaujas uz VAS "Latvenergo" materiālo un morālo atbalstu. Viens no zivju pavairošanas veidiem ir mākslīgo zivju nārsta ligzdu veidošana.
Biedrības "Mēs – zivīm" valdes priekšsēdētājs Ivars Dubra stāsta, ka parasti pavasarī upē vispirms ir pali. Kad ūdens sāk kristies, zivis sarodas nārsta vietās. Taču Rīgas HES ūdenskrātuvē palu nav. To vietā regulāri vismaz par pārdesmit centimetriem diennaktī mainās ūdens līmenis, un tas apdraud atsevišķu zivju sugu nārstošanu. Ja, piemēram, raudas dotos nārstot uz pāris metrus platajiem piekrastes niedrājiem, brīdī, kad ūdenskrātuvē uz brīdi nokristos ūdens līmenis, zivju ikri atrastos sausumā un, visticamāk, ietu bojā.
Tāpēc I. Dubra ar domubiedriem jau kopš biedrības dibināšanas 2006. gadā Rīgas HES uzplūdinājumā, kur ūdens nav tik dziļš cik Daugavas dabiskajā gultnē, liek mākslīgās zivju nārsta ligzdas. Tajās jau kopš maija sākuma nāk nārstot raudas.
Zivju ligzdas tiek liktas vietās, kur ūdenskrātuve ir apmēram pus¬otra metra dziļas. Tas tiek darīts tāpēc, ka, ūdenim nokrītoties pat par centimetriem 30, zivju ligzdas tik un tā paliktu ūdenī.
Vietas, kur atrodas mākslīgās zivju ligzdas, var redzēt pēc ūdenī vairākās rindās noenkurotiem pludiņiem. Parasti tās ir PET pudeles, kas šūpojas ūdenskrātuves viļņos. I. Dubra stāsta, ka reizēm laivotāji, šos pludiņus ieraudzījuši, ceļ trauksmi. Pludiņš, kas pie nārsta ligzdas piestiprināts ar auklu, iezīmē vietu, kur tā atrodas. Ligzda ir veidota no zaļiem, krustām šķērsām saliktiem egļu zariem, kuros ieķeras raudu ikri. Zaru kūlim ir piesiets atsvars, kas ligzdu notur uz vietas, jo ūdenskrātuvē ir straumes, kas ligzdas var aiznest slūžu virzienā.
Kad pazīmes dabā liecina, ka sāksies raudu nārsts, sākumā ūdenī tiek ieliktas desmit, reizēm 20 ligzdas izmēģinājumam. Kad nārsts pieņemas spēkā, tiek izliktas pārējās – aptuveni 200 ligzdu, kas ūdenī paliek apmēram mēnesi.
Kad no ikriem izšķiļas raudu mazuļi, tie uzreiz ligzdas nepamet, un egļu zari mazās zivtiņas pasargā no asaru un citu plēsoņu uzbrukumiem. Apmēram mēnesi katrā tādā ligzdā uzturas desmitiem tūkstošu mazuļu, kas dosies patstāvīgā dzīvē tikai tad, kad būs sasnieguši divu trīs centimetru garumu. Tie, kuri izdzīvos, pēc noteikta laika atgriezīsies uz nārstu savos dzimtajos ūdeņos. Egļu zari nārstošanas ligzdu veidošanai tiekot sagādāti ar VAS "Latvijas valsts meži" atbalstu. Koki gan jānozāģē pašiem, un zari līdz upei arī jānogādā pašiem, taču tas notiek ar "Latvenergo" atbalstu. Egļu zariem noteikti jābūt svaigi zāģētiem, jo, kā saka "Mēs – zivīm" pārstāvis, ja tiem jau sāk birt nost skujas, zivis tādā vietā nenārstos. Šogad izliktās ligzdas jau pirms Jāņiem tiks izņemtas no ūdens un utilizētas.
