Īsts sals aizmirsies, visi vēlas magnolijas
Ceļu uz Salaspils Nacionālā botāniskā dārza introdukcijas kokaudzētavu ielāgojuši gan pilsētu apstādījumu veidotāji, gan rūdīti augu kolekcionāri, gan cilvēki, kuri vēl tikai meklē augus, ko gribētu redzēt savā dārzā vai kas reiz dārzā ir bijuši, bet aizgājuši nebūtībā, sagaidījis "Apriņķis.lv" pārstāvjus, stāsta Romāns Strelčuns.
Gadsimtu gaitā Latvijā iedzīvojušies lielie koki – baltegles, lapegles, retāk saglabājušās mazās augu un krūmu formas, bet mūsdienās augi līdz Salaspils botāniskajam dārzam nonāk apmaiņas ceļā starp dažādu valstu botāniskajiem dārziem.
Labāk audzēšanai padodas augu un koku sugas, kas uz Latviju tiek atvestas no Igaunijas, Polijas, Vācijas, Čehijas, arī Lietuvas un Baltkrievijas, taču to augu sugu, kas atrodas Salaspilī, areāls sniedzas līdz pat Izraēlai, Irānai, Tālajiem Austrumiem, un ir augi pat no tuksnešu zemēm. Labāk gan iedzīvojas tie augi, kuriem patīk mitrs klimats, kāds ir pie mums, un kam patīk mālainas un smilšainas augsnes, kādas ir Latvijā.
Jautāts, kas pašlaik ir modē, dārznieks teic, ka patlaban, kad aukstās ziemas atkāpušās gan dabā, gan cilvēku prātos, modē ir magnolijas. Tie, kuri tādas nekad nav audzējuši, meklējot sala izturīgākas šķirnes, piemēram, gurķmagnolijas, izvēlīgākie braucot uz Rucavu pie kolēģes Ināras Bondares. Tiekot uzskatīts, ka tur ir magnoliju audzēšanai vislabvēlīgākais klimats Latvijā.
"Ja no mūsu dārzos iestādītājām magnolijām var tikt pie sēklām, tās var iesēt un sagaidīt hibrīdu skaldīšanos, un var izveidoties arī mūsu klimatam piemēroti hibrīdi," uzsver R. Strelčuns.
Aizraušanās ar skujkokiem gājusi mazumā
Nacionālā botāniskā dārza speciālists stāsta, ka cilvēkus jau kādu laiku īpaši neinteresējot skujkoki.
"Grūti saprast, kāpēc. Varbūt kaut kādu aizspriedumu dēļ, taču nepērk nedz kociņus, ko var ieaudzēt kā Ziemassvētku egles, nedz arī īves, jo baidās no īvju ogām. Tirgū "neiet" arī pacipreses, jo, iespējams, bijuši neveiksmīgi gadījumi tās ieaudzēt, un tas cilvēkus parasti attur no tālākiem eksperimentiem. Runā, ka pacipreses radot drūmu noskaņojumu. Ir arī apgalvojumi, ka pie koka mājas egle neiederas. Taču egle ir koks, kas rada dzīvības sajūtu. Tiesa, tā piesaista salu un pavasarī zeme ziemeļu pusē tiešām lēnāk atlaižas," viņš piebilst.
Nav viena likuma, ko un kad stādīt
"Vislabāk būtu tad, ja šogad viss būtu sastādīts aprīlī, kad bija jauns mēness. Taču tas nenozīmē, ka neaugs arī citā laikā sētais un stādītais. Piemēram, kad visi redz, kā zied spirejas, pēc tām strauji aug pieprasījums. Tā kā šiem augiem sakņu sistēma ir izturīga un kompakta, to var pārstādīt arī ar lapām un ziediem," saka R. Strelčuns.
Runājot par lielajiem lapukokiem – pat līdz piecus metrus augstiem –, ja tie ir "pārskoloti", proti, tiem ir speciāli izveidota sakņu sistēmu, tos var pārstādīt arī ar lapām, taču daudz vienkāršāk to ir darīt bezlapu stadijā.
Ja kaut ko iestādi, noteikti arī aplaisti
Bioloģijas doktore Dzintra Knape iesaka augu saknes, tos stādot, pamērcēt mālu putriņā.Nacionālā botāniskā dārza pētniece, bioloģijas doktore Dzintra Knape, stādot augus, ņem mālus, kādi nu tuvumā atrodami, sajauc ar ūdeni. Stādot augu, šādā putriņā pamērcē augu saknes. Tas sausā laikā augiem palīdz uzturēt mitrumu saknēs un labāk ieaugties.
Pārstādot skujkoku, jācenšas darīt tā, lai koka saknēm klāt būtu zeme. Vēlamais zemes daudzums – tik, cik nenobirst no saknēm.
Bedres, kurā koks tiks stādīts, dziļumam jābūt apmēram desmit centimetru zem sakņu kamola. Izrakto zemi samaisa ar kūdru. Jāievēro gan, ka kadiķiem un pacipresēm kūdra nepatīk.
Kad koks iestādīts, tas jāaplaista, lai mitruma pietiktu gan sakņu kamolam, gan zemei ap to. Piebērto zemi parasti piemin ar kāju. Ja koks ir garāks par metru, to atsien pie balsta vēja pusē, kamēr saknes ir nostiprinājušās. Jāskatās, lai saite negriežas stumbrā.
Ja kokiem uz saknēm liek mulču, zem tās vajadzētu izveidot kūdras slānīti. Lapukoku, piemēram, alkšņu, mulču var likt visam, tā ātri sadalās un kalpo kā barības vielas. Savukārt smalkā mulča, ko, stādot koku, zemei var piejaukt līdz pat vienai trešdaļai, palīdz tam ātri izveidot sakņu sistēmu.
Vēl jāsaprot, ka, pļavā iestādīts, skujkoks ne vienmēr izaugs.
