Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kristaps Lāss ir komponista Romualda Kalsona mazdēls, Ādažu Mākslas un mūzikas skolas audzēknis, vairākkārtējs šīs skolas organizētā mūzikas jaunrades konkursa "Skaņuraksti Ādažos", kā arī jaunrades dziesmu konkursa bērnu koriem "Kas mēs bijām, būsim, esam" laureāts. Mūzika un matemātika – šīs divas jomas vienpadsmitgadīgo Kristapu Lāsu sajūsmina visvairāk.

Ādažnieks Kristiāns Upenieks mācās Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 10. klasē, un aizvadītā gada nogalē viņš "Ādažu sporta laureāta" svinīgajā ceremonijā saņēma apbalvojumu "Labākais sportists". Kristiāns ir Latvijas čempions krosā un piecu kilometru šosejas skrējienā, Latvijas Jaunatnes olimpiādes uzvarētājs, un viņam ir sezonas labākais rezultāts valstī 3000 metru skrējienā savā vecuma grupā (U18).

Daudzus ādažniekus satraukusi novada domes iecere veidot rehabilitācijas centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīgās attīstības traucējumiem Ādažu centrā, tāpēc uzrunāju mammu, kuras dēlam ir garīgās attīstības traucējumi.

"Nevis jāiekārto vai jāiekopj dārzs, bet jādzīvo tajā, jābūt kopā ar to," savā atziņā par to, kā izdevies radīt tik brīnumskaistu dārzu, dalās Velta Breidaka, stādu audzētavas "Saulesķirši" saimniece, kura jau piekto gadu vasarā organizēja Hortenziju dienas savā daiļdārzā Ādažos.

"Ja mērķi mani nebaida un man nav bail no tā, kas mani sagaida tālāk, tad mani sapņi nav pietiekami augsti," ir pārliecināts Haralds Miķelsons, Ādažu vidusskolas absolvents, kurš studē datorspēļu programmēšanu Koventrijas universitātē Anglijā.

Par ceturtdien sprādzienā Saulkrastu novadā bojā gājušo pirotehnikas speciālistu Ilmāru Āboliņu un viņa ģimeni 2015. gadā "Apriņķis.lv" pārpublicēja rakstu no "Ādažu Vēstīm". "Tā kā man bija iespēja iepazīt šo ģimeni – varu teikt, ka viņi biji patiesi brīnišķīgi," teic raksta autore Monika Griezne. Vēlreiz piedāvājam lasītājiem šo publikāciju.

"Lidotāji, kuri aiziet pensijā, jūtas tā, it kā viņiem spārni būtu apgriezti. Ir čaļi, kas vairs nelido veselības dēļ. Es viņus mierinu, sakot – nekas, arī es reiz nelidošu. Viņi man pretī – atceries, kā bija, kad trīs gadus nelidoji?

Par Goda ādažnieku, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri, Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas "Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas ierakstu attīstībā" laureātu, komponistu Gunāru Freidenfeldu rakstīts ļoti daudz. Ieguglējot viņa vārdu un uzvārdu, atradīsiet viņa biogrāfiju ne tikai Vikipēdijā, bet arī virtuālajā enciklopēdijā "Latvijas ļaudis".

"Viņa ir izglābusi daudzas dzīvības no bojāejas. Reizēm cilvēki atnes pavisam veselus, mazus kaķēnus eitanizēt, sakot, ka nav finansiālu iespēju par tiem parūpēties, taču Inta viņus paņem pie sevis, baro un rūpējas, līdz atrod tiem jaunas mājas.

"Tā ir mūsu dzīve. Mēs neesam kopa, kas satiekas tikai mēģinājumos un koncertos. Bija laiks, kad bagātinājāmies paši, bet tagad esam gatavi dot arī citiem. Organizējam gadskārtu svētkus, esam atvērti un aicinām darboties mums līdzi," atzīst Inese Krūze, viena no Ādažu tradīciju kopas "Ābols" dalībniecēm, šīs tradīciju kopas izveides idejas autore, kuras pasaules redzējums balstās latviskajā dzīvesziņā.

"Ja kāds saka, ka vajag tikai izglītoties un izglītoties, tad man liekas – vajag dzīvot," pārliecināts Ādažu Brīvās Valdorfa skolas orķestra vadītājs, filozofs, mūziķis, pasaku autors, tradicionālu un pavisam netradicionālu mūzikas instrumentu pārvaldītājs Andrejs Grimms.

7. martā ādažniece Velta Priedīte tuvinieku vidū sagaidīja savu 100. dzimšanas dienu. Jautāta, kur slēpjas ilgdzīvošanas noslēpums, jubilāre atklāj, ka tās ir ilgas un garas pastaigas pa āru, darbīgums un iekšējs miers reizē.

"Klusums apkārt, dvēselē miers, bet nepārtraukti trako sirds," savā dzejā atzīst ādažniece, integratīvās mākslas festivāla "Nāc līdzās" laureāte Laura Žukova. Lai gan Laura nekad dzīvē pati bez pieturēšanās nav staigājusi, viņas gars veic tālus un plašus ceļojumus. Pat tādus, ka naktī jāmostas, lai pierakstītu pēkšņās domas, kas pārvēršas dzejā.

"Es vēlētu prieku. Nevis tādu, kas mākslīgi radīts, bet kas uzspīd kā saule, kas ienāk kā Dieva brīnums. Un svētu klusumu, jo aiz trokšņa var pazaudēt lēno Dieva pieskārienu," atzīst mācītājs Ivars Jēkabsons, kurš nupat uzsācis kalpošanu Ādažu draudzē, Baltezera baznīcā. Tas ir jauns sākums Ādažu draudzes un arī mācītāja dzīvē.

Ādažu novadā noslēgusies Goda novadnieku pieteikšana Ādažu novada domes apbalvojumam. Ik gadu valsts svētku sarīkojuma laikā Ādažu novadā tiek godināti cilvēki, kuri ar saviem labajiem darbiem pelnījuši īpašu atzinību. Šogad apbalvojumam pieteikti 27 cilvēki.

"Apkārtējie mani iesaukuši par Baložu Jāni. Vai tāpēc, ka zina – audzēju baložus, vai tiešām informēti par to, kāds vārds rakstīts pasē, nezinu, " aizdomājas vairāk nekā 100 baložu saimnieks, ādažnieks Jānis Balodis, kurš ar baložu audzēšanu sāka nodarboties nu jau vairāk nekā pirms 15 gadiem.

Nupat Ādažos atklāta jauna alus darītava, kurā ražos četras alus šķirnes. "Ādažu Meistara alus" popularizēs Ādažu vārdu Latvijā un, cerams, arī aiz mūsu valsts robežām," atzīst SIA "Rose Brewery" līdzīpašnieks Mareks Joniškāns.

Ādažnieces Kristīnes Kalējas dzīvesstāsts liek aizdomāties par to, ka visīstākā patiesība par sevi, iespējams, slēpjas tieši bērnībā.

Rakstnieks un programmētājs, ādažnieks Jānis Jakaitis, kurš kopā ar sievu, gleznotāju Annu Afanasjevu izveidojis pirmo interaktīvo, elektronisko pasaku latviešu valodā, ir pārliecināts, ka vismaz reizi dzīvē ikviens iedomājas par to, kas paliks pēc viņa.

"Ceļi ir dažādi – viens iet pie psihologa, otrs uz baznīcu. Mani dzīvot iemācīja gleznošana," teic ādažniece Inga Pērkons – māksliniece, kuras gleznas piesaista ar īpašu gaismu un siltumu, ko tās izstaro.

Ādažnieks Leons Kozlovskis ir pieckārtējs Latvijas, divkārtējs Polijas, trīskārtējs Baltijas čempions motokrosā un motokluba "MX Ādaži" dibinātājs.

Šā gada ziemā latviešu tēlnieces Ēvī Upenieces māju Baltezerā aprija uguns liesmas.

30. oktobrī ar klusuma brīdi godinot Aivaru Brīzi, Ādažu Kultūras centrā tika atklāta jauniestudējuma "Lāčplēsis" koncerttūre Latvijā.