Tas ir vaļasprieks un nopietns darbs vienlaikus: "Vairāk par divām dienām prom no mājām doties nevar". Rūpes un mīlestība, kas veltīta šiem putniem, atgriežas pie saimnieka paša. "Atnākot no darba, viņš reizēm knapi kājas velk, bet, kādu brīdi esot kopā ar baložiem, – nogurums pāriet. Kā sava veida meditācija," par vīra aizraušanos stāsta viņa sieva Aina Balode.
Saules pielietā pēcpusdienā nonākt Jāņa un Ainas Baložu mājās un dārzā līdzinās esībai kādā skaistā pasakā, īpašā stāstā vai angļu filmā. Perfekti iekopts mauriņš, krāšņas puķu dobes, apčubināti dārza krūmi un koki. Spilgti un bagātīgi puķu podi vietu atraduši pie ieejas mājās, dārzā pie koka vai iekārti tā zaros. Jau savu mūžu nokalpojis kociņš palicis bez zariem, toties izdaiļots ar krāsotām stikla pudelēm, kas pildītas ar ziedu kompozīcijām. Šī vieta ir lielisks apliecinājums tam, ka ne jau teritorijas plašumā slēpjas tās skaistums, bet gan saimnieku mīļumā un sirsnībā, kas iemājo katrā krūmā un ziedā šajā dārzā. Un kas gan tās par mājām, ja tajās – maz dzīvības?
Baltie aristokrāti un parastie pelēkie
Lepnie, baltie un neparastie baloži, kurus satieku sēžam uz laktas, ir kā punkts uz i šīs šarmantās atmosfēras kompozīcijā. Piemājas voljērā daži baltie skaistuļi laidelējas te uz vienu, te – otru pusi, bet citi turpina sēdēt uz laktas un dūdināt. Laisko idilli gan pārtrauc viens no ģimenes četrkājainajiem mīluļiem – kaķis, kurš uzkāpis uz voljēra jumta, pārkarinājis ķepas tam pāri un zinātkāri sastindzis vēro notiekošo. Aina stāsta, ka šī paša nerātņa brālis jau šodien saņēmis aizrādījumu par pārāk biežo viesošanos uz baložu voljēra jumta. Jānis Balodis attaisa voljēra vārtiņus, dodas iekšā un rāda, cik dažādi baloži te mīt.
Kopumā Jānim ir vairāk nekā 100 baložu, apmēram 15 dažādu šķirņu. Dienā tie kopumā apēd trīs kologramus graudu, gadā – vairāk nekā tonnu. Graudus Jānis pērk no zemniekiem, bet pēc zālēm, vitamīniem un minerālvielām dodas uz Lietuvu, kur baložu audzēšana ir plašāk izplatīta nekā Latvijā.
"Balts ar brūnu asti, balts ar dzeltenu asti, balts ar melnu asti," uz baložiem rāda Jānis un sauc dažādu šķirņu nosaukumus. Kamēr baltie, cēlie baloži laidelējas un riņķo, grūti ko iegaumēt un saprast. Skaidrs ir tikai viens – "parastajiem", "pelēkajiem" baložiem, kas Rīgā stacijas laukumā un Vērmanes dārzā mango saldējumu, nav tik skaistu "pleznu" kā šiem daiļajiem eksemplāriem. Šo cēlo, dekoratīvo baložu "pēdas" apvij aristokrātiski, balti kuplu spalvu vēdekļi. Baložus ar šādām rotām pilsētas ielās neredzēt.
"Cits ir mīlīgs, cits – riebīga rakstura, baloži ir tikpat dažādi kā cilvēki," secina Jānis Balodis. Šogad vien viņš izaudzējis kādus 70 jaunus baložus. Vai tos arī pārdodat? "Pārsvarā jau nē, reti. Dažreiz ar citiem baložu audzētājiem maināmies ar šķirnēm. Ja pats vien audzēsi, tad jau radi vien sanāks," nosaka Jānis. Latvijā kopumā varētu būt ap 100 baložu audzētāju. Visiem sanākt kopā un pārrunāt aktualitātes šajā jomā neesot laika. Jānis ar Ainu sarunā gan vairākkārt piemin baložu audzētāju no Lielvārdes, kuram esot vismaz 1000 baložu, 15 kaķu un vēl daudz citu dzīvnieku. Viņam esot plaša sirds. "Šķiet, Rīgā kādi 15 cilvēki nodarbojas ar baložu audzēšanu, Liepājā – 10, apmēram tikpat Daugavpilī, Ventspils pusē un Lielvārdē," domā Jānis.
Baložu audzētāji trešajā paaudzē
Arī Jāņa vectēvs un tēvs nodarbojušies ar baložu audzēšanu. Jānis vectēvam gājis palīgā tīrīt baložu mājas, nesis tiem graudus. Dažreiz pat, sēžot skolas solā, nevarējis sagaidīt, kad varēs skriet vectētiņam palīgā. Savulaik audzēt baložus Liepājā bijis ārkārtīgi populāri. "Liepājā katrā kvartālā bija pa vienai baložu mājai. Arī Rīgā," atceras Jānis Balodis.
Viņš arī atminas kādu konkrētu gadījumu no bērnības: "Vectēvs pārdeva savu balodi kādam baložu audzētājam – savam paziņam, kas dzīvoja Liepājas otrā galā. Līdzko paziņa balodi pirmo reizi palaida vaļā, tā balodis – prom un atlidoja atpakaļ. Pēc nedēļas – atkal tas pats. Taču, kad balodis savās jaunajās mājās tika pie savas dūjas, pie mums vairs nelidoja. Retu reizi paciemojās un prom."
Jaunībā sporta skolā Jānis spēlēja basketbolu, daudz strādāja, audzināja bērnus un par šo vaļasprieku piemirsa, taču tad kādā dienā pirms gadiem 15, kaimiņiene Ainai un Jānim pēkšņi uzdāvināja divus baložu pārus. "Aina, es jums foršu dāvanu izdomāju!" priecājās kaimiņiene.
Izbēgt no vanaga nagiem
Aprūpēti, savas dienas aizvadot cilvēka paspārnē, baloži var dzīvot 12 līdz pat 15 gadus. Dabā izdzīvot gan ir grūtāk, jo balodis ir iecienīts kārums lielajiem putniem, īpaši vanagiem, kā arī citiem dzīvniekiem. "Mans paziņa savus baložus regulāri laiž lidot brīvībā. Vanags aiznesis jau kādus 70 baložus," stāsta Jānis Balodis.
"Mūsu balodim, tieši pateicoties vārnām, izdevās izsprukt no vanaga nagiem. Vārnas aizsargā savu teritoriju. Tas barā var mesties virsū vanagam, kurš saķēris balodi," pieredzē dalās Aina Balode. Viņa stāsta, ka ļaut baložiem lidot, kur pašiem tīk, īsti nevar, jo vanags ir acīgs un vaktē medījumu ļoti vērīgi. Arī žurkas labprāt mielotos ar baložiem, tieši tādēļ baložu mājās būvē uz augstiem pāļiem.
Baloži kā bizness
Jānis stāsta, ka daudzi mūsdienās ar baložiem pelna naudu. "Vērtīgākais sporta pasta balodis čempions tika pārdots par pusmiljonu dolāru. Pirms sacensībām baložiem uzliek elektroniskos gredzenus. Kādus 50 baložus aizved 1000 km no mājām. Tā baloža saimnieks, kurš pirmais tiek pie gredzena, ir uzvarējis. Daži stāsta, ka saimnieks ir gatavs savu balodi nošaut, redzot to tuvojamies, lai tikai ātrāk uzvarētu. Līdzko tiek pie gredzena, peļņa ir rokā. Nezināms ir arī to baložu liktenis, kurus izmanto kāzu ceremonijās. Palaiž vaļā, bet ne jau visi no šiem baložiem ir apmācīti atrast mājas," ar nožēlu secina Jānis.
Cik ilgi balodis jāmāca, lai spētu atlidot atpakaļ uz mājām? "Kā kurš, galvenais, cik ātri sāk mācīt. Ja no bērnības balodis radināts iet ārā, tad ātri, bet, ja dzīvo voljērā un ārā nav laists, tad atpakaļ neatlidos. Es arī pakāpeniski savējos laidu ārā, bet vanags aiznesa desmit putnus. Jāteic, ka pasaulē ar baložu audzēšanu šobrīd nodarbojas pārsvarā vecākā paaudze, jo šis vaļasprieks tomēr ir nopietns darbs. Esi piesiets mājām. Vēlākais septiņos vakarā baloži jābaro. Uz vairākām dienām tos vienus atstāt nevar, jo barību izmētā un uztaisa pamatīgu bardaku. Ja ziemā uz divām dienām gribu uz Peipusu aizbraukt makšķerēt, tad Aina paliek viņus barot," atbild Jānis.
Vai baložu audzētāja sieva Aina nekad nav iebildusi, ka vīra vaļasprieks prasa tik daudz rūpju? "Nē, gluži otrādi, man pašai vienmēr patikušas ģimenes, kurās ir suņi, kaķi, mājās valda rosība, prieks un dzīvība. Pašai papagaiļi ir bijuši, arī manām paziņām – paipalu vistiņas, papagaiļi, pērļu vistiņas, ļoti jauki! Arī man ir ļoti daudz aizraušanos. Visu dzīvi vienmēr esmu gājusi uz kādiem kursiem un apguvusi ko jaunu ļoti interesantās un dažādās jomās. Patīk veidot interesantus interjera priekšmetus, patīk dizains, māksla, izšūšana, sagādā prieku izdomāt un izveidot ko skaistu! Mēs viens otram ļaujam nodarboties ar to, kas mums patīk un sagādā prieku!" prieka recepti atklāj Aina Balode.
Baltie aristokrāti un parastie pelēkie
Lepnie, baltie un neparastie baloži, kurus satieku sēžam uz laktas, ir kā punkts uz i šīs šarmantās atmosfēras kompozīcijā. Piemājas voljērā daži baltie skaistuļi laidelējas te uz vienu, te – otru pusi, bet citi turpina sēdēt uz laktas un dūdināt. Laisko idilli gan pārtrauc viens no ģimenes četrkājainajiem mīluļiem – kaķis, kurš uzkāpis uz voljēra jumta, pārkarinājis ķepas tam pāri un zinātkāri sastindzis vēro notiekošo. Aina stāsta, ka šī paša nerātņa brālis jau šodien saņēmis aizrādījumu par pārāk biežo viesošanos uz baložu voljēra jumta. Jānis Balodis attaisa voljēra vārtiņus, dodas iekšā un rāda, cik dažādi baloži te mīt.
Kopumā Jānim ir vairāk nekā 100 baložu, apmēram 15 dažādu šķirņu. Dienā tie kopumā apēd trīs kologramus graudu, gadā – vairāk nekā tonnu. Graudus Jānis pērk no zemniekiem, bet pēc zālēm, vitamīniem un minerālvielām dodas uz Lietuvu, kur baložu audzēšana ir plašāk izplatīta nekā Latvijā.
"Balts ar brūnu asti, balts ar dzeltenu asti, balts ar melnu asti," uz baložiem rāda Jānis un sauc dažādu šķirņu nosaukumus. Kamēr baltie, cēlie baloži laidelējas un riņķo, grūti ko iegaumēt un saprast. Skaidrs ir tikai viens – "parastajiem", "pelēkajiem" baložiem, kas Rīgā stacijas laukumā un Vērmanes dārzā mango saldējumu, nav tik skaistu "pleznu" kā šiem daiļajiem eksemplāriem. Šo cēlo, dekoratīvo baložu "pēdas" apvij aristokrātiski, balti kuplu spalvu vēdekļi. Baložus ar šādām rotām pilsētas ielās neredzēt.
"Cits ir mīlīgs, cits – riebīga rakstura, baloži ir tikpat dažādi kā cilvēki," secina Jānis Balodis. Šogad vien viņš izaudzējis kādus 70 jaunus baložus. Vai tos arī pārdodat? "Pārsvarā jau nē, reti. Dažreiz ar citiem baložu audzētājiem maināmies ar šķirnēm. Ja pats vien audzēsi, tad jau radi vien sanāks," nosaka Jānis. Latvijā kopumā varētu būt ap 100 baložu audzētāju. Visiem sanākt kopā un pārrunāt aktualitātes šajā jomā neesot laika. Jānis ar Ainu sarunā gan vairākkārt piemin baložu audzētāju no Lielvārdes, kuram esot vismaz 1000 baložu, 15 kaķu un vēl daudz citu dzīvnieku. Viņam esot plaša sirds. "Šķiet, Rīgā kādi 15 cilvēki nodarbojas ar baložu audzēšanu, Liepājā – 10, apmēram tikpat Daugavpilī, Ventspils pusē un Lielvārdē," domā Jānis.
Baložu audzētāji trešajā paaudzē
Arī Jāņa vectēvs un tēvs nodarbojušies ar baložu audzēšanu. Jānis vectēvam gājis palīgā tīrīt baložu mājas, nesis tiem graudus. Dažreiz pat, sēžot skolas solā, nevarējis sagaidīt, kad varēs skriet vectētiņam palīgā. Savulaik audzēt baložus Liepājā bijis ārkārtīgi populāri. "Liepājā katrā kvartālā bija pa vienai baložu mājai. Arī Rīgā," atceras Jānis Balodis.
Viņš arī atminas kādu konkrētu gadījumu no bērnības: "Vectēvs pārdeva savu balodi kādam baložu audzētājam – savam paziņam, kas dzīvoja Liepājas otrā galā. Līdzko paziņa balodi pirmo reizi palaida vaļā, tā balodis – prom un atlidoja atpakaļ. Pēc nedēļas – atkal tas pats. Taču, kad balodis savās jaunajās mājās tika pie savas dūjas, pie mums vairs nelidoja. Retu reizi paciemojās un prom."
Jaunībā sporta skolā Jānis spēlēja basketbolu, daudz strādāja, audzināja bērnus un par šo vaļasprieku piemirsa, taču tad kādā dienā pirms gadiem 15, kaimiņiene Ainai un Jānim pēkšņi uzdāvināja divus baložu pārus. "Aina, es jums foršu dāvanu izdomāju!" priecājās kaimiņiene.
Izbēgt no vanaga nagiem
Aprūpēti, savas dienas aizvadot cilvēka paspārnē, baloži var dzīvot 12 līdz pat 15 gadus. Dabā izdzīvot gan ir grūtāk, jo balodis ir iecienīts kārums lielajiem putniem, īpaši vanagiem, kā arī citiem dzīvniekiem. "Mans paziņa savus baložus regulāri laiž lidot brīvībā. Vanags aiznesis jau kādus 70 baložus," stāsta Jānis Balodis.
"Mūsu balodim, tieši pateicoties vārnām, izdevās izsprukt no vanaga nagiem. Vārnas aizsargā savu teritoriju. Tas barā var mesties virsū vanagam, kurš saķēris balodi," pieredzē dalās Aina Balode. Viņa stāsta, ka ļaut baložiem lidot, kur pašiem tīk, īsti nevar, jo vanags ir acīgs un vaktē medījumu ļoti vērīgi. Arī žurkas labprāt mielotos ar baložiem, tieši tādēļ baložu mājās būvē uz augstiem pāļiem.
Baloži kā bizness
Jānis stāsta, ka daudzi mūsdienās ar baložiem pelna naudu. "Vērtīgākais sporta pasta balodis čempions tika pārdots par pusmiljonu dolāru. Pirms sacensībām baložiem uzliek elektroniskos gredzenus. Kādus 50 baložus aizved 1000 km no mājām. Tā baloža saimnieks, kurš pirmais tiek pie gredzena, ir uzvarējis. Daži stāsta, ka saimnieks ir gatavs savu balodi nošaut, redzot to tuvojamies, lai tikai ātrāk uzvarētu. Līdzko tiek pie gredzena, peļņa ir rokā. Nezināms ir arī to baložu liktenis, kurus izmanto kāzu ceremonijās. Palaiž vaļā, bet ne jau visi no šiem baložiem ir apmācīti atrast mājas," ar nožēlu secina Jānis.
Cik ilgi balodis jāmāca, lai spētu atlidot atpakaļ uz mājām? "Kā kurš, galvenais, cik ātri sāk mācīt. Ja no bērnības balodis radināts iet ārā, tad ātri, bet, ja dzīvo voljērā un ārā nav laists, tad atpakaļ neatlidos. Es arī pakāpeniski savējos laidu ārā, bet vanags aiznesa desmit putnus. Jāteic, ka pasaulē ar baložu audzēšanu šobrīd nodarbojas pārsvarā vecākā paaudze, jo šis vaļasprieks tomēr ir nopietns darbs. Esi piesiets mājām. Vēlākais septiņos vakarā baloži jābaro. Uz vairākām dienām tos vienus atstāt nevar, jo barību izmētā un uztaisa pamatīgu bardaku. Ja ziemā uz divām dienām gribu uz Peipusu aizbraukt makšķerēt, tad Aina paliek viņus barot," atbild Jānis.
Vai baložu audzētāja sieva Aina nekad nav iebildusi, ka vīra vaļasprieks prasa tik daudz rūpju? "Nē, gluži otrādi, man pašai vienmēr patikušas ģimenes, kurās ir suņi, kaķi, mājās valda rosība, prieks un dzīvība. Pašai papagaiļi ir bijuši, arī manām paziņām – paipalu vistiņas, papagaiļi, pērļu vistiņas, ļoti jauki! Arī man ir ļoti daudz aizraušanos. Visu dzīvi vienmēr esmu gājusi uz kādiem kursiem un apguvusi ko jaunu ļoti interesantās un dažādās jomās. Patīk veidot interesantus interjera priekšmetus, patīk dizains, māksla, izšūšana, sagādā prieku izdomāt un izveidot ko skaistu! Mēs viens otram ļaujam nodarboties ar to, kas mums patīk un sagādā prieku!" prieka recepti atklāj Aina Balode.