Ekonomikas zinātnē sakarību starp nodokļu likmi un iekasēto nodokļu apjomu sauc par Lafēra līkni. Ja nodokļi ir pārāk lieli, valsts ienākumi samazinās. Restorānu nozare ir tā, kas šobrīd vārdos grib iznākt laukā no pelēkās zonas, bet darbos to nespēj pārlieku smagā nodokļu sloga dēļ.

Jaunas ģimenes izveidošana, triju bērnu radīšana, samērīgi ienākumi un apdomīgi tēriņi, tālredzīga parūpēšanās par gaidāmajām vecumdienām – tas viss izmaksā aptuveni miljonu eiro 20 gados. Pie šāda slēdziena nonācis uzņēmējs Armands Sakne, četru gadu garumā liekot čeku pie čeka un ik dienu skrupulozi analizējot savas ģimenes budžetu.

Ikviens uzņēmums, kas nodrošina kādam darbu, pelna cieņu, jo īpaši, ja šī darbavieta nodokļus rada, nevis tos patērē. Mazais bizness Latvijā vēl netiek pienācīgi novērtēts – no sociālā un sabiedrības labklājības viedokļa neliela ģimenes kafejnīciņa ir ne mazāk nozīmīga par tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kurā riska kapitālisti saguldījuši svešus miljonus.

Neilgā laika periodā Indijas vārds Latvijā publicētajās ziņās parādījies divas reizes un ne ar ko labu: Indijā nogalināta Latvijas pilsone, kura uz turieni bija devusies ārstēt depresiju, un tepat Rīgā cita pilsone izmesta pa logu – vainīgi divi indieši, kuri Latvijā uzturējušies legāli.

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi kopš 2008. gada zaļās enerģijas ražotājiem ir samaksājuši 1,8 miljardus eiro un līdz 2038. gadam samaksās vēl vismaz 1,5 miljardus, pie nosacījuma, ka valsts jaunas subsīdijas vairs nepiešķirs.

Londonas Karaliskā tiesa aprīlī piesprieda septiņu gadu cietumsodu rumāņu vergturim, kurš kādā demontāžas objektā paverdzināja piecpadsmit strādnieku. Kāda tam saistība ar Latviju? Tāda, ka Londonas nekustamo īpašumu tirgū pašlaik ieplūst milzīga nauda, tostarp Krievijas miljardieriem piederoša, un būvlaukumos ir daudz mūsu tautiešu, kas svešumā devušies labākas dzīves meklējumos.

Profesionālās izglītības sistēmas reforma, ko finansē Eiropas Savienība, Latvijā ir aptuveni pusē. Ikgadējā ziņojumā par mūsu valsti Eiropas Komisija aizrādījusi, ka pārmaiņas saturā notiek pārāk lēni. Taču jau notikušie uzlabojumi ir tiešām revolucionāri, un darba devējiem vairs nav pamata uzturēt mītu par profenēm, kas ražo nejēgas. Uzņēmēji nu paši piedalās mācību procesa veidošanā.

Šī ir salīdzinoši jauna tendence ar cilvēktirdzniecību saistīto noziegumu īstenošanā – upuru pievilināšanai kā māneklis vai piesegs tiek izmantots brīvprātīgais darbs. Pierādīt to ir tikpat kā neiespējami, jo upuris uz ekspluatāciju parakstās no brīvas gribas vai pat piemaksā. Gluži kā tie puikas par tiesībām krāsot sētu Toma Sojera vietā.

Neviena amatpersona nav tik svarīga, lai tās dēļ apdraudētu projekta īstenošanu, un tas attiecas arī uz kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu. Pārāk lielas likmes. Iespējams, šī ir vienīgā kopīgā Baltijas valstu atziņa "Rail Baltica" projektā. Viss pārējais – vienas vienīgas nesaskaņas.

Krūtis. Pa kreisi – dabīgas, pa labi – skalpeļa uzlabotas. Vēderi, dibeni, deguni, ausis, dzimumorgāni. Pirms un pēc. Arī Latvijas advokātu kantori glabā turīgu cilvēku noslēpumus par hakeru iebrukumiem ārstniecības iestāžu datu sistēmās. Taču mūsu klīnikām ar šantāžas gadījumiem līdz šim izdevies tikt galā konfidenciāli, bez lieka trokšņa un publiska kaitējuma klientiem. Ne tā kā Lietuvā.

Termins "patiesā labuma guvējs" ir diezgan neveiksmīgs, jo neba katra uzņēmējdarbība un jebkāda cita veida organizēta darbošanās nes augļus. Eiropas likumdevēja domu precīzāk izteiktu jēdziens "faktiskais īpašnieks". Līdz 1. martam ikvienam uzņēmumam, zemnieku saimniecībai, biedrībai un pat reliģiskai organizācijai Uzņēmumu reģistrā ir jāatklāj, kā labā darbojas jeb konkrētas fiziskās personas vārds.

Nacionālā attīstības plāna (NAP) "derīguma termiņš" strauji tuvojas beigām, bet sarunas par Eiropas Savienības fondu finansējumu nākamajā daudzgadu budžetā sāksies jau pavasarī. Latvijai būs jānoformulē, ko tā vēlas darīt ar savu naudas aploksni.

Kontrole pār iedzīvotāju naudu atrodas dažu augstākā līmeņa baņķieru un politiķu rokās. Krīzes apstākļos tieši viņi izlemj, cik eiro dienā katram ļauts saņemt. Ja vien ietaupījumi netiek glabāti skaidrā naudā vai kādos citos elektroniski nekontrolētos aktīvos. Šis ir būtisks pretarguments globāli virzītajai iniciatīvai par atteikšanos no skaidras naudas.

No 2020. gada 10% transportā patērētās enerģijas jābūt saražotai no atjaunojamiem energoresursiem – vai tas būtu spirts no kviešiem, dīzelis no rapša vai augu eļļa, kurā izcepts 100 porciju frī kartupeļu. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka pirmskrīzes iedvesmā nospraustais mērķis ar pašreizējiem atbalsta mehānismiem nav sasniedzams, bet jaunu ieviešana gulsies uz patērētāju pleciem. Vai arī to neieviešana...

Vairāku nozaru organizācijas aktualizējušas jautājumu par viesstrādnieku uzņemšanu – vajagot vairāk un vienkāršāk. Tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvājusi atjaunoto sarakstu ar profesijām, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums, un tajā atrodami gan profesori, gan celtnieki.

Sagaidot Latvijas Republikas pastāvēšanas simtgadi, kinoļaudīm darba pilnas rokas. Ir pasūtījums ražot, ir piešķirta valsts nauda, taču producentiem to nākas tērēt arī tur, kur šķiesties nebūtu pamata. Latvijas Televīzijas arhīvs ir viens no dārgākajiem, ja ne visā Eiropā, tad mūsu reģionā noteikti.

Pirms jaunu lēmumu pieņemšanas vai izvērtējot līdzšinējās politikas sasniegumus visdažādākajās nozarēs, valsts institūcijas pasūta izpēti. Ik gadu tās ir daudzos miljonos mērāmas summas, taču lielākajā daļā gadījumu pelnītāji ir ārzemnieki, turklāt nereti pie pasūtījumiem viņi tiek bez konkursa.

"Iesākt plašāku publisku diskusiju, lai valsts pieņemtu labāko iespējamo lēmumu," – tā Privatizācijas aģentūras vadītājs Vladimirs Loginovs augusta sākumā skaidroja publicitātes nepieciešamību pētījumam "Valsts stratēģijas rīcībai ar "Lattelecom" un LMT kapitāla daļām izstrāde".

Ārvalstu kapitāla lobijs Latvijā mēģina uzspiest valsts institūcijām pienākumu sazināties ar ārzemju uzņēmējiem angliski. Faktiski ir runa par otrās valsts valodas ieviešanu uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē. Latviešu valodas pozīcijas tādējādi tiktu būtiski vājinātas.

Lai glābtu Latvijas iedzīvotājus no būvniecības izraisītiem draudiem, tiek sacerēti arvien jauni normatīvie akti, izveidota speciāla iestāde, kas uzrauga sabiedriski nozīmīgu ēku stāvokli, politiskajā vidē nekustamā īpašuma nozares problēmu risināšanai allaž tiek dota priekšroka. Un tomēr visu šo pūļu rezultātā ēku drošība valstī turpina pasliktināties.

Autobūves industrijas apsolītais izrāviens elektrisko automašīnu jomā patiesībā ir mārketinga triks – divreiz lielāks nobraukums tiks panākts uz akumulatoru skaita un mašīnas svara pieauguma rēķina. Taču citas alternatīvas mazlitrāžas dīzeļu aizvākšanai no pasaules ceļiem un ielām nav. Tas attiecas arī uz Rīgas piekvēpušajiem namiem un plaušām.

Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā nepieciešamas radikālas izmaiņas. No 2030. gada Eiropas Savienības valstīs tikai 5 % atkritumu drīkstēs noglabāt, un tas faktiski ir tik daudz, cik paliek pāri pēc nepārstrādājamu atkritumu sadedzināšanas. Mēs lielāko daļu atkritumu kraujam kaudzēs poligonos, šķirot nemācāmies, atkritumu dedzinātavas mums nav.

19 % Latvijas sauszemes ir piešķirts īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Tie ir 685 dabas parki, liegumi, apvidi – teritorijas ar dažādu aizsardzības statusu un saimniekošanas aprobežojumiem. Vēl atsevišķi klāt pierēķināmi divarpus tūkstoši mikroliegumu un 15 % Latvijas teritoriālās jūras, kas arī tiek īpaši aizsargāta*.

"Ne jau es to naudu esmu nozadzis!" taisnojas Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) direktors Armands Magone. Konstatēto neatbilstību apjoms viņa vadītās iestādes īstenotajos digitālajos projektos ir vairāk nekā pusmiljons eiro, bet desmit gadus būvētā un divtik vērtā Latvijas digitālā kultūras karte neatbilst mūsdienu prasībām – nedz darbības ātruma, nedz satura ziņā.

Valsts ieņēmumu dienests pagājušā gada nogalē saņēma plašu sarakstu ar automašīnām, kuru pārdošanas procesā pielietotas nodokļu nemaksāšanas shēmas. Vienojošais elements stāstā ir mašīnu markas – "Toyota", "Lexus" –, kā arī dīlera nosaukums – "Amserv".

Lai arī turpmāk saņemtu naudu no Eiropas Savienības fondiem, ir jāpierāda, ka protam to lietderīgi tērēt. Ir divi veidi, kā to izdarīt: vai nu apjūsmot iepriekšējo finanšu perioda veikumu atskaišu dokumentos, vai patiešām izmantot naudu gudri. Darbnīca "6K" apskata, kā rīkojusies Latvija.

Valstij nonākot pilnīgā izolācijā, autonomā režīmā karadarbības apstākļos Latvijas tautsaimniecība pilnvērtīgi spētu funkcionēt vismaz divas nedēļas, iespējams, arī ilgāk. Tādas ir Ekonomikas ministrijas aplēses. Taču valdībai būtu nepieciešama pilnīga sadarbība no komersantu puses.

Labs katrs eiro, kas nopelnīts Latvijā, un labs katrs investors, kurš padara bagātāku ne tikai sevi, bet Latviju kopumā. Gadiem ilgi kultivēts priekšstats, ka tieši ārvalstu investori atnesīs mums labāku dzīvi.

Pirms pāris nedēļām pie lielveikala "Sky" Mežciemā Rīgā piebrauca busiņš ar uzrakstu "DOGO". Šķiet gluži neticami, ka premium veikals premium publikai varētu tirgot vislētāko Latvijas tirgū pieejamo suņu barību. Taču ne jau slimības skartā uzņēmuma "Tukuma straume" bizness satrauc suņus un viņu īpašniekus... 

Finanšu ministrijas optimisms attiecībā uz gaidāmo vidējās algas pieaugumu jāvērtē ar piesardzību, jo šis rādītājs ekonomisko situāciju valstī neatspoguļo objektīvi. Dažu cilvēku ekstrēmi lielā alga uz papīra vidēji bagātākus padara visus Latvijas iedzīvotājus, taču realitātē no teju 900 000 eiro lielās gada algas vienīgais ieguvējs ir pats "air Baltic" šefs – Martins Aleksandrs Gauss.

Par nepieciešamību darīt zināmu plašākai sabiedrībai, kādi cilvēki un kādos nolūkos staigā pa Latvijas politiķu kabinetiem, tiek runāts jau ceturto gadu, taču progress Lobēšanas atklātības likuma virzībā nav manāms.

Latvijai ir vajadzīgas inovācijas, revolucionāras idejas, eksportspējīgi piedāvājumi un visā pasaulē pieprasīti patenti. Valsts finanšu institūcijas "Altum" darbinieki to visu dēvē vienā vārdā – kosmoss. Taču uz "kosmosu", kā liecina pēdējos gados apstiprinātie uzņēmējdarbības projekti, spējīga vien niecīga daļa jauno uzņēmēju – varbūt kādi seši septiņi procenti.

Tirdzniecības apjomu ziņā Kanāda ir Latvijas partnere no reitinga piektā desmita. Pērn preču eksports bija nepilnu 19 miljonu eiro, imports – mazāk par 10 miljonu eiro apmērā, un maz ticams, ka Saeimas ratificētais brīvās tirdzniecības nolīgums tuvā nākotnē izraisīs kādas grandiozas pārmaiņas statistikā.

Eiropas Savienības institūciju Pārredzamības reģistrā, kur jāpiesakās visu veidu interešu nevalstiskajiem lobētājiem, atrodami arī Latvijas pārstāvji. Taču saraksts nav pārlieku garš. Briseles un Strasbūras gaiteņos lobē tie, kam ir nauda un galvenais – uzņēmība. Latvijas uzņēmējiem īpaši pietrūkst pēdējās, tāpēc par mūsu interešu aizstāvjiem bieži vien izliekas ārzemnieki.

Dabiskais filtrs, kas gadiem ilgi atturēja cittautiešus no piedalīšanās Latvijas valsts pārvaldē, pamazām pārstājis darboties. Jaunā divdesmit un trīsdesmitgadnieku paaudze gana prasmīgi lieto valsts valodu, tomēr latviešu monopols darbam valsts pārvaldē saglabājas.

Bermontiādes galvenais stratēģis ģenerālis Pēteris Radziņš uzskatīja, ka karavīram par notiekošo jāzina ne vairāk kā vienu komandtrepi uz augšu. NATO struktūrā klāt pielikts vēl viens pakāpiens, proti, nodaļniekam jāzina, ko iecerējis vadinieks, ko – rotnieks. Pilsonim, lai saprastu, kas notiek ar viņa valsti, ar divām trepēm ir par maz.

Gadu mijas tuvumā dažādu zinātnisku un pseidozinātnisku disciplīnu pārstāvji ‒ ekonomisti, politologi, sociologi, arī astrologi ‒ izklāsta prognozes par to, kas notiks nākamajā laika nogrieznī. Žurnālisti tās cītīgi atreferē, lai sabiedrība būtu gatava jauniem dzīves pavērsieniem.

Latvijas valstij ir milzīgs parāds. Ja Latvijas valsts būtu uzņēmējs vai īstermiņa kredītus sagrābies pilsonis, nemaz pagulēt nevarētu. Saskaņā ar Valsts kases datiem 8,913 miljardi eiro uz 30. septembri. Lielāks nekā nākamā gada budžets, ko valdība slavē, lielu un labu esam.

Dusmīgajās vārdu cīņās par 776 Latvijas valsts uzlūgto migrantu uzņemšanu un raizēs vai gandarījumā, ka no atbraucējiem teju neviens nespēj izturēt Latvijas piedāvājumu, tiek aizmirsti valstī jau mītošie ārzemnieku simti. Viņi jau ir te. Un būs vēl vairāk.

Nevienai Latvijas tautsaimniecības nozarei nav tādu izredžu uz galvu reibinošu karjeru kā militārajai industrijai. Un arī izredžu pievilties, ja lēmēju galā ērtāk būs atstāt visu, kā ir. Šobrīd spēkā ir jau ceturtais likums, kas sola valsts aizsardzībai tērēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču vēl nekad šis solījums nav bijis tik tuvu īstenošanai – 368 miljoni eiro šogad, 473 miljoni 2017. gadā.