Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tomēr cilvēki nereti aizmirst, ka viens faktors precīzu prognožu iespējamību padara praktiski neiespējamu – cilvēks.

Decembra beigās azartspēļu uzņēmums SIA "LATSSON LICENSING" (preču zīme "Triobet") autoritatīvi paziņoja, ka Latvija 2017. gadā nesasniegs valdības iecerēto 3,5 % izaugsmi. Bukmeikeru vērtējumā ar Eiropas Savienības investīcijām nepietikšot tik augstai izaugsmei, taču privāto investīciju ieplūšanu kavēs ģeopolitiskā situācija. Turklāt nestabilitāti reģionā sekmējot Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu.

Taču šis pats kantoris un šie paši bukmeikeri iepriekš Trampa izredzes kļūt par prezidentu novērtēja ar nieka 20 % pret Hilarijas Klintones 80%. Attiecībā uz mūsu pašu gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām viņi ar 40 % iespējamību tagad paredz, ka "Vienotība" iegūs 5‒10 % balsu.

Cilvēki nepielāgojas modeļiem

Ziņu aģentūras un portāli šādas ziņas nekritiski pārpublicē, kaut arī preses relīžu autors pat nav noskaidrojams, kur nu vēl šo mistisko bukmeikeru personības. Taču viena lieta, ja ar nākotnes patiesībām rotaļājas azartspēļu uzņēmums, kura vēstījumam ir tikai viens mērķis – atdodiet mums savu naudu. Tādas pašas kļūdas tiek pieļautas arī šķietami nopietnās zinātnēs. Ja arī sociologi kaut ko spēj precīzi saskaitīt, tālāk jau seko šo skaitļu interpretācija, un te paveras visplašākās iespējas kļūdīties.

Sociologs Arnis Kaktiņš atgādina, ka amerikāņu socioloģiskajās aptaujās Tramps saņēma par trim miljoniem balsu vairāk nekā Klintone. Taču viņu vēlēšanu sistēma ir būvēta tā, ka prezidentu faktiski ievēl mazākums. Līdz ar to nepareiza datu interpretācija ir pārmetums gan medijiem, gan arī politologiem un politiķiem, kas līdz pat pēdējam brīdim bija pārliecināti par Klintones uzvaru un arī Brexit iznākumu. Krievijai gada garumā tika prognozēts sabrukums, bet ne nu brūk, ne kā.

Politologs Juris Rozenvalds skaidro, ka politisko notikumu prognozēšanā pastāv divas problēmas: "Metodes nav attīstītas, un substance ir komplicētāka. Jebkura dabas parādība ir mazāk komplicēta nekā cilvēks." Un politiskie lēmumi tiek pieņemti ne tikai tāpēc, ka sabiedrībai tā būs izdevīgāk. Arī vēlētāji tāpat mēdz kaut ko izdarīt joka pēc, bez dziļākas iekšējas loģikas. "Ja man prasīsiet, kas notiks 2017. gada beigās, paļaujoties uz intuīciju, es varu kaut ko prognozēt, tomēr cepuri apēst neņemos."

Zināmas likumsakarības politikā iespējams saskatīt tendenču līmenī. Piemēram, demokrātijā ierobežojot masu informācijas līdzekļu darbību, skaidrs, ka būs sagaidāmas negatīvas sociālpolitiskās sekas. Ekonomikas prognozes ir konkrētākas nekā politologu lietotās, jo operē galvenokārt ar skaitļiem, nevis viedokļiem. Kļūdas iespējamība mazāka nekā politisko procesu prognozēs, taču sekas smagākas. Te dzīves pielāgošanu dažādiem ekonomikas modeļiem traucē tas, ka cilvēki nerīkojas, vadoties tikai pēc principa "izdevīgi – neizdevīgi".

Ja vajag ‒ klab un grab

Sociologs Arnis Kaktiņš atzīst: "Nākotne ir neizzināma, un tā ir ilūzija, ka var izveidot ideālu modeli, uz kura pamata izdarīt precīzas prognozes." Jāizšķir tās prognozes, ko valdība lieto ekonomikas prognozēšanai, no dažādām prognozēm publiskajā telpā. "Medijiem vajag, lai kāds klabētu un grabētu. Man kaut ko pajautā, es kaut ko atbildu. Bet tikpat labi tur apakšā var būt tikai mans subjektīvais viedoklis."

Makroekonomiskie scenāriji ir krietni nopietnāka, garlaicīgāka un šajā jomā neiesvaidītam lasītājam neizprotama lasāmviela – ar sarežģītām formulām un garām skaitļu virtenēm, taču arī uz to balstītos secinājums ietekmē politiķi un ierēdņi. Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs skaidro:

"Ekonomisti var un sniedz savlaicīgu informāciju par tautsaimniecības pārkaršanas vai lejupslīdes draudiem, par atsevišķu nozaru/jomu regulējumu problēmām, politisko lēmumu ietekmi uz sociālekonomiskajiem procesiem utt. Diemžēl pietiekami bieži šie brīdinājumi dzirdīgas ausis tā arī nesasniedz. Ekonomiskās prognozes salīdzinoša "miera periodos" ir visai ticamas – ekonomisti, balstoties uz tiem pieejamo ļoti plašo informāciju un tās apstrādi ekonomiskajos modeļos, spēj salīdzinoši labi pateikt, kurā virzienā attīstīsies tautsaimniecība. Tas, kur ekonomisti ir nosacīti vājāki, ir dažādu veidu ekonomisko šoku paredzēšana, kas salīdzinoši bieži izriet nevis no ekonomikas, bet politikas."

Pietrūkst laika rindu

Viedokļi gan arī ekonomistu starpā mēdz atšķirties, un tad politikas veidotājiem jālemj, vai un kurus argumentus ņemt vērā. Nereti tas ir visnotaļ komplicēti, jo pat viens un tas pats ekonomikas eksperts vienu un to pašu jomu vai procesu ar mēneša nobīdi vērtē pilnīgi atšķirīgi, nav pat runas par nākotnes prognozēm. Ekonomikas žurnālists Arnis Kluinis apkopojis šādus feilerus vairāku komercbanku ekspertu izpildījumā.

Tā, "Swedbankai" oktobrī apstrādes rūpniecība "šķiet mazliet pieklususi" un "ražošanas apjomu izaugsme sāka noplakt, bet novembrī vidējā deviņu mēnešu izaugsme pēkšņi „ir gana apmierinoša". Vai "Citadelei" ‒ rūpniecības pieaugums trešajā ceturksnī "kļuvis krietni piezemētāks", kamēr novembris apstrādes rūpniecībā Latvijā "atkal padevies diezgan labs". "Netiek skaidrībā par skaitļiem un jūtām," secina žurnālists. Iespējams, pretrunās vainojama Arņa Kaktiņa pieminētā nepieciešamība klabēt un grabēt medijiem un politiķiem par prieku.

Tomēr nevienā statistikas modelī nav iespējams iekļaut visus aspektus, un subjektivitāte ir neizbēgama, uzskata Latvijas Universitātes profesore Margarita Dunska. Daudzi modeļos izmantotie indikatori tiek balstīti tieši uz cilvēku gaidām. Turklāt, lai kaut ko izskaidrotu, raugoties uz pagātni, ir nepieciešamas garas laika rindas, kuru neatkarīgās Latvijas rīcībā nemaz nav. Sapīties gan iespējams arī garās rindās, taču nākotnes tendences ir iespējams saskatīt.

Ja skatās garo ciklu teoriju, šobrīd ekonomikas zemākais vilnis ir iziets, un varam cerēt uz labākiem nākamajiem 50‒60 gadiem. Profesorei pašai pie sirds ir ideja par to, ka ikviens uzplaukuma periods saistīts ar jaunu tehnoloģiju ienākšanu dzīvē. Bija dzelzceļš, lidmašīnas, telefons, datori. Kas būs nākamā tehnoloģija globālajam ekonomikas uzrāvienam? Varbūt nanotehnoloģijas. Drīz uzzināsim.

Prognozes nākotnē

Ir vēl viena nozare, kas nodarbojas un pretendē uz nākotnes zīmju ieraudzīšanu un tulkošanu. Daudzi astroloģiju uzskata par blēņām, lai gan, līdzīgi socioloģijas disciplīnām, arī te ir savi modeļi, kartes, formulas. Sertificēta astroloģe Guna Kārkliņa skaidro, ka popkultūras horoskopi, ko publicē mediji, nav astroloģija. Tie domāti vien izklaidei, kādam varbūt iedvesmai. Sociologs Arnis Kaktiņš gan neuzskata, ka valdībai ekonomistu prognozes būtu jānomaina pret astrologu pakalpojumiem vai jāvēro, kā zaķi grauž zāli, lai noskaidrotu, kāds rīt būs laiks. Acīmredzot katrai zināšanai savs laiks un vieta.

Ekonomists Igors Kasjanovs pieļauj, ka nākotnē nākotni spēsim prognozēt sekmīgāk: "Vēl pavisam bērna autiņos ir mikrodatu izmantošana šajā jomā, bet es ticu, ka tuvāko desmitgažu laikā tieši mikrodati ļaus vēl dziļāk ieskatīties iedzīvotāju rīcībmodeļos, kas sniegs lielu pienesumu arī ekonomiskajā analītikā."

Vismaz pagaidām 100 % droši ir vien tas, ka neviena sociālā zinātne nespēj sniegt 100 % ticamas prognozes.