Valsts ieņēmumu dienests (VID) konceptuāli piekritis nozares likumdošanas pārskatīšanai, taču arī pašiem uzņēmējiem ir jāuzlabo sava biznesa kultūra. Nodokļi jāmaksā.
Visrupjākais valsts un savu darbinieku apzagšanas piemērs restorānu nozarē bija restorānu "Gan Bei" skandāls 2014. gadā. Pusi no kases aparātos iereģistrētās naudas uzņēmuma īpašnieki ņēma laukā. Daļu atmeta darbinieku aplokšņu algām, arī manipulācijas ar kases iekārtām bija jāapmaksā, bet lielāko daļu pārlika savās kabatās, lai nodokļi nebūtu jāmaksā.
Cietumā šo organizēto grupu neielika – VID piekrita iekasēt valstij pienākošos miljonu eiro un uzņēmumu nelikvidēt, prokuratūra piekrita ar visiem deviņiem shēmotājiem vienoties par nosacītu brīvības atņemšanu un naudassodiem. Restorāni strādā, bet, cerams, ne tā, kā to darīja iepriekš. Vismaz cilvēki runā, ka čeki tur esot redzēti. Nozarē strādājošie un konkurenti "Gan Bei" toreiz neaizstāvēja. Neviens labs vārds par viņiem neizskanēja. Gluži otrādi – aicinājumi uz boikotu.
Pilnīgi pretēju reakciju var novērot pašlaik saistībā ar restorānu tīkla "Vairāk saules" kratīšanu. Atbalsta kampaņas. Pārmetumi policijai par neiejūtību. Patiešām neparasti, ka rūpes par valstij nozagtiem nodokļiem šoreiz uzņēmies nevis VID, bet Valsts policija. VID ir prasījis skaidrojumu, taču atbilde neesot saņemta.
Kaut gan kriminālprocess tāpat agri vai vēlu nonāks līdz VID, jo tā ir vienīgā institūcija, kas var pateikt, cik nodokļos ir samaksāts. Saskaņā ar sākotnējo informāciju Valsts policijā ir aizdomas, ka noziedzīgo darbību dēļ, iejaucoties kases aparātu sistēmā un sagrozot grāmatvedības datus, valstij nodarīti aptuveni 1,5 miljonu eiro lieli zaudējumi. Uzņēmums to kategoriski noliedz.
Taču pat tad, ja šī tiešām ir ļaunu konkurentu sarūpēta izrāde, restorānu nozarei kopumā izvairīšanās no nodokļu nomaksas ir raksturīga, un ēdinātāji nemaz neslēpj, ka strādā pelēkajā biznesa zonā, kur daļa nodokļu aiziet garām valsts kasei.
Risinājums pelēkajā zonā
"Latvijas Restorānu biedrības" vadītājs Jānis Jenzis atzīst, ka uzņēmumu lielākā problēma ir samaksāt tieši darbaspēka nodokļus un viņi meklē iespējas tos optimizēt. Samaksājot visus nodokļus, jebkurš restorāns paliktu mīnusos. Apgrozot miljonu, par restorāna pastāvēšanu būtu vēl jāpiemaksā 200 tūkstoši, un, protams, tāds bizness dabā nav iespējams. Iztrūkums tiekot atrisināts pelēkajā zonā.
Kā tehniski tas darbojas, J. Jenzis atklāt nevēlas. Visticamākais, tādēļ, ka tad nāktos stāstīt par to, ka arī sabiedrībā populāri pavāri VID pārbaužu laikā savus darbiniekus paslēpj skapī. Manipulācijas ar darbinieku skaita uzrādīšanu ir viena no aplokšņu algu metodēm. Legāli strādā divi darbinieki, pārējie četri slēpjas.
Taču ēdinātāju vidū esot arī tādi kolēģi, kas atklāti atzīst, ka strādā kā pilnīgi melnstrādnieki. J. Jenzis dod nelielu norādi – tie nav latviešu tautības cilvēki. "Mūsu mērķis ir tāds normatīvais regulējums, ko varam īstenot, un kopīgiem spēkiem vērsties pret pilnīgi melnajiem uzņēmējiem, kas kropļo tirgu," tāda ir jēga biedrības uzsāktajai sadarbībai ar VID.
Un VID arī visnotaļ vēlīgi izsakās par šo iniciatīvu: "Lai gan ēdināšanas nozarē risināmo problēmjautājumu vēl ir daudz, situācija lēnām uzlabojas, un lielā mērā tas notiek, tieši pateicoties pašas nozares izdarītajai izvēlei iet sadarbības un pašsakārtošanās ceļu. Restorānu nozares centienus apliecina arī nesen "Latvijas Restorānu biedrības" izveidotā darba grupa ar mērķi sakārtot nozari un mazināt tajā ēnu ekonomiku."
Metodes un dzeramnauda
"Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K" lūdza VID raksturot pašreizējo situāciju restorānu nozarē. Secinājumi ir šādi:
"Kopumā nozare veido daļu no ēnu ekonomikas valstī, nepilnā apmērā maksājot PVN no realizācijas darījumiem, kā arī algas nodokļus – IIN un VSAOI. Par šiem riskiem liecina gan VID rīcībā esošie dati, gan iedzīvotāju sniegtā informācija – daudzi uzņēmumi joprojām turpina neizsniegt EKA čekus.
Arī aplokšņu algas ir būtiska problēma šajā nozarē. Piemēram – monitorējot nodokļu maksātājus, kuriem 2017. gadā veikti kontroles pasākumi un kuri pārbaudes laikā solīja paaugstināt darba samaksu, būtisks palielinājums ir konstatēts tikai atsevišķiem nodokļu maksātājiem.
Iezīmējas tendence – algas ir mainīgas katrā mēnesī (palielinās, samazinās), tādēļ kopumā darba algu būtisks pieaugums nozarē nav novērojams. Vēl viena tendence – ja palielinās darba ņēmēju skaits, darba samaksa samazinās, savukārt samazinot darba ņēmēju skaitu, darba samaksa palielinās."
Vidējie bruto ienākumi valstī gada pirmajā ceturksnī ir 944 eiro, savukārt restorānos strādājošajiem tikai 523 eiro, un bāros atalgojums ir vēl mazāks – 333 eiro. Te gan jāpiemin būtiska nianse – viesmīlībā strādājošie saņem dzeramnaudas, un tas ir legāli. Solīdā restorānā 10% no rēķina ir pieklājības norma. Veiksmīgā nedēļā personāls var nopelnīt tikpat, cik oficiālā mēnešalga un vēl vairāk. Protams, VID atskaitēs dzeramnaudas, kas restorānu īpašniekiem būtiski samazina izmaksu slogu, neparādās.
Jāatrod optimālā likme
Restorānu biedrība šobrīd ir definējusi vairākus sasniedzamos mērķus nozares sakārtošanai, tostarp arī nepieciešamās izmaiņas nodokļu politikā:
"Lai dotu iespēju uzņēmējiem iziet no pelēkās zonas, nepieciešams samazināt nozares nodokļu slogu. PVN samazinājums līdz 5% (12%). Darbaspēka nodokļu samazinājums. Neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro."
Jau tas fakts, ka Finanšu ministrija piekritusi vadīt nākamo darba grupas sēdi, uzņēmējiem šķiet cerīgi. Kā secina J. Jenzis – problēma beidzot apzināta: "Valsts ir sapratusi, ka mums ir grūtības ar nodokļu nomaksu". Un atziņa, ka lielāki nodokļi automātiski nenozīmē lielākus ienākumus Valsts kasē, ir ekonomikas zinātnē nostiprināta.
1978. gadā ASV ekonomista Artura Lafēra uzzīmētā hipotētiskā līkne grafiski parāda nodokļu likmju un valsts budžeta nodokļu ieņēmumu saistību. Ja likme ir 0%, nodokļu ieņēmumi ir nulle, taču nulle ir arī tad, ja likme ir 100%. Optimālā nodokļu likme, kas nodrošina budžetam lielākos ieņēmumus, atrodas kaut kur pa vidu.
Lafērs šo punktu atzīmē ar grieķu burtu α – alfa. Valdība nevar tikai celt nodokļus un cerēt, ka tā nopelnīs vairāk, jo pienāk brīdis, kad sāk veidoties pretējs efekts. Uzņēmēji vairs nespēj prasīto samaksāt un dodas ēnainajā pagrīdē. Lai Latvijas restorāni izlīstu no tās laukā, ir jāatrod ideālā alfa.