Militārā un civilās aizsardzības sistēma paredz iesaistīt mobilizācijā kā privātās, tā arī juridiskās personas, un te brīvprātības princips nedarbojas.
Iespēja, ka, sākoties karam, varēs vienkārši paslēpties vai aizbēgt projām no Latvijas, kā to saskaņā ar pēdējo gadu sabiedriskās domas aptaujām iedomājušies aptuveni 40 procenti iedzīvotāju, ir novērsta. Likumdevējs normatīvajos aktos pēc Ukrainas kara sākšanās izdarījis virkni grozījumu, kas militāra iebrukuma gadījumā aizliedz nepretoties un pastiprina ikviena pilsoņa atbildību par savas valsts likteni. Tostarp arī uzņēmējiem kara apstākļos būtu milzīga loma, jo – kamēr vieni karo, otriem viņi jābaro. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Lai valsts neapstātos
Augošās bažas armijas cilvēku un militārās politikas ekspertu vidū saistītas ar rudenī plānotajiem Krievijas militārajiem manevriem "Zapad 2017", kad vairākas Krievijas divīzijas tiks pārsviestas uz Baltkrieviju. Šāda mēroga spēkiem esot pilnā kaujas gatavībā, pastāv iespēja, ka Krievija tos var izmantot ne tikai mācību nolūkiem, tāpēc NATO spēkos notiek aktīva gatavošanās rudens cēlienam. Tikmēr civilajā sektorā nekādas aktivitātes nav manāmas un uzņēmēji bez īpaša pamudinājuma par iespējamo X stundu nedomā.
Dokumentu, kuros minēti komersantu pienākumi, ir daudz. Aizsardzības ministrijas interneta vietnē, normatīvo aktu sadaļā "Bruņoto spēku rezerve un mobilizācija. Civilās aizsardzības sistēmas atbalsts bruņotajiem spēkiem izņēmuma stāvoklī", atrodami 28 normatīvie akti, kuros atrunāti arī komersantu pienākumi. Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktore Olga Bogdanova piekrīt, ka tas nav pārskatāmi, taču tādas atsevišķas rokasgrāmatas, kā uzņēmumam izdzīvot kara apstākļos, nav. Viņas vadītajā struktūrvienībā ir tapis Tautsaimniecības mobilizācijas plāns, taču šis 10 gadus veidotais dokuments ir konfidenciāls – lai potenciālais ienaidnieks nevarētu savlaicīgi izlasīt, kas ir mūsu vājās vietas, un tad tām uzbrukt.
Plāna pamata uzdevums ir nodrošināt, lai izņēmuma apstākļos valsts iekārta turpinātu funkcionēt, lai darbotos iestādes, slimnīcas, policija. Valdībai force majeure apstākļos ir tiesības, nerīkojot konkursu, paņemt no komersanta valstij nepieciešamo mantu vai pakalpojumu. Piemēram, traktoru, ja uz ceļiem sagāzušies koki, vai pārtiku no uzņēmuma, lai paēdinātu lielu daudzumu cilvēku. "Ja valstī kaut kas notiek, tiek izsludināts īpašs tiesiskais stāvoklis. Tas maina principus, kā darbojas komersanti, un savstarpējās līgumtiesiskās attiecības," skaidro Olga Bogdanova. Brīvais tirgus vairs nestrādā.
Pretī iedos kvīti
Ārkārtas stāvoklis – tie ir plūdi, vētras, pārtraukta elektrības apgāde atsevišķos reģionos, un šādas situācijas Latvija jau ir pieredzējusi. Bet karš – tas jau būtu izņēmuma stāvoklis. Aizsardzības ministrija uzņēmēju pienākumus kara apstākļos skaidro šādi: "Mobilizācijas gadījumā komersantiem ir jāspēj nodrošināt tiem izsniegtajos mobilizācijas pieprasījumos prasītos materiāltehniskos līdzekļus vai pakalpojumus. Pēc mobilizācijas beigām komersantiem šie materiāltehniskie līdzekļi tiek atgriezti vai atmaksāta atlīdzība par nodarītajiem zaudējumiem daļēji vai pilnā apmērā." Taču, kamēr izņēmuma stāvoklis turpinās, kompensācijas netiek izmaksātas. Nauda vai manta atgūstama vien 30 dienu laikā pēc miera stāvokļa atjaunošanas, proti, demobilizācijas izsludināšanas.
Apmaiņā pret paņemto mantu vai darbu valsts komersantam izsniedz tādu kā kvīti – mobilizācijas pieprasījuma veidlapu. Tajā aprakstīts veicamais pienākums, termiņi, tehniskās nianses. Uz tās pamata vēlāk ir atprasāma kompensācija, un pašlaik sadarbībā ar Bruņotajiem spēkiem un komersantiem tiek izstrādāta precīzāka šīs procedūras norises kārtība.
Neskaitot mobilizācijas pieprasījumus, komersantiem jāpilda arī citi Valsts civilās aizsardzības plānā noteikti pienākumi, piemēram, jāpiedalās kultūras vērtību evakuācijā, jānodrošina autotransporta satiksme, jāpiegādā degviela, jākontrolē pārtikas izsniegšana u.c.
Uzņēmējiem jāgatavojas pašiem
Tomēr valsts nav tikai valdības atbildība, un komersantiem arī pašiem jādomā, kā rīkoties Latvijai nebaltā dienā. "Un šis ir akmens uzņēmēju dārziņā," atzīst Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Daudzi izliekas, ka uz viņiem iespējamā X stunda vispār neattiecas, krīzes vadības plānus netaisa. Kaut gan karš sarežģī visu dzīves. Par to pirms kāda laika, viesojoties Latvijā, stāstījuši ukraiņu uzņēmēji. Karadarbības rajonos nācies atrisināt neskaitāmas problēmas: kā turpināt ražošanu, ja gados jaunos darbiniekus aizsauc frontē, kā evakuēt iekārtas, kā pārvietot strādājošo ģimenes, kam dodama priekšroka... Vēl IT drošība un neskaitāmi citi jautājumi.
Galvenais secinājums pēc semināra bijis šāds: "Uzņēmumiem, kuri vēlas strādāt tirgos ar augstiem politiskiem riskiem, jābūt gataviem nosargāt saimniecisko darbību konflikta situācijās un korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvas orientēt uz cilvēku dzīvības apdraudējuma novēršanu. Lai spētu operatīvi orientēties konflikta apstākļos, uzņēmumiem un valsts institūcijām kopīgi ir jāizstrādā biznesa pēctecības plāni un krīžu vadību plāni, mācoties no Ukrainas pieredzes."
Civilajā aizsardzībā ir katrā līmenī risināmi jautājumi: bērniem jāiemāca evakuēties no bērnudārza telpām, uzņēmuma vadītājam jāzina, ar ko kontaktēties atbildīgajos dienestos, valdības līmenī – kur dabūt ģeneratorus.
Ekonomikas ministrija joprojām risina pērnruden civilās aizsardzības mācībās "Stormex 2016" konstatētās problēmas. Scenārija pamatā bija postoša vētra, kas radījusi infrastruktūras bojājumus visā valstī. Ja nav elektrības, degvielas uzpildes stacijas vienkārši nedarbojas. Iespējams, benzīntankos šādiem gadījumiem jāglabā sūkņi, kas strādā no mašīnas akumulatora. Skandināviem stacijās ir manuālie sūkņi. Tie gan nekādi neatrisina degvielas uzskaites jautājumu, un no staciju īpašniekiem varētu būt sagaidāma pretestība. Cits jautājums radās par slimnīcām. Elektrības ģeneratori ir visās, taču neviens līdz šim nav pārbaudījis, vai to jaudas atbilst objektīvajām vajadzībām krīzes situācijās. Tāpat mācībās radās jautājums par krīzes vadības ķēdi – arī pašā Ekonomikas ministrijā. Kurš ir atbildīgais, ja ministrs vai valsts sekretārs kaut kādu apstākļu dēļ nav pieejams?
Bergmanis pie katra durvīm nepieklauvēs
Mācības būs vēl. Iekšlietu ministrija, kas ir vadošā iestāde civilās aizsardzības jautājumos, informē, ka šogad tādas plānotas vienpadsmit augsta riska objektos. Ministrijas preses dienests vēsta: "Lai pārbaudītu sadarbības iespējas varbūtēju apdraudējumu gadījumā, gan komersanti, gan citas organizācijas un institūcijas tiek iesaistītas arī valsts un starptautiska līmeņa civilās aizsardzības mācībās." Pērn tai pašā "Stormex" viena no epizodēm Kurzemē tikusi izspēlēta sadarbībā ar uzņēmumu "Ventspils nafta termināls". Bīstamajām vielām ir nepieciešama dzesēšana, pretējā gadījumā iespējama eksplozija. Latgalē savukārt piedalījās uzņēmums "Latvijas finieris".
Rēzeknes rūpnīcā "Verems" ir transports un izejmateriāli, kas var noderēt armijai, pašvaldībai. Uzņēmuma pārstāve Jolanta Medne atzīst, ka pēc šī semināra daudz kas kļuvis skaidrāks: "Kara situācijā par turpmākajiem soļiem jādomā ir visiem un katram. Jā, mēs nenodarbojamies ar karadarbību, bet, ja esam tajā teritorijā, loģiski – visa uzņēmējdarbība apstājas, un rodas jautājums – palikt rūpnīcā, strādāt vai iet mājās. Bet Bergmanis nepieklauvēs pie katrām durvīm un nepateiks, kas jādara."
Arī pašlaik, miera laikā, valsts pie ļoti daudzām durvīm nepieklauvē. Piemēram, tāds ievērojams pārtikas ražotājs kā "Dobeles dzirnavnieks", kura produkcija kara apstākļos būtu zelta vērtē, plašākā valsts mēroga civilās aizsardzības plānošanā vai modelēšanā nav bijis iesaistīts. Taču, kā vēsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, savs civilās aizsardzības plāns uzņēmumam esot. Tas paredz darbinieku apmācības, noteiktu aprīkojumu un atbildīgos uzņēmumā, kā arī nosaka darbības ārkārtas situācijās.
Pārbaudīt, kā šie civilās aizsardzības mehānismi strādās kara gadījumā – atsevišķā uzņēmumā, pašvaldībā, valstī kopumā –, ir neiespējami. Turklāt dažādas krīzes var savstarpēji kombinēties un izraisīt pilnīgi atšķirīgas, tostarp neprognozējamas, sekas. Cik smagus pārbaudījumus un cik ilgu karu Latvijas tautsaimniecība spētu izturēt? Divas nedēļas līdz sabiedroto atnākšanai lielākā skaitā?
Ekonomikas ministrijas pārstāve Olga Bogdanova atbild apstiprinoši. Divas nedēļas spētu. Bet naftas rezerves tiek glabātas vēl krietni ilgākam laikam – 90 dienām. Un, ja ir degviela, ir arī siltums un elektrība. "Pamata panikai nav. Mēs esam izdarījuši preventīvās lietas, visas prasības ir atrunātas, regulāri tiek rīkotas mācības. Jā, mēs konstatējam kaut kādas nepilnības, bet tas ir labi, ka mēs tās konstatējam. Tātad sistēma strādā."
Publikācijas pirmavots "Diena"