Varētu šķist, ka nu jau pietiekami lielā Latvijas daļā prioritāte ir dabas aizsardzība, nevis cilvēka labklājība. Tomēr nule sākts jauns vērienīgs pētījums, kura mērķis ir "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu saglabāšanai Latvijā", jeb tā dēvētā dabas skaitīšana.
Valdība šobrīd nevar pateikt, kas notiks, ja izrādīsies, ka mums objektīvi ir daudz daudz vairāk vietu, sugu un dzīvotņu, kas formāli atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem dabas aizsardzības kritērijiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidro, ka tādā gadījumā tiks celta kvalitātes latiņa. No labiem eksemplāriem tiks aizsargāti tikai izcilākie.
Taču pagaidām tas ir tikai pieņēmums, jo uz papīra nekas tāds nav uzrakstīts. Šobrīd nolemts vienkārši izmantot biotopu kartēšanai un aizsardzībai šajā projektā atvēlēto naudu – astoņus miljonus – un saskaitīt Latvijas dabu, bet par to, ko darīt ar iegūtajiem rezultātiem, domāt pēc tam. Pēc 2019. gada. Par to satraukušās nozares, kuru saimnieciskajai darbībai nepieciešama Latvijas zeme: mežsaimnieki, kokrūpnieki, lauksaimnieki un ceļu būvētāji.
Kritiķi un skaitītāji vienā personā
Vides ekspertu sabiedrība Latvijā ir salīdzinoši neliela, un pēdējais Latvijas Dabas fonda ziņojums Eiropas Komisijai par biotopu un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā bija galēji kritisks. Tajā konstatēts, ka 86 % dzīvotņu un 60 % sugu aizsardzības stāvoklis Latvijā ir nelabvēlīgs vai slikts. VARAM šim vērtējumam iebilst.
No valsts sekretāra vietnieces Aldas Ozolas skaidrotā izriet, ka vides eksperti subjektīvu iemeslu dēļ situāciju dramatizējuši. Taču ne jau ierēdņi, bet tie paši vides eksperti būs cilvēki, kas jau no jūnija staigās Latvijas dabā un kartēs zīmēs to, kas, viņuprāt, jāaizsargā vairāk. Iepirkuma konkursā uzvarējusi personu apvienība SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" un Latvijas Dabas Fonds.
Arī līdz šim pietiek piemēru, kad sīpoliņu gundega, tukša stārķa ligzda vai vienkārši vides naudas apguvēju alkatība pieliek punktu nozīmīgām attīstības iecerēm, tātad arī darbavietām, algām un nodokļiem.
Vidzemniekiem joprojām kremt stāsts par Ērgļu ceļu P4 Lielajos Kangaros. 2007. gadā šajā virzienā tika pārtraukta dzelzceļa satiksme – ar apsolījumu noasfaltēt autoceļu. Daļēji tas patiešām ir izdarīts, taču desmit kilometru garš posms pāri Kangaru korei vides aktīvistu iebilžu dēļ tā arī palicis grantēts, un tas nozīmē, ka ieguldītie miljoni ir bezjēdzīgi. Smagajam transportam četrus piecus mēnešus gadā ceļš ir slēgts, uzņēmējdarbības iespējas šajā reģionā ir ierobežotas, apkārt jābrauc 40 kilometri.
Ogres novada mērs Egils Helmanis stāsta, ka kompromiss joprojām tiek meklēts – pašvaldība vēl nesen organizēja iedzīvotāju tikšanos ar vides un satiksmes ministriem, taču labvēlīgs rezultāts pagaidām izpaliek. Satiksmes ministrijas iezīmētā nauda atlikušajam posmam jau ieguldīta citos ceļos. Tikmēr Ērgļos pa šiem gadiem esot vērojams iedzīvotāju skaita kritums un pagrimums uzņēmējdarbības ziņā.
Mikroliegums neesošai ligzdai
Ērgļu ceļa gadījumā prāva Pierīgas reģiona attīstību ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamas teritorijas statuss "Natura 2000". Taču individuāli tāda pati ietekme var būt arī mikroliegumam. Šāda pieredze ir saimniecības "MS Kārkli" saimniekam Mārcim Sniedziņam, kura uzņēmums tiek saglabāts vienīgi, lai tiesātos ar Valsts meža dienestu. Nopirktajam mežam Pūrē mikroliegums tika uzlikts ar atpakaļejošu datumu, pamatojoties uz rakstisku liecību par 1993. gadā it kā izpostītu melnā stārķa ligzdu. Un mežu zāģēt tur vairs nedrīkst.
Tieši mežiniekiem ir lielākās raizes par biotopu kartēšanas projekta sekām, un viņi vēlas, lai lēmumi par aizsargājamas teritorijas izveidošanu vai režīma maiņu tiktu saskaņoti ar zemes īpašniekiem. Sākuši vākt parakstus iniciatīvas iesniegšanai Saeimā. Uz industrializētās Eiropas fona teju katrs Latvijas meža gabals var šķist unikāls, taču ir jābūt kādai procentuālai robežai, cik daudz nepieciešams aizsargāt.
Uz to norāda Latvijas valsts mežzinātņu institūta "Silava" direktors Jurģis Jansons: "Mūslaiku "dabas vērtību" pamatā ir cilvēku ilgstoši neapsaimniekotas kokaudzes – koki ir lieli un veci, bet mežos ir palielināts beigtas koksnes daudzums un dažādas to apdzīvojošas sugas. Piemēram, priedes ar tā saukto krokodilveida mizu pie mums ir parasta ikdienas parādība, bet ES kontekstā var tikt uzskatītas par īpaši aizsargājamu meža biotopu, jo tur priežu mežu aprite ir daudz straujāka. Līdzīgi ar Latvijā parasto melnalksni un melnalkšņa audzēm purvaiņu mežos (uz slapjām kūdras augsnēm) – tās ir retas tajās zemēs, kur to nav. Primitīvas pieejas izmatošana biotopu inventarziācijā Latvijā var radīt nopietnus riskus un draudus nākotnē."
Kas no kā jāglābj
Teorētiski valdības protokollēmumā pie ziņojuma "Par pasākumiem aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanai" ir minēts, ka apsaimniekojamās meža platības dabas skaitīšanas rezultātā nedrīkst samazināties. Pašlaik jau 28 % Latvijas meža teritorijas ir apliktas ar saimnieciskās darbības aprobežojumiem. Arī Nacionālais attīstības plāns neparedz aizsargājamo teritoriju paplašināšanu. Taču pastāv šaubas, vai šāda pieeja šķitīs pareiza arī Eiropas Komisijai, kad tā saņems nākamo vides ekspertu ziņojumu par jaunatklātu dabas vērtību neaizsargāšanu Latvijā.
VARAM sola, ka nepamatots subjektīvisms no projekta vides ekspertu puses netiks pieļauts. Tāpēc 10 % apsekojuma rezultātu pārbaudīs Dabas aizsardzības pārvaldes cilvēki un, protams, arī visas īpašnieku sūdzības. Tāpat panākta vienošanās, ka virknei teritoriju eksperti ies ar līkumu – piemēram, ceļu aizsargjoslām, intensīvi apsaimniekotai lauksaimniecības zemei, augļu dārziem un vietām, kuru attīstīšanai izdotas būvatļaujas. Ekspertu gaitām tiks sekots līdzi arī elektroniski, lai novērstu krāpšanos.
Pagaidām neatbildēts ir jautājums, vai tiešām Latvijā ar tās bagātīgo dabas aizsardzības vēsturi kādas pērles netiek pienācīgi aizsargātas. Ministrijas pārstāve Alda Ozola min staignāju mežus, kas, pēc speciālistu domām, varētu būt nepietiekami aizsargāti. Taču, neoficiāli aprunājoties ar vides jomas autoritātēm, apstiprinājumu tam neizdevās gūt. Viens no profesoriem sacīja: "Man nav zināmas kaut kādas apdraudētas sugas un vietas, kas jau nebūtu aizsargātas. Neesmu arī pamanījis, ka daba būtu jāglābj no strauja tautsaimniecības izrāviena."
Drīzāk tautsaimniecība un valsts budžets jāglābj no radikālisma vides aizsardzībā. Dabas aizsardzība ir dārga ne tikai tāpēc, ka ievērojamas teritorijas tiek izņemtas no saimnieciskās darbības. Par tām arī tiek maksātas kompensācijas, kuru lielums neapmierina to saņēmējus, taču ir liels slogs valsts budžetam. Mežu īpašniekiem par saimnieciskās darbības traucēšanu līdz 2020. gadam kompensācijās plānots samaksāt 24 miljonus eiro. Par nekā nedarīšanu.
Biotops vai cilvēks?
Dabas objektu aizsardzībai, apskates infrastruktūras attīstībai un biotopu atjaunošanai pašreizējā plānošanas periodā no Kohēzijas fonda atvēlēti 15 miljoni eiro. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) fondu plānošanas gaitā mēģināja iebilst. Fondu uzraudzības komitejai nosūtīja vēstuli, norādot, ka nav pareizi ieguldīt vides aizsardzībā Kohēzijas fonda līdzekļus, kas domāti ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā. Konceptuāli nepieļaujami esot, ka labvēlīgs aizsardzības statuss biotopiem tiek stādīts augstāk par labvēlīgu dzīves kvalitāti cilvēkam.
Pašvaldību savienība arī iebilda pret naudas rezervēšanu biotopu atjaunošanai, pirms vēl dabas skaitīšanā noskaidrots, vai tas vispār būs vajadzīgs. LPS finanšu un ekonomikas padomniece Sanita Šķiltere stāsta, ka šo to panākt izdevās – piemēram, biotopu atjaunošana netiks sākta pirms kartēšanas beigām. Tomēr lielās līnijās ministrijas esot aizgājušas radikāli zaļo ceļu. "Izskatās, ka Eiropa no Latvijas mēģina uztaisīt rezervātu," secina pašvaldību organizācijas pārstāve. Tikmēr VARAM šādam uzskatam oponē – kartēšanas mērķis esot līdzsvarot dabas aizsardzību un tautsaimniecības attīstību.
Laikā, kad Dabas aizsardzības pārvalde sāka sabiedrības apziņošanu par gaidāmo dabas skaitīšanu, atklātībā parādījās iespējamā platība, par kādu varētu pieaugt aizsargājamās teritorijas, proti, 7 %. Tagad VARAM apgalvo, ka tas bijis pārpratums. Šādas prognozes nepastāv. Iespējams, būšot pat teritorijas, kam aizsardzības režīms tiks mīkstināts. To, piemēram, gaida kūdras ieguves uzņēmumi Latgalē.
Bet kas notiks gadījumā, ja eksperti saskaitīs negaidīti daudz līdz šim neapzinātu dabas pērļu? Alda Ozola paredz: "Ja šīs pērles būs ļoti lielā skaitā, valsts cels to latiņu. Aizsargās vērtīgāko no vērtīgā – to krējumu. Kas nav krējums, tam ierobežojumus ņems nost."
*Uzziņai
Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas
∙ Četri nacionālie parki
∙ Viens biosfēras rezervāts
∙ 42 dabas parki
∙ Deviņi aizsargājamo ainavu apvidi
∙ 261 dabas liegums
∙ Četri dabas rezervāti
∙ 355 dabas pieminekļi
∙ Platība: 1 204 623 ha jeb 18,6 % Latvijas teritorijas
2444 mikroliegumi
Platība ārpus citām aizsargājamām dabas teritorijām: 30 050 ha
Septiņas aizsargājamās jūras teritorijas
Platība: 436 406 ha jeb 15 % Latvijas teritoriālās jūras
Dati: Dabas aizsardzības pārvalde un Nacionālais ziņojums par vides stāvokli
Publikācijas pirmavots "Diena"