Ideja par ārzemnieku dzīves atvieglošanu pieder Ārvalstu investoru padomei Latvijā. Mērķi ir divi: samazināt laiku, kas nepieciešams saziņai ar valsts iestādēm, un izvairīties no vietējo ekspertu piesaistes "nenozīmīgu jautājumu risināšanā". Tas lasāms Ārvalstu investoru padomes ziņojumā par noteiktu valsts pakalpojumu sniegšanu angliski. Turklāt runa nav tikai par iespēju iesniegt uzņēmumu gada pārskatus angļu valodā un kārtot grāmatvedību. Investoru padome ir veikusi savu biedru aptauju, un pieprasījums, izrādās, ir krietni plašāks.
Organizācijas izpilddirektore Marta Jaksona vēsta: "Uzņēmēji novērtētu iespēju izmantot angļu valodu gan komunikācijā ar Valsts ieņēmumu dienestu, gan Konkurences padomi, gan ar Valsts darba inspekciju, Datu valsts inspekciju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru." Aktuāls esot arī jautājums par to, lai angļu valodu plašāk izmantotu lielajos publiskajos iepirkumos – vismaz, lai uzņēmējiem būtu iespēja iesniegt piedāvājumus angļu valodā.
Nav šaubu, viesmīlīgi izturēties pret ciemiņiem, kas rada darbavietas un maksā nodokļus, ir pareizi. Taču, ja ciemiņš paliek uz pavisam, tam jārespektē mājinieku tiesības un vēlmes, tostarp – runāt latviešu valodā.
A kāpēc ne pa krieviski?
Prasība apkalpot ārzemju uzņēmējus angliski nozīmētu, ka valsts pārvaldē nebūtu iespējams strādāt bez perfektām angļu valodas zināšanām. Un te nav runa par elementāru sarunvalodu, ko pieprot lielākā daļa vidējās paaudzes iedzīvotāju un visa jaunatne, bet specifiskām nozarēm – grāmatvedību, likumdošanu, ekonomiku, kur nepieciešams pārzināt speciālo terminoloģiju gan vārdos, gan rakstos.
Analītiskās žurnālistikas darbnīca "6K" lūdza Valsts kancelejas skaidrojumu par šobrīd valsts darbiniekiem izvirzāmajām prasībām attiecībā uz svešvalodu zināšanām un saņēma šādu atbildi: "Saskaņā ar Darba likuma 32. panta 2.1 daļu, Latvijas Republikā nav pieļaujams izvirzīt prasību par konkrētas svešvalodas zināšanu prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai." Tātad prasībai ir jābūt objektīvai un saprātīgi pamatotai, un tai jāizriet no amata pienākumiem, nevis normatīvajiem aktiem. "Piemēram, regulāra sadarbība ar starptautiskām institūcijām, pastāvīgs darbs kādā no Eiropas Savienības institūcijām, pārrobežu sadarbības veicināšana, darbs ar ārvalstu klientiem u.tml."
Nepieciešamo valodas zināšanu apjomu noteic darba devējs. Tātad teorētiski ir iespējama situācija, ka virkne valsts iestāžu valdības uzdevumā sāk runāt angliski, izstumjot no darba tirgus tos darbiniekus, kuri to neprot vai principiālu apsvērumu dēļ nevēlas.
Taču saistībā ar iespējamu politisku atbalstu angļu valodas plašākam lietojumam valsts pārvaldē pastāv vēl kāds ļoti būtisks risks. Latvijas likumos angļu valodai netiek piešķirts kāds īpašs statuss. Ir valsts valoda ar tās priviliģēto statusu, un ir visas pārējās, tostarp krievu valoda. Ja valdība lems par valsts pārvaldes pakalpojumu piedāvāšanu angļu valodā, automātiski tiks aktualizēts jautājums, kāpēc ne citās. Kāpēc ne krievu valodā, kas ir dzimtā valoda nesalīdzināmi lielākam skaitam Latvijas uzņēmēju? Un šis jau būtu valsts drošības jautājums.
Ašeradenam patīk angliski
Ekonomikas ministrija Ārvalstu investoru padomes ierosinājumu uztvērusi ar entuziasmu: "Ekonomikas ministrijas ieskatā, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, gan ārvalstu investoriem pievilcīgas investīciju vides izveidei Latvijā ir svarīgi veicināt angļu valodas lietošanu svarīgākajos uzņēmējiem sniegtajos valsts pakalpojumos. Valsts iestāžu atvērtība un spēja komunicēt svešvalodās – ne tikai angļu, bet arī citās ES valstu valodās – būtiski palielinātu Latvijas uzņēmējdarbības vides pievilcību kā lielajām ārvalstu kompānijām, tā arī jaunajiem startup uzņēmumiem no Eiropas un trešajām valstīm."
Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam pašam patīk runāt angļu valodā un, pat uzstājoties auditorijās, kur lielākā daļa klausītāju ir latvieši, viņš izvēlas runāt angliski, nevis uzliek tiem dažiem ārzemniekiem austiņas ar tulkojumu. Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā ietverts pasākums "izvērtēt iespēju atļaut vest grāmatvedību ārzemju valūtā un angļu valodā, kā arī veikt konvertāciju pēc vidējā kursa uz deklarācijas iesniegšanas brīdi". Tā īstenošanai Ekonomikas ministrija sākusi diskusijas ar dažādām iesaistītajām pusēm.
Apspriešanās ar nozaru asociāciju pārstāvjiem notikusi Tautsaimniecības padomē, un tā atbalstījusi nepieciešamību stiprināt valsts iestāžu, jo īpaši Valsts ieņēmumu dienesta, Uzņēmumu reģistra un ar zemes reģistrēšanu saistīto institūciju, spēju komunicēt angliski.
Tāpat tiek rosināts EDS sistēmu pielāgot darbam ar dokumentiem angļu valodā. Ministrija šobrīd turpinot izvērtēt pozitīvos un negatīvos aspektus angļu valodas lietošanai grāmatvedībā. Kāds būtu pienesums ārpakalpojumu centru attīstībai Latvijā un kāda būtu ietekme uz Latvijas grāmatvedības nozari. Pēc tam taps konceptuāls ziņojums Ministru kabinetam, uz kā pamata pieņemt politisku lēmumu par divvalodības veicināšanu valsts pārvaldē.
Lielā valoda apēdīs mazo
Maz gan ticams, ka Ārvalstu investoru padomes lobētā ideja izies cauri valdībai bez pretestības no Nacionālās apvienības vadītās Tieslietu ministrijas puses. Tās pārraudzībā esošais Valsts valodas centrs jau tagad sniedz diezgan kategorisku nē šādai "kārklu anglietības" idejai: "Centrs pilnībā pievienojas un atbalsta padomes viedokli par to, ka veiksmīga uzņēmējdarbības vide ir viens no pamatiem sekmīgai valsts konkurētspējas attīstībai, tomēr centra ieskatā nav pareizi balstīt uzņēmējdarbības vides konkurētspējas attīstību uz valsts valodas pozīciju vājināšanu un nozīmes mazināšanu."
Valsts valodas centrs norāda uz vairākām problēmām un pretrunām. No vienas puses, ir jēgpilni nodrošināt konsultācijas ārvalstu uzņēmējiem saprotamā valodā brīdī, kad viņi ienāk Latvijā. Taču uz tiem, kuri jau ilggadēji strādā mūsu valstī, šāda pretimnākšana nebūtu jāattiecina. Ārvalstu investoru padomes biedru sarakstā patiešām ir nosaukumi, kas Latvijā uz precēm un pakalpojumiem lasāmi jau gadiem un desmitiem gadu, – vai tā būtu kokakola, cements, banku darbība, degvielas tirdzniecība.
Un nav nekāda pamatojuma, kādēļ šīm kompānijām nerunāt latviski. "Viens no Valsts valodas likumā definētajiem mērķiem ir nodrošināt mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, veicinot ātrāku sabiedrības integrāciju. Savukārt, nodrošinot iespēju Latvijā ilggadēju uzņēmējdarbības praksi realizējošo komercsabiedrību pārstāvjiem saziņā ar valsts institūcijām izmantot angļu valodu, šo pārstāvju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā un sabiedrības integrācija tiks kavētas."
Grāmatvedības kārtošana angļu valodā arī būtu pretrunā Valsts valodas likuma 8. pantam. Tas noteic, ka arī privātā sektora darbiniekiem jālieto valsts valoda lietvedībā un dokumentos, ja to darbība skar likumīgās sabiedriskās intereses. Un uzraudzība un kontrole pār fizisku un juridisku personu darbību neapšaubāmi notiek sabiedrības interesēs.
Visbeidzot – jautājums ir arī par latviešu valodas aizsardzību un pastāvēšanu ilgtermiņā. Valsts valodas centrs raksta, ka Ekonomikas ministrijas ierosinājums pilnībā neaizstāt latviešu valodu, bet izmantot abas valodas paralēli šķiet samērīgs tikai rakstos. Līdztekus pastāvot divām valodām, no kurām vienai apjoma ziņā ir liels lietotāju skaits, savukārt otrai mazs, laika gaitā mazākā valoda ir spiesta atkāpties lielākās valodas priekšā. "Ņemot vērā, ka tādējādi minētā iniciatīva atzīstama par mēģinājumu vājināt valsts valodas pozīcijas, centra ieskatā valsts pakalpojumos nav nepieciešams ieviest angļu valodu."
Itāļu epilogs
Pirms pāris mēnešiem skaļāks publisks kašķis izcēlās starp Valsts valodas centru un itāļu uzņēmēju Dario Boni, kuram Vecrīgā pieder saldējuma ēstuve. Pēc inspektoru vizītes saviem sekotājiem sociālajos tīklos viņš angliski žēlojās: "Es investēju savu (itāļu) naudu šajā valstī, un tagad mani denuncē kā tādu noziedznieku. Vai tā uzņem ārvalstu investorus?"
Nekas briesmīgs jau nenotika. Uzņēmējam tikai lika saldējumu nosaukumus pārrakstīt no itāļu valodas latviešu un pie kases pielikt zīmīti, ka apkalpošana latviešu valodā var būt īslaicīgi nepieejama, ja personāls nav uz vietas. Viņš pats aiz letes kā agrāk vairs stāvēt nedrīkst.
Analītiskās žurnālistikas darbnīca "6K" satika itāli. Viņš patiešām nerunā latviski. Kad saruna arī angliski kaut kā nevedās, saldējuma meitene paskaidroja, ka saimnieks runā tikai itāliski. Arī solītā sarakste e-pastā par grāmatvedības kārtošanu un saziņu ar valsts iestādēm izpalika. Grūti sarunāties ar cilvēku, ja viņš to nevēlas. Jo īpaši, ja viņš ir ārvalstu investors.
Pirmpublikācija laikrakstā "Diena"