Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Realitātē viņi sastopas ar pazemojumiem, meliem un vilšanos. Arī tāda ir emigrācijas seja.

Dodoties projām no Latvijas, daudzi savai zemei velta skarbus vārdus: cilvēki ne tādi, valdība ne tāda, darba devēji skopi. Pat ziema un vasara nekādas. Un tad viņi aizbrauc uz "normālu valsti", piemēram, Angliju. Kāds varbūt arī sāk savu jauno skaisto un bagāto dzīvi jau ar pirmo dienu, taču lielai daļai vispirms jāpiedzīvo smags kritiens. Jo izrādās, ka tā "normālā valsts" pret imigrantiem izturas pat ļoti skarbi.

Nule Lielbritānijā publicēts plašs pētījums par vienu no populārākajām darba nozarēm – būvniecību – vienā no populārākajiem Austrumeiropas viesstrādnieku galamērķiem – Londonā. Tur skaistai un bagātai dzīvei nepieciešams īpašs rūdījums un iemaņas. Ne katram izdodas, un šo pieredzi ir vērts popularizēt. Varbūt kādam tā būs iespēja atrast ceļu atpakaļ uz mājām vai neaizbraukt, jo nekur taču nav tik labi...

Ļaunums kā nozares stūrakmens
Īsais pētījuma kopsavilkums ir šāds: Londonā vairāk nekā puse būvniecībā nodarbināto strādnieku ir migranti. Latvieši to skaitā. Pusei nav rakstiska līguma, puse spiesti strādāt nedrošos apstākļos, 36 procenti saskārušies ar to, ka nav saņēmuši solīto atalgojumu, un tikpat daudziem nav skaidri samaksas noteikumi. Trešdaļa darbā piedzīvojuši verbālu vai fizisku ietekmēšanu.

Tas noskaidrots pētījumā "Ļodzīgie pamati: darbaspēka ekspluatācija būvniecības sektorā Londonā". Pētījumu veikusi sabiedriskā organizācija "FLEX" (Focus on Labour Exploitation), kas cīnās pret moderno verdzību. To pārpublicējuši daudzi profesionālie izdevumi, jo temats aktuāls. Īpaši Lielbritānijas izstāšanās kontekstā, un pie pašreizējiem būvniecības apjomiem darbaspēks no Eiropas Savienības ir industrijai vitāli nepieciešams. Saskaņā ar britu aplēsēm, no 2015. līdz 2019. gadam celtniecības industrijai ir nepieciešami 224 tūkstoši jaunu rekrūšu.

Briti paši saprot, ka attieksme pret darbaspēku ievērojami jāuzlabo. Pērn viņu varasiestādes ziņoja arī par desmit latviešiem, kas atbrīvoti no verdzības. Šie strādnieki saņēma ļoti mazu atalgojumu, piekļuve bankas kontiem viņiem bija liegta, sadzīves apstākļi – briesmīgi. Principā šāds gadījums ne ar ko īpašu neizceļas. Pētījums apliecina, ka viesstrādnieku ļaunprātīga izmantošana Londonā ir sistēma, kas nodrošina konkurētspēju nozarē.

Ja sūdzies, vari iet
Britu veiktais pētījums uzrāda vairākas lielas problēmas. Darba devējiem nepieciešama darbaspēka fleksibilitāte, ar to saprotot iespēju noalgot cilvēkus uz vienu dienu, nedēļu. Tie ir mazatalgoti darbi, kuros strādājošajam faktiski nav nekādu garantiju. Cilvēkus pieņem darbā uz mutiskas vienošanās pamata un atlaiž bez brīdinājuma. Viņiem trūkst arī izpratnes par darba noteikumiem un atalgojumu.

Darbu piedāvā aģentūra, savukārt maksā jumta kompānija (umbrella company), caur kuru attīstītāji pārskaita algas un nomaksā strādnieku nodokļus. Un, ja pielīgtā summa netiek samaksāta, cilvēks tiek futbolēts starp šiem trim, kamēr pats padodas. Papildu faktors, kas padara viesstrādniekus sociāli neaizsargātus, ir pašnodarbinātā statuss. Uz viņiem neattiecas nedz valstī noteiktā minimālā ienākuma garantijas, nedz darba laika ierobežojumi. Latvijas viesstrādnieku vidū tā sauktā pašnodarbinātība ir gandrīz 40 procentu.

No arodbiedrību puses aizstāvība faktiski nekāda nav iespējama, jo būvniecības sektorā strādājošo vidū tikai 12,1 procents ir arodorganizācijā, un skaidrs, ka tie ir paši briti, nevis viesstrādnieki. Cīnīties par taisnību ir diezgan bezcerīgi. Kā pētniekiem atzinis viens no intervētajiem: "Tu nevari ne par ko sūdzēties. Ja to dari, vari doties mājās." Turklāt spēkā ir sakarība – jo mazāk tu saņem, jo vairāk tevi izmanto. Ja vēl kombinācijā klāt nāk sliktas angļu valodas zināšanas, izredzes ir pavisam čābīgas.

Anglijas leģenda darbojas
Arī pašmāju pētnieki regulāri seko līdzi latviešu darba gaitām svešumā. Pie Latvijas Universitātes nodibināts Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Vienā no tā pētījumiem noskaidrots, ka aptuveni sestā daļa ārvalstu darba tirgū strādājošo ir nedrošā un neaizsargātā situācijā: 15 procentiem nav darba līguma, par 17 procentiem strādājošo netiek veiktas sociālās iemaksas, ar diskriminējošu attieksmi saskārušies 35 procenti. Īsi sakot, garoza šai darba maizītei ir cietāka, nekā, kravājot paunas aizbraukšanai, izskatījies.

Tieši par to romānā "Stroika ar skatu uz Londonu" raksta Vilis Lācītis. Celtnieks, kurš uz papīra uzlicis paša piedzīvo. Visgrūtākie bijuši pirmie mēneši: "Pa visu šo laiku Anglijā biju piedzīvojis tikai izmisumu, smagu darbu, pilnīgas bezizejas sajūtu un darba algu drusku virs Latvijas līmeņa, taču nopelnīto bija momentā noēdusi cenu starpība. Skaistā leģenda par ideālo darbu – nekas nav jādara, bet visi tev sit uz pleca un maksā galvu reibinošas summas – aizvien vairāk zaudēja ticamību."

Un tomēr Anglijas leģenda turpina darboties. Desmit gadu laikā migrantu proporcija britu būvniecībā kāpusi no sešiem līdz divpadsmit procentiem. Tie ir dati līdz 2014. gadam, tātad ietver gan krīzes gadus, gan jauno celtniecības bumu. Un nav šaubu, ka šobrīd darba tirgus gatavs akumulēt vēl lielāku skaitu viesstrādnieku. Briti baidās, ka stingrāks migrācijas regulējums saistībā ar izstāšanos no Eiropas Savienības kaitēs būvniecības aktivitātei.

Taču tā ir viņu problēma. Mūsējā savukārt ir iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko izraisa mirstība plus emigrācija. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm, laikposmā no 2000. līdz 2016. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 410 tūkstošiem jeb 17,2 procentiem iedzīvotāju. Turklāt gandrīz divas trešdaļas samazinājuma ir uz iedzīvotāju migrācijas rēķina.

Ārlietu ministrijas skaitļi liecina, ka ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas diasporas pārstāvju. Daudzi arī atgriežas, jo svešumā pietrūkst ģimenes un draugu, pietrūkst dzimtenes. Tie ir izplatītākie iemesli. Tomēr plūsma vienā virzienā ir stiprāka. Valdība ir mēģinājusi to mainīt, taču pagaidām sekmes nav spožas.

Labākais plāns
Migrācijas dēļ Latvija laika periodā no 2008. līdz 2011. gadam zaudējusi gandrīz 113 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija ekonomiski aktīvajā vecumā. Tad valdībā tapa Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam. Tā mērķis bija nodrošināt konsultācijas tiem, kuri apsver atgriešanos, sniegt praktisku palīdzību tiem, kuri patiešām atgriežas, un stiprināt saites ar diasporu kopumā. Valsts kancelejas pārstāve Ilze Pavlova stāsta, ka daļa pasākumu tiešām iegājusies iestāžu ikdienas darba rutīnā. Tomēr kopumā īstenot plānu nav izdevies, arī jaunu taisīt nav plānots.

Rezumējot paveikto, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka "būtisks šķērslis plāna sekmīgai ieviešanai bija pasākumiem nepieciešamā finansējuma trūkums". Ģenerālā atziņa paliek tā pati, kas bija skaidra, aizbraukšanas vilnim vēl tikai sākoties: "Galvenais priekšnosacījums emigrācijas plūsmu mazināšanai un atgriešanās sekmēšanai ir stabilas Latvijas ekonomikas izaugsmes nodrošināšana, kvalitatīvu un labi apmaksātu darbavietu veidošanās un atalgojuma pieaugums."

Respektīvi – dzīves līmenim jābūt tādam, lai no šejienes Londonas leģenda izskatītos reālistiski apsūbējusi, proti, nepārtraukts smags darbs, nožēlojama atpūta un alga, kas nekompensē zaudēto dzimteni, draugus, latviešu valodu un pārējos tikai Latvijā pieejamos labumus.