Tikai šogad, marta pēdējā dienā, oficiāli noslēdzās 2007.–2013. gada ES fondu plānošanas periods, un tas ir vienīgais pilnais pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Naudu attīstībai esam saņēmuši proporcijā 1:4. Iemaksājām 1,125 miljardus eiro, pretī mācējām paņemt 4,5 miljardus. Finanšu ministrija apgalvo, ka no tās ieguvis katrs iedzīvotājs. Taču, kā to izmērīt, ja pa vidu bija krīze un Latvijas ekonomika burtiski sabruka? 2009. gadā iekšzemes kopprodukts nogāzās par 18 %. Finanšu ministrija aplēsusi, ka bez fondu spilvena IKP būtu nokritis vēl par 1,2 %. Latvijas Bankas nesen veiktā pētījumā "ES fondu ietekme uz uzņēmumu produktivitāti" secināts, ka fondi palīdzējuši audzēt kompāniju izmērus un kapitālu. Turklāt sekmīgāk, nekā to nodrošina privātas investīcijas.
Un patiešām – iepriekšējā periodā bija programmas, kas kalpoja kā glābšanas riņķis ne tikai komersantiem, piemēram, būvniekiem, bet arī individuāliem trūkumā nonākušiem cilvēkiem. Piemēram, tā pati daudz peltā simtlatnieku programma, kas pašvaldībām ļāva finansēt būtībā bezjēdzīgu darbu – zāles ravēšanu bruģa starpās un citus niekus.
Simtlatnieki vismaz nepakārās
"Pateicoties šiem 100 latiem varbūt kāds nepakārās, varbūt kāds neaizbrauca un varbūt kāds neapzaga kaimiņu," spriež Finanšu ministrijas amatpersonas – ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne un Boriss Kņigins no ES fondu stratēģijas departamenta. Skepsi par ES fondu tērēšanas lietderību viņi vērtē kā nepamatotu, jo tikai 100 miljonus no visas saņemtās summas nācies norakstīt uz kļūdu un neatbilstību rēķina. Tie esot vien 0,2 % pie 2 % pieļaujamā.
Pārejot uz jauno finansēšanas periodu un domājot par nezināmo, kas tam sekos pēc 2020. gada, "mums jāpierāda, ka esam spējīgi attīstīties, pretējā gadījumā mūsos nav jēgas investēt", saka Boriss Kņigins. Šobrīd Latvija visus Eiropas Komisijas izvirzītos nosacījumus (ex-ante) esot izpildījusi.
Tomēr zīmīgi, ka iekšējos dokumentos prieka un uzslavu par Latvijas panākumiem ES fondu apguvē un kopējā valsts attīstībā ir krietni mazāk nekā preses relīzēs. Katru gadu savu dienestu vajadzībām Eiropas Komisija izdod ziņojumu par valsti. Likumsakarīgi, ka pēdējā, noslēdzoties plānošanas periodam, liela uzmanība pievērsta fondu apguvei, un secinājumi nav cildinoši.
Valsts progress attiecībā uz ieteikumu īstenošanu tiek vērtēts kā "neliels" vai "ierobežots" visdažādākajās jomās: sociālā aizsardzība, izglītība un zinātne, nodokļu politika, veselība. Līdz 2013. gadam renovēti tikai 3 % dzīvojamo ēku. Lielākā daļa atkritumu tiek apglabāti poligonos, kas neatbilst ES prasībām. Publiskā iepirkuma procedūru efektivitāte ir zema. Un "lielais to cilvēku īpatsvars, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība, joprojām ir būtiska sociāla un ekonomiska problēma".
Eiropas Komisijas pārmetumi
Eiropas Komisija (EK) īpaši uzsver Latvijas pārmērīgo atkarību no ES fondiem, kas mūsu valdībai gan nav nekāds jaunums. 2015. gada sākumā ES fondu vadības un kontroles departamenta direktore Solveiga Ozola skaidroja, ka "EK mērķis ir panākt, lai mazinās atkarība no grantiem un dotācijām un lai tas uzņēmums vai reģions, kur ir ieguldīts, pēc tam pats spēj ilgtspējīgi darboties, radīt jaunas darba vietas un nebūt atkarīgs no atbalsta".
Tomēr jaunākajā ziņojumā Komisija konstatē pretējo: "Latvija ir ļoti atkarīga no ES fondiem attiecībā uz savām investīcijām. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam Latvijai tika piešķirti 5,2 miljardi eiro un vēl 5,6 miljardi eiro 2014.– 2020. gada plānošanas periodā. Tas veido aptuveni 70 % no paredzamajām valsts publiskajām investīcijām jomās, ko atbalsta fondi."
Un, piemēram, ceļu ieguldījumi gandrīz pilnībā balstās uz Eiropas fondiem. "Ceļu uzturēšanas un pārbūves finansējums no valsts budžeta nav pietiekams, lai uzlabotu patlaban zemo ceļu tīkla kvalitāti." Pārmetums izteikts arī par nevienmērīgo pāreju no viena plānošanas perioda uz nākamo. Citās valstīs tas noticis bez tik izteikta investīciju pārrāvuma 2016. gadā.
Iestigušie projekti
Finanšu ministrijas ierēdņi gan aicina Eiropas Komisijas kritiku neuztvert dramatiski. Tās esot tādas kā skolotāja un skolēna attiecības, kurās vienmēr vainīgs būs skolēns. "Komisijā kāds cilvēks ļoti personiski uzrakstīja savu subjektīvo viedokli, kā skatās uz šo progresu. Ja skatāmies uz ex-ante nosacījumiem, mēs esam pirmrindniekos," saka Boriss Kņigins.
Eiropas Komisijai pašai nākas nemitīgi pierādīt savu lietderību Eiropas Parlamenta priekšā. Ja pateiks, ka dalībvalstis nav vainīgas, jautājums – kā neizdarība tad tā ir? Diāna Rancāne piebilst, ka Latvijai arī esot raksturīgi uzstādīt ambiciozākus mērķus, agrākus termiņus, un rezultāti tiekot salīdzināti ar mūsu pašu definētajiem uzdevumiem. Neizdevās, kā plānots, izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, jo kavējies Pasaules Bankas pētījums, automātiski aizkavējas projektu ieviešana.
Lai gan formāli iepriekšējais plānošanas periods ir noslēdzies, daži nepabeigti projekti kā tādas resnas astes velkas līdzi, dažas nocirstas. Par 460 miljonu eiro vērto vilcienu iepirkumu partijas tā arī nespēja vienoties un galu galā nolēma – ja netiek savējiem piegādātājiem, lai tad netiek nevienam. Inčukalna gudrona dīķi ir tie paši, taču projektu izdevās sadalīt divās daļās, un tagad gudrona smalstīšana atļauta līdz 2023. gada beigām. 19 miljoni eiro no fondiem.
Ostas attīstībai Krievu salā piešķirts pagarinājums līdz 2019. gada 31. martam – līdz tam obligāti jāatrod stividorkompānijas, kuras interesētu ostas labiekārtojumu izmantošana. Atvēlēti 75 miljoni eiro no fondiem. Līdz šim termiņam pabeidzama arī Stradiņa slimnīcas pirmā kārta. 24 miljoni eiro. Otrā – 91 miljona eiro vērtībā – attieksies jau uz pašreizējo periodu. Tāpat kā dzelzceļa elektrifikācija, kurā Eiropas Komisija jau konstatējusi kavēšanos. Te gan briest lielākas nepatikšanas par neievērotiem termiņiem.
Secinājumi jaunajam periodam
Latvija dabai, bet ne makam draudzīgo dzelzceļa elektrifikācijas projektu uzņēmusies kā sava veida kompensāciju par saņemtajām investīcijām autoceļu satiksmē. Taču šobrīd izskatās, ka nemaz nevar to atļauties. Eiropas Komisijas ziņojumā teikts: "Dzelzceļa elektrifikācijas projekta lēstās izmaksas ir trīskāršojušās – no 450 miljoniem eiro saskaņā ar sākotnējiem pētījumiem līdz 1,5 miljardiem eiro saskaņā ar jaunāko projektēšanas pētījumu. Pieejamais finansējums ir nepietiekams, lai elektrificētu visas TEN-T dzelzceļa līnijas Latvijā (998 km), kā sākotnēji plānots, un projekta darbības joma ir jādefinē no jauna. 2014.–2020. gada plānošanas periodā šim projektam no Kohēzijas fonda ir atvēlēti 347 miljoni eiro."
Turklāt ir vēl viens āķis. Projekts 2023. gada beigās tiks uzskatīts par veiksmīgi pabeigtu vien tad, ja pa elektrificētajām līnijām ripos arī jauni kravas vagoni, un pagaidām vēl nav izdomāts, kā piespiest uzņēmējus atteikties no veciem un lētiem vagoniem par labu jauniem un dārgiem. Draudzība dabai ir trūcīga motivācija, ja runa ir par privātu biznesu un naudu.
Iepriekšējā plānošanas perioda kļūdas un izdarītie secinājumi noteiks, kā lietosim fondu naudu šajā periodā un vai saņemsim naudu nākamajā, kas sāksies pēc 2020. gada. Diāna Rancāne un Boriss Kņigins min vairākas Latvijas gūtās mācības. Pirmām kārtām ir jābūt stratēģiskajam fokusam – valstij jāzina, kur un kāpēc tā investē. Tagad arī ministrijām jāanalizē investīciju pamatotība, ko iepriekš darīt nevajadzēja. Šajā periodā noteiktas šādas prioritārās jomas: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, mašīnbūve, enerģētika, bioekonomika un viedie materiāli. Investīcijas jāsaista ar konkrētā reģiona specifiku un vajadzībām. Projektu vadībai un uzraudzībai jākļūst stingrākai. Īpaši pieskatāms atvēlētais projektu ieviešanas laika rāmis.
Kā fondu radīts pozitīvs blakusefekts minama cilvēku kompetence, lielāka sakārtotība dažādās nozarēs un individuālā līmenī arī drosme – spēja uzdrošināties sākt ko jaunu. Protams, katrā valstī izpratne par labiem ieguldījumiem atšķiras, piemēram, Norvēģijā attālākos reģionos tiek subsidēti pārtikas veikali – lai cilvēkiem būtu kur socializēties un valsts psiholoģiski veicinātu labu dzīvošanu. Līdz tādam pārticības līmenim Latvijai vēl jāaug.
Kohēzijas politikas fondu ieguldījums Latvijā
Cilvēkresursi un nodarbinātība:
• 991 projekts;
• deklarētais apjoms – 746 miljoni eiro;
• apmācīti un pārkvalificēti 148 618 darba meklētāji;
• profesionālā kvalifikācija 4301 jaunietim;
• 3400 atbalstītas nevalstiskās organizācijas.
Uzņēmējdarbība un inovācijas:
• 4579 projekti;
• deklarētais apjoms – 1308 miljoni eiro;
• 4955 darba vietas;
• 1291 biznesa inkubatoros aprūpēts uzņēmums;
• 26 modernizētas zinātniskās institūcijas.
Infrastruktūra un pakalpojumi:
• 3085 projekti;
• deklarētais apjoms – 4055 miljoni eiro;
• 991 kilometrs rekonstruētu autoceļu;
• 52 kilometri dzelzceļa;
• 741 nosiltināta daudzdzīvokļu māja;
• 205 673 iedzīvotājiem iespēja pieslēgt ūdenssaimniecības pakalpojumus;
• atbalstītas 492 ārstu prakses.
Avots: Finanšu ministrija
Publikācijas pirmavots "Diena"