Pats pētījums ir konfidenciāls, taču pētnieka "KPMG Baltics" un aģentūras publiskotajā prezentācijā iekļauti gan kļūdaini, gan, iespējams, tendenciozi traktēti dati, proti, "Lattelecom" rādītāji vilkti uz augšu, LMT dati – uz leju. Ja arī pašā pētījumā notikusi manipulācija ar skaitļiem, labu lēmumu uz to pamata nav iespējams pieņemt.
Auditorkompānijas veiktais pētījums ir ļoti dārgs – valstij tas izmaksājis 179 400 eiro. Tam vajadzētu kalpot par garantu, ka pētnieki nav ietekmēti un nav ietekmējušies. Kompānijas direktore Evija Miezīte, taujāta, vai KPMG, gatavojot pētījumu, izjutusi spiedienu no kādām ieinteresētajām pusēm, atbild noliedzoši: "Nē, KPMG ir starptautiska un profesionāla biznesa konsultāciju kompānija, tāpēc mums nebūtu pieņemama angažētu pētījumu izstrāde. Pētījums pilnībā tika bāzēts uz starptautiski apstiprinātiem tirgus datiem, analizējot starptautisko pieredzi, kā arī aktuālās nozares tendences Eiropā un vietējā tirgū.
Veicot dažādu potenciālo attīstības scenāriju analīzi, secinājām, ka labākais risinājums, kas nodrošinātu LMT un "Lattelecom" veiksmīgu ilgtermiņa izaugsmi pieaugošas konkurences apstākļos un par ko vajadzētu vienoties līdzšinējiem akcionāriem, būtu apvienota Baltijas mēroga telekomunikāciju operatora izveide ar sabalansētu akcionāru struktūru un akciju kotāciju biržā. Piedāvātais risinājums ir vērsts uz konkurētspējīga nozares spēlētāja izveidi, nodrošinot valstij pelnošu uzņēmu ilgtermiņā un iedzīvotājiem inovatīvus un pieejamus telekomunikāciju pakalpojumus."
Jāatgādina, ka astoņu piedāvāto scenāriju vidū šis ir sekojošs – valsts iegūst līdzdalību bez kontroles pār apvienoto uzņēmumu. Mazākas dividendes nākotnē, un faktiski nekādas ietekmes uz tā saimniecisko darbību.
Vienu ceļ, otru peļ
Tieši šādu ieteikumu savu stratēģisko interešu īstenošanai pētījumā vēlējās saņemt otrs kompāniju līdzīpašnieks "Telia Sonera". Zviedri grib tikt pie kontrolpaketes abos uzņēmumos, bet līdzšinējos desmit gados kopš lēmuma par privatizāciju no Latvijas valdības saņēmuši jau vairākus kurvīšus. Pēdējo vēl pagājušajā gadā.
Arī "Lattelecom" grib apvienoties, jo vadu bizness nenovēršami izsīkst – vienalga, vai tie būtu vara vai optiskie kabeļi. Savukārt LMT turpina cīnīties par savu patstāvību. Kaut gan arī tur notiek iekšējs karš, tāpēc LMT padomes priekšsēdētājs Klāss Nikanders, kurš pārstāv "Telia" intereses, atļaujas publiski kritizēt kompānijas prezidentu Juri Bindi.
Var tikai minēt, vai un kā šī pretrunīgo interešu cīņa atspoguļojas pētījumā, taču publiskajā prezentācijā tā ir acīm redzama. Analītiskās žurnālistikas darbnīcas "6K" rīcībā ir prezentācijas analīze, kurā norādīts uz vairākām būtiskām neatbilstībām, kas "Lattelecom" parāda labākā gaismā, turpretim LMT velk uz leju.
Vispirms jau tas ir kompāniju apgrozījums. Salīdzinot prezentācijas datus ar pašu uzņēmumu publicētajiem gada pārskatiem, aina ir sekojoša: "Lattelecom" apgrozījums ir uzrādīts par diviem trim miljoniem lielāks, proti, 2010. gadā no 199 miljoniem pacelts uz 201 miljonu, 2011. gadā no 193 miljoniem uz 196 miljoniem, un 2012. gadā no 209 miljoniem uz 211 miljoniem eiro, turpretim LMT gadījumā notikusi noapaļošana uz leju, proti, 2015. gadā apgrozīti 179 518 735 eiro, taču publiskotajā tabulā uzrādīti nevis 180, bet tikai 179 miljoni.
KPMG šo kļūdu atzīst – notikusi neprecīza noapaļošana. Savukārt attiecībā uz "Lattelecom" datiem konsultanti norāda, ka atšķirības radušās, jo norādītajā laika periodā (2010.–2012. gads) kā kopējais apgrozījums ir norādīta pozīcija "Ieņēmumi", nepieskaitot pozīcijas "Pārējās saimnieciskās darbības ieņēmumi" un "Valsts dotācijas" – šajos gada pārskatos nav ietverta pozīcija "Kopējie ieņēmumi". Savukārt laika periodā no 2013. līdz 2016. gadam "Lattelecom" grafikā ir norādīti "Kopējie ieņēmumi", kuros iekļautas gan pārējās saimnieciskās darbības ieņēmumi, gan valsts dotācijas.
KPMG atzīst: "Lai informācija par kapitālsabiedrības finanšu rādītājiem būtu salīdzināma un korekta, izmantojama vienota pieeja."
Tirgus piegriezts pēc vajadzības
Arī Latvijas mobilo sakaru operatoru tirgus daļu analīzē par 2015. gadu uzrādīts, iespējams, maldinošs aprēķins. LMT daļa no 51 % samazināta par diviem procentpunktiem, un tie piemesti pie "Tele2" rādītājiem. KPMG skaidro, tas tāpēc, ka "daži no pakalpojumiem, ko piedāvā gan LMT, gan "Lattelecom", nav tieši saistīti ar telekomunikāciju pakalpojumiem, kas ir mobilie pakalpojumi, fiksētie platjoslas pakalpojumi, fiksētie balss pakalpojumi un maksas televīzijas pārraides pakalpojumi.
Visuzskatāmākais piemērs ir iekārtu un ierīču mazumtirdzniecība. Tirgus daļu aprēķinos tika iekļauti ieņēmumi tikai no augstāk minētiem četriem telekomunikāciju pakalpojumu veidiem." Taču šis skaidrojums vienalga nepadara saprotamu divu procentpunktu pārceļošanu no LMT pie "Tele2" mobilā tirgus sadalījumā.
Pētījuma prezentācijā, kurai, Privatizācijas aģentūras ieskatā, jākļūst par pamatu "plašākai publiskai diskusijai", ir vēl arī citas šaubīgas vietas, kas skar SIM karšu un klientu skaitu, jo no šiem rādītājiem atkarīgs vidējo ieņēmumu aprēķins uz vienu lietotāju. KPMG skaidro, ka pašā pētījumā viss esot korekti. "Savukārt gatavojot tirgus apskata prezentācijas slaidus preses konferencei, diemžēl ir neprecīzi norādīts periods, par kuru ir uzrādīti kopējie telekomunikāciju tirgus dati, kā arī dati par maksas televīzijas pakalpojumiem." Slaidos figurē 2010.–2015. gads, bet patiesībā dati ir par periodu no 2012. līdz 2015. gadam.
Aģentūra: Viss ir kārtībā!
Protams, teorētiski var pieļaut, ka pētījumā viss ir korekti un tikai prezentācija tās autoriem nezin kāpēc nav padevusies. Uz tās trūkumiem norāda arī uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns: reti kurā slaidā atrodamas atsauces uz informācijas avotiem, grūti saprast, kur ņemti dati. Piemēram, vai peļņa ir pirms vai pēc nodokļiem. Tikai telefonijai vai arī citiem pakalpojumiem. Par to, ka "Lattelecom" tirgo elektrību, vispār netiek minēts. "Bet varbūt kompānija jāapvieno ar "Latvenergo", nevis LMT?" vaicā eksperts.
Arī peļņas vizualizācija vērtējama kritiski, jo LMT ir "Lattelecom" meitaskompānija. Tātad "Lattelecom" savā peļņā iekļauj arī saņemtās dividendes, turklāt uzņēmums aktīvi tirgojis sev nevajadzīgos nekustamos īpašumus. Arī šīs naudas plūsmas izskaidro, kādēļ "Lattelecom" peļņa pērn bijusi 32 miljoni eiro, bet LMT grafikā izskatās par 10 miljoniem vājāk. Ģirts Greiškalns rezumē, ka līdz šim publiskotie dati šķiet tendenciozi – tādi, kas atbilst kādiem konkrētiem klienta mērķiem.
Analītiskās žurnālistikas darbnīca "6K" uz iespējamajām neprecizitātēm publiski pieejamajā informācijā vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību. Ministrija informē, ka lūgusi Privatizācijas aģentūru, kas ir pētījuma pasūtītāja, sniegt skaidrojumu par KPMG izmantotajiem datiem, kā arī iepazinusies ar aģentūras sniegto skaidrojumu un pētnieku sniegto informāciju par pētījumā izmantoto metodoloģiju un argumentiem tās izvēlē. Privatizācijas aģentūra uzskata, ka pētījums veikts korekti un "nav pamata uzskatīt, ka būtu pieļautas kļūdas datu apstrādē". Korekts esot vien norādījums par prezentācijā matemātiski neprecīzi veikto noapaļošanu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis ir izteicies, ka vajadzētu publiskot visu pētījumu, taču tas, visticamāk, netiks darīts. Telekomunikāciju uzņēmumi datus par klientu skaitu sargā kā savu acuraugu, turklāt pētījumā redzama arī uzņēmumu vērtība naudas izteiksmē. Tas arī ir galvenais iemesls, kādēļ nepārtraukti tiek piesaukts komercnoslēpums.
Jācer, ka vismaz valdības rīcībā ir pilnvērtīgi dati un ministri spēs pieņemt valstiski tālredzīgāko lēmumu. Laika nav daudz – atbildi "Telia Sonera" solīts sniegt oktobrī. Tiesa gan, nekādas sekas arī neiestāsies, ja šis solījums netiks izpildīts.
Šobrīd Privatizācijas aģentūrai valdības noteiktais termiņš konkrēta priekšlikuma izstrādei tālākai rīcībai ar valstij piederošajām LMT un "Lattelecom" kapitāldaļām ir 5. oktobris. Teorētiski ieteikums valdībai var būt arī nerīkoties nekā.