Elektronisko norēķinu tehnoloģiju kompānijas un bankas ideju par atteikšanos no fiziskas naudas lobējušas jau gadiem ilgi: pirmajām tas ir pamatbizness, otrajām – iespēja samazināt zaudējumus un iegūt lielāku kontroli pār klientu finansēm. Taču globālā politiskā līmenī šo diskusiju pacelt palīdzējis terorisms.
Neraugoties uz to, ka arī bankas ik pa brīdim iekuļas kādos naudas atmazgāšanas skandālos, tiek uzskatīts, ka noziedznieku galvenais maksāšanas līdzeklis ir skaidra nauda. Ne velti angliski mēdz teikt: "Cash is king," kas burtiskā tulkojumā nozīmē – skaidra nauda ir karalis. Latviskot to var kā "nauda valda pasauli", un šai teicienā pilnīgi noteikti ir runa par fiziski taustāmām banknotēm, nevis elektroniskiem pārskaitījumiem.
Kurš ir karalis?
2017. gada pirmajā pusē Eiropas Komisija dalībvalstīs veica sabiedrisko apspriešanu par skaidras naudas ierobežošanas ieceri, un 2018. gadā tiks publiskots likumdošanas ietekmes novērtējums. Kā vēsta Latvijas pārstāvniecības padomnieks Mārtiņš Zemītis, "atbilstoši tam, tiks izvēlēts veids, kā regulēt skaidras naudas ierobežojumus. Starp dažādām Eiropas Savienības valstīm pastāv dažādi viedokļi gan par ierobežošanas nepieciešamību, gan ierobežošanas griestiem un sliekšņiem. Šobrīd Eiropas Centrālā banka lēmusi par 500 eiro banknošu pakāpenisku izņemšanu no apgrozības, ņemot vērā bažas, ka šī banknote var veicināt nelikumīgas darbības."
Iniciatīvas anotācijā norādīts, ka skaidra nauda darījumiem piešķir anonimitāti un to var izmantot ļaunprātīgi: "Iespēja veikt apjomīgus skaidras naudas maksājumus jo īpaši atvieglo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu darbības finansēšanu, jo skaidras naudas darījumus ir grūti kontrolēt."
Cits aspekts parādās komercbanku atbalstošajā attieksmē, proti, tām norēķini skaidrā naudā kļūst arvien dārgāki, kamēr elektronisko norēķinu izmaksas samazinās. Turpretim iedzīvotāju vidū skaidras naudas maksājumi joprojām ir lētākais un arī populārākais norēķinu veids. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2014. gadā katrs Latvijas iedzīvotājs gada laikā vidēji veica 455 maksājumus, kuru apkalpošana pakalpojumu sniedzējiem, finanšu institūcijām un tirgotājiem izmaksāja 104,40 eiro. 69,8% no visiem maksājumiem notika skaidrā naudā. Kāda situācija ir pašlaik, rādīs jauns apsekojums eirozonas valstīs tuvākajos gados.
VISA kukuļo bodniekus
Komercbankas skaidras naudas ierobežošanu atbalsta. Latvijas Komercbanku asociācija skaidro: "Neskatoties uz digitālo pakalpojumu attīstību un tendenci palielināties bezskaidras naudas maksājumiem, Latvijā skaidras naudas norēķini mazumtirdzniecībā arvien ieņem būtisku daļu. LKA ieskatā nepieciešams meklēt gudrus un saprātīgus risinājumus digitālo finanšu pakalpojumu un norēķinu veicināšanai un attīstīšanai. Skaidras naudas norēķinu samazināšana viennozīmīgi veicinās ēnu ekonomikas apkarošanu."
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, gada mazumtirdzniecības apgrozījums pašlaik ir aptuveni 8 miljardi eiro, no kuriem 64% ir maksājumi skaidrā naudā. Savukārt Latvijas Bankas maksājumu statistikas dati liecinot, ka gada laikā Latvijas tirdzniecības vietās ar maksājumu kartēm pirkumi veikti 2,8 miljardu eiro vērtībā.
Šo kā problēmu saskata globālā maksājumu tehnoloģiju kompānija "VISA Inc.": par maz! Arī bagātās valstīs cilvēki labprātāk izmanto skaidru naudu. Amerikas Savienotajām Valstīm tāpēc piedāvāts īpaši radikāls risinājums, ko skaidras naudas aizstāvji jau nodēvējuši par prastu kukuļošanu. Šajā gadījumā gan kukuļotas netiek valstu amatpersonas, bet mazumtirgotāji, un notiek tas pavisam legāli.
VISA to sauc par palīdzības programmu mazajam biznesam pāriet tikai uz bezskaidriem norēķiniem, "lai radītu kultūru, kurā vairs nevalda skaidra nauda" (where cash is no longer king). 50 mazo ēdināšanas uzņēmumu īpašniekiem, kuri šovasar apņēmās atteikties no skaidras naudas pieņemšanas, VISA piešķīra grantus digitālo tehnoloģiju ieviešanai – 10 000 dolāru katram.
Riski digitāli un fiziski
Protams, banku bizness, lobējot atteikšanos no fiziski taustāmas naudas, runā tikai par pozitīvo – norēķini kļūst lētāki, ērtāki, drošāki. It kā... Tomēr pastāv arī ēnas puses un riski. Uz dažiem no tiem norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Arī šī iestāde, pirmkārt, akcentē ieguvumus no bezskaidras naudas norēķiniem: izpildes ātrums, plašāka pieejamība neklātienē, zemākas izmaksas, jauni pakalpojumi. Tomēr vienlaikus tie saistīti ar nepieciešamību apgūt arvien jaunas lietotāja prasmes, kas var radīt zināmas neērtības sākuma periodā.
Otra lieta esot digitālās vides būtiskie riski, kas jāpārzina, lai no tiem izvairītos, – privāto un pieejas datu droša glabāšana, izvairīšanās no viltus pakalpojumu sniedzējiem e-vidē. Turpat pastāv arī problēmas, no kurām individuāli pasargāties nav iespējams.
"E-vide ir atkarīga no mūsu kopīgo infrastruktūru pieejamības un drošības līmeņa (to var ietekmēt, piemēram, kiberuzbrukumi, elektrības padeves un sakaru traucējumi, dabas katastrofas u.c. negaidīti notikumi). Finanšu e-pakalpojumu pieejamība var būt ierobežota arī dažādu citu apstākļu dēļ, piemēram, kādā novadā ir slikts interneta pārklājums vai tāda nav jūsu viensētā, nav pieejamas attiecīgas viedierīces utt."
Būs jālūdzas žēlastība
Volstrītas opozicionāri vērš uzmanību uz vēl bīstamākām sekām, ko var izraisīt atteikšanās no skaidras naudas. Līdzekļi to īpašniekam kādā brīdī var kļūt vienkārši nepieejami. Amerikāņu ekonomists Džeimss Rikards raksta: "Kad sāksies nākamā finanšu panika, tie, kuru labturība nav materiāla, kļūs totāli atkarīgi no banku un valdību žēlastības, kuras tad arī izlems, tieši cik daudz savas naudas jums atļauts katru dienu saņemt. Vienkārši pajautājiet to Kipras, Grieķijas un Indijas iedzīvotājiem, kuri gājuši tam cauri nesenā pagātnē."
Latviju amerikānis nepiemin, bet arī mūsu pieredzē ir "nodegušas" bankas un ierobežojumi personīgās naudas izņemšanai no saviem kontiem. Krīzes apstākļos naudas pieejamība ir pilnībā atkarīga no ierobežota loka privileģētu baņķieru un politiķu. Un vēl enerģijas. Nav elektrības – nav naudas. Rikards pats tādēļ nozīmīgu daļu savas labklājības glabājot nedigitālā formā – nekustamajos īpašumos, mākslas darbos un cēlmetālos, turklāt ne banku seifos. Un citiem viņš iesaka rīkoties līdzīgi. (Te vietā atgādināt, ka Latvijas varasiestādes 2008. gadā par līdzīga rakstura ieteikumiem Ventspils Augstskolas lektoru Dmitriju Smirnovu arestēja.)
Cilvēkiem, kuri dzīvo no algas līdz algai, šāda izvēle – pirkt zeltu vai gleznas – nepastāv. Tomēr arī viņus skar banku centieni apgrūtināt skaidras naudas apriti. To atzīst Finanšu un kapitāla tirgus komisija: "Skaidras naudas aprite kā procesu kopums ir bankām dārga lieta. Tāpēc bankas veicina bezskaidras naudas norēķinus arī ar savu noteikto komisijas maksu politiku. Visās attīstīto valstu ekonomikās šāda tendence ir novērojama, piemēram, Zviedrijā aptuveni 80% darījumu tiek veikti bezskaidrā naudā, un prognozē vēl augstāku bezskaidras naudas darījumu rādītāju."
FKTK gan mierina, ka pagaidām neesot runas par centralizētu atteikšanos no skaidras naudas visā Eiropas Savienībā: "Svarīgi, ka nekādi jauni radikāli lēmumi nav pieņemti un runa joprojām ir tikai par ierobežojošiem pasākumiem (visticamāk, tie būs kritēriji – apmērs, darījumu būtība, veids, ģeogrāfija utt.), nevis pilnīgu pakāpenisku skaidras naudas izskaušanu."
Sabiedrība saka "nē!"
Latvijas Banka uzsver, ka nākotne ir gan skaidrai, gan bezskaidrai naudai: "Nacionālā banka rūpējas un turpinās rūpēties, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu ērti pieejami abi naudas veidi. Mūsu vērojumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāji novērtē abu naudas veidu priekšrocības."
Un izrādās, ka tāpat ir arī citās valstīs. Eiropas Komisijas veiktajā sabiedriskās domas aptaujā uz jautājumu, vai jūs piekristu stingrākiem ierobežojumiem skaidras naudas apritē Eiropas Savienības līmenī, 94,94% respondentu pateikuši "nē". Galvenie argumenti – anonīma maksāšana skaidrā naudā ir būtiska personas brīvība, un maksāšana skaidrā naudā ir ērta. Aptaujā piedalījušies arī daži Latvijas iedzīvotāji. Viņu arguments – skaidras naudas maksājumu alternatīvas vai nu nav pieejams, vai ir dārgākas.
Runāt pretī banku interesēm vairumā gadījumu ir diezgan bezjēdzīgi. Tās, neapspriežoties ar klientu, nosaka savu cenrādi, maina līguma nosacījumus, bez saskaņošanas apgroza naudu. Tomēr šis varētu būt tas gadījums, kad spirināties pretī sistēmai ir jēga, jo skaidra nauda ir cilvēkiem vajadzīga alternatīva. Ne tikai blēžiem un slepkavām.
Latvijas politisko aizkulišu ilggadējs dalībnieks, tagad fotogrāfs un sabiedrisko norišu vērotājs Mārcis Bendiks secina, ka Eiropas Savienība savā mātišķajā gādībā vēlas pēc iespējas pilnīgāk kontrolēt savus dumjos bērnus, un Eiropas Komisija piesakās domāt visu cilvēku vietā. "Tomēr man negribas, lai katrs baņķieris zina, kādas zāles es esmu pircis, un negribas, lai to uzzina apdrošināšanas kompānijas. Ja uz šo ies, es kurnēšu," saka Bendiks. "Ceru, ka veselais saprāts tomēr uzvarēs."
