Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Par godu Reformācijas apaļai jubilejai daudzviet pasaulē notika dažādas aktivitātes. Priecē, ka Latvija nebija gluži malā stāvētājos, lai arī notikumu – dažādu izstāžu, diskusiju, utt. – skaits nebija pārlieku liels.

XVI gs. Reformācijas kustība var patikt vai nepatikt, bet tās vajadzību kristīgai Baznīcai būs spiests atzīt katrs godprātīgs vēstures interesents. Kāpēc?

Ceturtdien varam svinēt divu ievērojamu teologu dzimšanas dienu. Pirmais ir Filips Melanhtons (1497.–1560.), Mārtiņa Lutera darba biedrs un atbalstītājs, ļoti nozīmīgs sava laika teologs un pedagogs (saukts pat par Vācijas skolotāju).

Pirms gadiem divdesmit pieciem 14. februāri (Valentīna dienu) mūsu zemē reti kurš zināja, un vēl retāk – svinēja. Taču cilvēki čakli skatījās ASV filmas. Tāpēc jau drīz šie svētki ieviesās arī pie mums.

Tad, kad iepriekšējā apskatā esmu noformulējis Bībeles centrālo vēsti, man jātiek skaidrībā par Bībeles sarakstīšanas laika fona ietekmi uz Bībeles centrālo vēsti, un tā saistību ar mūsdienu kontekstu.

Daļai lasītāju nosaukumā liktais jautājums šķitīs viegli un ātri atbildams ar jā vai nē. Mēs taču esam paraduši tā darīt – ar acīm pārskriet vien preses vai interneta ziņu lapu rakstu nosaukumiem un, neiedziļinoties jautājuma būtībā, formulēt savu nostāju.

Pieminēšanas vērts vēsturisks notikums jūnijā, manuprāt, ir 1530. gada Augsburgas reihstāgā, vācu nācijas Svētās Romas impērijas parlamentā, tapusī ticības apliecība.

Vairāk nekā pirms diviem gadiem (2013. gada 27. februārī) LU Teoloģijas fakultāte rīkoja publisku diskusiju par ticību un kultūru. Uzaicinātais runātājs bija Latvijas Romas katoļu baznīcas vadītājs arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Šo tikšanās reizi arhibīskaps sāka ar savām pārdomām par tematu un vēlāk turpināja, atbildot uz jautājumiem.

Tā nu ir sanācis, ka jūnijā ir atzīmējami divi vēsturiski notikumi, kas vairāk saistāmi ar luterāņiem, bet ir ar lielu nozīmi ekumēniskajā, jeb visas kristietības vēsturē. Pirmais ir notikums tepat Rīgā.

Ikviens, kuram ir gadījies salīdzināt Dieva Mozum Sīnaja kalnā doto desmit baušļu pierakstu Bībelē (2Moz 20:2-17, 5Moz 5:6-21) un Mārtiņa Lutera "Mazā katehismā" (īpaši, R.: LMF, 2010 un vēlākos izdevumos), atklās, ka dekaloga teksts abās vietās savstarpēji atšķiras. Vairāki baušļi ir īsākā formā, citi – izteikti savādāk.

Līdzīgi Svētajai Kristībai, Svētajā Vakarēdienā Kristus draudze, cilvēciski lūkojoties, saņem kaut ko niecīgu – nelielu raudzētas vai neraudzētas maizes kumosiņu un mazu vīna malciņu, kuriem iepriekš ir pievienoti kādi vārdi.

Vēl teoloģijas bakalaura studiju laikā man bija saruna ar kādu ļoti labi izglītotu cilvēku par dažādām ar luterāņiem saistītām lietām. Nejauši skārām jautājumu par bikti jeb privāto grēksūdzi.

Neticīgiem cilvēkiem Svētā Kristība liekas nieka lieta – ūdens un vārdi. Ir pat kristīgas baznīcas un grupas, kurām Kristība ir maznozīmīga. Jā, cilvēcīgi to vērtējot, Kristība var nešķist īpaši nozīmīga.

Tēvreizes lūgšanu draudze lieto kopš Kristus to mācīja zemes kalpošanas laikā (Mt 6:9 – 13, Lk 11:2 – 4). Viņš mums ir devis tādu darbarīku ikdienas dzīvē, ka labāku nemaz nevar iedomāties.

Ir daudzas kristīgās baznīcas, kustības un draudzes, kuras neizmanto vai pat noraida ekumēniskās ticības apliecības – Apustuļu, Nīkajas (– Konstantinopoles) un par Atanāsija saukto ticības apliecību.

Senāk luteriskajā baznīcā bija tradīcija vēsturiski pieņemtajos īpašajos Baznīcas liturģiskā gada gājumos (īpaši Adventa un Kristus Ciešanu laikā), pievērsties kristīgās dzīves pašām pamatlietām (tautas valodā – vienreizvienam).

Kaut arī Marijas pasludināšanas svētku svinēšanai 25. martā Bībelē nav īsti pamata (arī Kristus Dzimšanas dienai – Ziemassvētkiem – tiešas Rakstu norādes trūkst), luteriskā Reformācija tos paturēja.

Neesmu filmu apskatnieks, arī šīs filmas pamatsižets mani nespēja ieinteresēt. Pieļauju, neesmu vienīgais, kuru pārlieku nesaista kārtējais krievu kino "štamps" – labais, vienkāršais krievu cilvēks, kuram dzīvē jau tāpat nav pārlieku rožaini, nonāk ļaunā korumpētā Krievijas valsts ierēdņa interešu lokā, iesaistās nevienlīdzīgā cīņā un zaudē.

Valentīna diena esot mīlestības svētki. Tomēr daudziem tā ir nevis prieku dodoša, bet pastiprināta stresa, vilšanās un apbēdinājuma pilna diena. Par iemeslu tam ir fakts, ka daudziem šinī dienā līdzās nav mīļotā, ar ko dalīties šajos svētkos. Turklāt, ir arī tie, kuri šaubās par līdzās esošo cilvēku.

Četru dienu garās vizītes laikā Latvijā Pasaules Luterāņu federācijas (PLF) prezidents Dr. Munibs A. Junans lekcijā "Kas Eiropai un Latvijai būtu jāzina par reliģisko situāciju Tuvajos Austrumos un citos "karstajos punktos"?" uzrunāja LU vadību, profesorus, studentus un sapulcējušos interesentus.

Gadus piecpadsmit tālā pagātnē piedalījos sarunā, kurā mācītājs un teologs Juris (vārds mainīts), jautāts par luterāņu askēzi, dedzīgi sauca: "Luterāņiem nav askēzes, meklējiet to pie metodistiem!"

Pievērsīsimies kristietības mācībai par reliģijas izplatīšanu un vardarbību. Šajā jautājumā M. Gabriēls ļoti labi dod ieskatu Jaunajā Derībā un Jēzus Kristus dzīvē un darbībā.

Šī gada 7.janvāra un sekojošo dienu notikumi Francijā daudziem liek uzdot jautājumus par vardarbību reliģijas vārdā. Dažādu viedokļu gūzmā vērojams ar reliģiju mazāk pazīstamu cilvēku apjukums.

Vārdu salikums "es esmu..." (je suis ...) visā pasaulē pēdējās nedēļās ir īpaši populārs. Ar šo formulāru iestājas par cietušo, par vērtībām.

Ir pagājusi nedēļa kopš traģiskiem notikumiem Parīzē – reliģijas motivētu terora aktu pret kādu maz pazīstamu izdevumu. Vairākas lietas šī notikuma sakarā, manuprāt, sajukušas kopā, tāpēc cilvēki ieņem vienu vai otru nostāju, īsti neiepazinušies ar lietas būtību.

Manuprāt, 2014. gada 25. novembra Romas pāvesta uzruna Eiropas Savienības (ES) parlamenta deputātiem Strasburgā ir ļoti nozīmīga oficiāla kristīgās baznīcas pārstāvja uzstāšanās teju visai Eiropai. Īpaši tāpēc, ka kristīgo baznīcu pārstāvjiem šī tribīne tik bieži nav nemaz pieejama.

Šīs ir kristieša pārdomas par ar Bībeles vēsturi un saturu saistītu šogad uz ekrāniem iznākušo filmu "Noa" ("Noah").

Šonedēļ Bībeles ikdienas lasījuma grafikā ir stāsts par vienu no Vecās Derības nozīmīgākajiem vīriem – Nou. Tā ir laba iespēja pievērst uzmanību šogad uz ekrāniem iznākušajai filmai Noa (Noah), kārtējam ar Svētajiem Rakstiem saistītajam Holivudas darbam.

"Un tas Kungs sacīja Mozum: 'Saki Āronam un viņa dēliem: tā svētiet Israēla dēlus, sakiet tiem: lai tas Kungs tevi svētī, lai tevi sargā, lai tā Kunga vaigs apgaismo tevi, lai žēlo tevi, lai tas Kungs tev pievēršas, lai dod tev mieru!'" (4Moz 6:22 – 26)

Šodien savā dzimšanas dienas tortē svecītes pūstu Mārtiņš Luters, ja vien 1546. gada 18. februārī viņu nebūtu pie Sevis saucis mūsu Kungs un Pestītājs.

Arvien svarīgāks kļūst jautājums: "Vai luterānis, bruņots ar Bībeli, Mazo katehismu un pārliecību par vismaz divām mūsdienu ekumēniskajam dialogam piedāvājamām lietām, var pastāvēt postmodernajā pasaulē?"

Reiz piedalījos kādā lieliskā kristīgā nometnē. Organizētāji bija parūpējušies arī par skriešanas un mērķu meklēšanas komandu stafeti.

31. oktobrī daudzviet pasaulē izkaisītā Kristus draudze svin Ticības atjaunošanas (Reformācijas) svētkus.

Sarp daudziem draugiem kristiešiem man ir labs draugs – sekulārs humānists.

1939. gada 24. augusta pirmajās stundās divas lielvaras ar Molotova – Ribentropa paktu savā starpā sadalīja Centrālo un Austrumeiropu. Latvija bija šī darījuma daļa.

1530. gada 25. jūnijā vienu no pasaules tā laika lielvarām satricināja zīmīgs notikums.

Šis nav raksts par jautājumiem ežkopībā vai citā zooloģijas nozarē, bet gan kristieša pārdomas par cilvēka ilūziju, ka cilvēks var pastāvēt bez Dieva.

Kristieši piedalās dažādās sacensībās un sporta veidos. Vai tāpēc šādi sporti kļūst kristīgāki?

Manās bērnības atmiņās 1. maijs bija diena, kad dažādu Rīgas darba kolektīvu pārstāvjus sapulcināja Daugavmalā.

Manā pieredzē par teju visnozīmīgāko kristiešu dziesmu daudzi uzskata Marijas godināšanai veltīto "Ave Maria".