Redakcija
Gluži kā eiro monētas. Pirms dažām dienām premjers Valdis Dombrovskis izteicies, ka nepievienošanās eirozonai jau pēc diviem gadiem tomēr "nebūs katastrofa".
Mērojot ceļu no Jaunmārupes uz Rīgu, sabiedriskajā transportā nejauši kļuvu par liecinieci kādai audzinošai, bet reizē nedaudz mulsinošai situācijai.
Nesen mana paziņa savā interneta dienasgrāmatā rakstīja pārdomas par to, kā cilvēka apziņā veidojas priekšstats par skaisto un neglīto.
Jauno gadu vieni svin pēc Rīgas, citi – pēc Maskavas laika. Arī Otrā pasaules kara beigas vieni atceras 8. maijā, kā lielākajā daļā Eiropas, citi – dienu vēlāk, kā savulaik Padomju Savienībā un joprojām Krievijā.
Pēc lepnas un rūpīgas Lielās talkas maisu saskaitīšanas ikviens atkal varēja uzelpot un nodoties nākamās nedēļas "lielo brīvdienu" gaidīšanai.
Lielā talka nekad nebeidzas. Aizejot no viena ceļmalas grāvja gala līdz otram, tā var sākties ar jaunu sparu.
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam pieder 41 nekustamais īpašums dažādās jaukās Latvijas vietās. Rīgas pils saimnieka īpašumu saraksts izritinājies arī Pierīgā – Ādažos, Krimuldas novadā un Ķekavas pusē.
Talka nenozīmē tikai vecu, atkritumiem piegāztu mežu sakopšanu. Pat tie, kuriem tuvākajā apkārtnē viss spīd un laistās, Lielās talkas idejas vārdā domā, kur atrast kādu draugu, kuram nepieciešams sakārtot garāžu un šķirot vajadzīgo no nevajadzīgā, vai vienkārši iestādīt kādu jaunu augļkoku pie mājas.
Vajadzētu legalizēt vieglās narkotikas, zāles smēķēšana taču nav nekas slikts, tas apkārtējos netraucē, toties smēķētājs iegūst labas sajūtas.
Vai esat apsvēruši atšķirību starp labu ziņu un priecīgu ziņu?