Kāds igauņu ekonomists pēc nacionālās valūtas maiņas kaimiņvalstī kodolīgi teicis: nonācām gultā ar kaut ko vecu un neglītu. Ceram, ka Latvijā, kur saule uzspīd nedaudz biežāk, eiro žilbinās vairāk.
Kamēr eiro lēnām tuvojas, visbūtiskākais naudas gabals ir tas, kas skan kabatā. Uz ielas mani uzrunāja vecis. Neesot ne bandīts, ne bomzis. Mākslinieks. Sacījās – kāja paslīdējusi, un vienīgais ārstniecības līdzeklis ir alus kauss, kas piepildīts. Mēdz jau sacīt – ar ko saslimis, ar to jāārstējas. Parasti būtu gājis garām, bet šis tā jūsmoja par ceriņiem. "Zeme ir apaļa," smaidīja neparastais vīrs. Gan tas lats pie manis atgriezīsies, viņš solīja.