Šoferis gan nepalika parādā atbildi un nekavējoties lika abiem delveriem nopirkt biļetes. Zēniem naudas nebija, un viņi gribēja nobrauktu tikai vienu pieturu. Taču šoferis bija nelokāms un lika zēniem izkāpt. "Stulbenis," izkāpjot nolamājās viens no viņiem.
"Jaunais, cilvēk, izvēlieties vārdus. Sabiedrībā, kurā augsiet, jūs par šādiem vārdiem sitīs," tieši tik pareģojoši, audzinoši un skarbi bija šofera vārdi diviem jauniem bezbiļetniekiem, kuriem acīmredzot nebija nedz naudas, nedz arī e-talona, kurš skolēniem paredz braukšanas atlaides.
Protams, kurš gan cits, ja ne apkārtējā sabiedrība un pieaugušie audzinās mūsu jauno paaudzi, pastāstīs, ka bez biļetes vizināties autobusā nedrīkst. Un ko gan nākotnē varam sagaidīt no bērniem, kuri jau mazotnē iemācījušies krāpties un pārkāpt noteikumus. Taču – vai tālāko ceļu abiem bija pareizāk mērot gar ielas malu, kur satiksme nenorimst ne mirkli? Taisnība jau šoferim bija. Bet vai patiešām bērnam, kurš vēl sēž skolas solā, vajadzētu pirkt biļeti par 70 santīmiem? Pārāk dārgi.