Redakcija
Kad tūkstošiem cilvēku steidzās pie "Swedbank" bankomātiem tukšot savus kontus, visi gaidīja sliktas ziņas. Daži runāja tik pārliecinoši, ka likās – tas izlasīts kādā avīzē. Taču nesagaidīja.
Redakcijā bija visai liels pārsteigums, kad ar kolēģi portāla vajadzībām mēģinājām noskaidrot samērā elementāru lietu, proti, kas Latvijā atbild par to, ka, piemēram, šodien ir pirmdiena, 19.decembris, un ka pulkstenis ir tik un tik. Un, ka vārdadienas šodien svin Lelde un Sarmis.
Latviešu valodas stiprums un pastāvēšana nav apdraudēta, ja pastāv pašpietiekamība, pašcieņa un saprašana – latvieši ir līdzvērtīgi jebkurai nācijai, un prasīt kādai tautai atsacīties (tieši vai netieši) no tās valodas ir necienīgi.
Vējš pamatīgi purināja tos, kuri vēlējās svētdien publiski iedegt pirmo adventes sveci pilsētu laukumos. Taču ne jau svētku eglīšu greznumā novadiem būtu jāsalīdzina citam citu, drīzāk gan bezmaksas zupas gardumā.
Kādu vakaru pa ceļam uz mājām iegriezos kafejnīcā. Nekad agrāk tur nebiju bijis. Apbružātā ieskrietuve stacijas apkaimē uzticību neviesa. Bet biju jau tikai domājis paņemt kafiju vienreiz lietojamajā glāzītē un doties tālāk. Dažas minūtes tomēr bija jāuzgaida.
Nilam Ušakovam nav vienalga – viņš, kā jau bija solījis, paņēmis no Līču dzīvnieku patversmes divus runčus un izsludinājis konkursu par viņu vārdiem.
Griez pulksteni vai negriez, celies vēlāk vai agrāk ej gulēt – tik un tā tumšais laiks noķers un liks maksāt nodevas novembrim.
Kas tas ir – taisns un gluds, baltā krāsā? Tas ir Latvijas karoga kāts, tādu to nosaka Latvijas valsts karoga likums.
Pieaugušajiem ir pieaugušo dzīve, un tāda tiem arī pienākas. Vismaz tā pieņemts. Ar pienākumiem, darbu, attiecībām, atbildību, saistībām un, ja paveicas, arī ar pieaugušo izklaidēm.
“Konfektes vai monētas?” tumšā ielas stūrī vakarā mani uzrunāja, pēc auguma un balss spriežot, 13 vai 15 gadu veca, pēc sejas – vismaz deviņdesmitgadīga būtne.