Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Babītes novada Spuņciemā divreiz nedēļā cilvēki tiek pie zupas, taču tā nav vienkārši uzvārīta mazturīgajiem no ēdienu paliekām. Babītē vārītā zupa ir aromātiska īsta gaļas buljona zupa, ar kuru piesiet dūšu. To vārot, pavāre Mārīte, kā ierasts, iztikusi bez buljona kubiņiem. Kāda pensionāre šajā būvniecības buma laikā tik plaukstošajā vietā tagad spiesta pārtikt ar pudeli eļļas un kāpostgalvu. Viņai un arī citiem pensionāriem pat neesot naudas, lai iegādātos gāzes balonu. Pensija gluži vienkārši esot par īsu. Bezmaksas zupas dalīšana, kas sākotnēji bija iecerēta kā eksperiments, nu izcēlusi gaismā faktu, kas līdz šim drebinājās neapkurinātos mitekļos, jau kuru reizi kvernēja Sociālā dienesta rindā un reizēm dienas vadīja pat graustos. Tā ir lielā dzīves līmeņa plaisa starp iedzīvotājiem. Kamēr vieni stāv rindā pēc zupas, citi zupu izlej podā, ja negaršo. Kamēr vieni no zupas pabaro trīs paaudzes, citi ir sadrūmuši, ja pusgadu nav bijis algas pielikuma. Sabiedrībai šķiet, ka zupas virtuve ir kaut kas ļoti tāls un atsvešināts, bet rindā uz to stāv mūsu kaimiņi. “Nabagu zupas” smarža ir patiesākā adventes svecīte, kura jāiededz. Daudzviet Pierīgā zupas virtuves jau veiksmīgi darbojas, bet daudzviet to atvēršana varētu kļūt par labu dāvanu Ziemassvētkos, kas tuvojas līdz ar iepirkšanās neprātu un dāvanu meklējumu drudzi. Varbūt kāds visvairāk priecātos par zupu dāvanā.