Redakcija
«Uzmanību, durvis aizveras!» No skaļruņa vilcienā sievietes balss šo frāzi kļūdaini izmet jau brīdi pēc durvju noklaudzēšanas, vilcienam gatavojoties sākt smagi ripot.
«Latvietim gardākais kumoss ir cits latvietis» – vecs, žargonā runājot, jau «nodrāzts» teiciens. Taču tas un citi līdzīgi «aforismi» pēdējo nedēļu un mēnešu laikā presē atkal uzjundījuši kaislības saistībā ar gaidāmo valodas referendumu. Tam gan šoreiz negribas pieķerties, jo parakstu vākšanas zīmē paies visa nedēļas nogale.
Rēzeknes novada Diršu ciemā dzīvojošie negribot mitināties vietā ar šādu nosaukumu. Skanot kā skabarga.
Pēdējos gados varen daudz esam piesaukuši tādu vārdu kā «konsolidācija». Pareizāk sakot, ne piesaukuši, bet kopējuši no mūsu valsts valdības personāliju teiktā ikdienas lietošanā – sadzīvē, presē un dažādos apstākļos.
Informācijas pārbagātības laikā aktuāls ir padomju gados folklorizējies spārnotais teiciens: lasījis neesmu, bet viedoklis ir.
Nu beidzot varam teikt, ka esam viņu tā pa īstam sagaidījuši. Kādam tas varbūt sagādā liekas galvassāpes un raizes, bet tas, kurš jau trīs mēnešus no rītiem skatījies debesīs un cerējis, ka lietu vairs neredzēs, var no priekiem kļūt pat par sniega eņģeli.
Parādu krīzes turpinājums eirozonas valstīs novedīs pie eirogedona – šādu nosaukumu pagājušā gada nogalē finanšu lietu pārzinātāji piešķīruši eiro kraham.
Jezga ap "Palink" lielveikalu maksātnespēju vairāk izskatās pēc lielas putras mazā katlā.
Lai varētu sarīkot nejēdzīgo referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, no valsts budžeta šim mērķim jāatvēl 1,7 miljoni latu.
Īstā dzīve noritot Rīgā, kur daudzi strādā, tādēļ arī pavada lielāko laiku, bet uz attālajām mājām Pierīgā atbrauc tikai pagulēt.